Latviešu ģimene, kas dzīvo Anglijas pilsētā Wigan, brīnumainā kārtā palikusi neskarta pēc tam, kad kāds autovadītājs zaudējis kontroli pār savu spēkratu, un tas ietriecies viņu mājā, vēstī laikraksts Manchester Evening News. Automašīna Rover MG sadragāja mājas priekšējo sienu, sabojājot arī daļu no kāpnēm. Solvita Indriksone, kas notikuma brīdī dzīvojamā istabā skatījās televizoru, kopā ar saviem četriem bērniem bailēs metās prom no mājas – baidoties, ka kūpošais transportlīdzeklis varētu uzsprāgt.

Pavisam nesen uzzinājām, ka ārzemēs dzīvojošo latviešu atgriešana Latvijā ir zaudējusi aktualitāti un valdība, kura neilgi pirms šī paziņojuma deklarēja nodomus šo problēmu risināt, ir “atmetusi mums ar roku”. Savukārt, kā liecina portāla baltic-ireland rīcībā esošā informācija, Īrijā, Limerikas Universitātē, tiek veikts “Pētījums par 10 jaunāko ES dalībvalstu strādniekiem Īrijas Republikā”, kura ietvaros sociologi veic arī šeit dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo izpēti.

Daudz ir runāts par it kā bezpersonisko interneta vidi, kura ļauj, neatklājot savu personību vai izliekoties par citu cilvēku, darīt gan labas, gan arī sliktas lietas. Agresija, niknums, mudināšana uz vardarbību, neiecietība pret visu citādāko – tās ir tikai dažas negācijas, kas šajā vidē sastopamas visai bieži. Protams, jebkuras interneta vietnes īpašnieki vai pārvaldītāji savu iespēju robežās cīnās pret to – dzēšot komentārus, bloķējot īpaši agresīvos komentētājus un galu galā, - ziņojot par tiem tiesībsargājošām iestādēm.

Otrdien, 4. novembrī noslēdzās Rīgas rajona pašvaldību vadītāju darba un pieredzes iegūšanas vizīte Īrijā, kura sākās 1. novembrī. Viens no darba mērķiem bija iepazīties ar dažām vietējām pašvaldībām Īrijā, tikties ar Īrijas nodarbinātības speciālistiem un, protams, tikties ar šeit dzīvojošajiem latviešiem. Nav noslēpums, ka nav vairs Latvijā tādu pagastu, no kura pēdējo gadu laikā dažādu apstākļu dēļ, nebūtu izbraucis kāds cilvēks strādāt uz ārzemēm. Par ceļojuma iespaidiem, ekonomiskās emigrācijas iemesliem, problēmām un to iespējamajiem risinājumiem portālam labprāt pastāstīja visi grupas dalībnieki, tiekoties Dublinā, Rathmines Travelodge Hotel telpās.

Sestdien, 27.septembrī, vācu luterāņu draudzes dievnamā un blakus esošajā mācītājmājā notika rudens talka, uz kuru bija aicināti arī latvieši, kas izmanto šīs telpas. Jau plkst.10.00 visapkārt baznīcai un mācītājmājai varēja redzēt aktīvu rosību – rūca zāģi un urbji, šņirkstēja zaru griežamās šķēres, tika rakts, grābts, griezts un slaucīts. Bet - gandrīz visi darbīgie cilvēki sarunājās vācu valodā. No vairākiem desmitiem latviešu, kas gana bieži rosās vācu draudzes telpās, diemžēl uz šo talku bija ieradušies… Šeit varētu ļaut lasītājiem minēt…

Lasītāja raksts Es atbraucu…Tā varētu nosaukt šo stāstu. Neliels stresiņš, kilogramu limits čemodānam, skumdinošas atvadas, savdabīgais lidostas troksnis un – zem manis jau naksnīgā Īrija. Arī mani uz šo zemi aizveda tā pati taciņa, kas daudzus – finanses. Students, kuram sesija beidzas līdz ar Līgo dziesmām, nespēj konkurēt Latvijas darba tirgū… Un kā jau kārtīgam studentam – iespēja taču ir jāizmanto! Manā gadījumā par iespēju es dēvēju darbu Īrijā, savos divos brīvajos vasaras mēnešos. Es biju un redzēju – vēl neskaitās. Es biju un piedzīvoju – tā jau ir vērtība.

„Valdības vadītāja lēmums par Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta (Sekretariāts) saglabāšanu ir tālredzīgs solis, jo ir jāturpina iesāktie darbi sabiedrības integrācijas un pilsoniskās sabiedrības veidošanas jomās,” uzskata īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns. „Saskaņā ar valdības vadītāja rīkojumu, taupības nolūkos esam samazinājuši Sekretariātā strādājošo darbinieku skaitu par 11% un esam gatavi meklēt arī citas iespējas optimizēt Sekretariāta budžetu. Sabiedrības integrācijas jomā ir nepieciešama reforma, kas dos iespēju samazināt gan valsts tēriņus, gan novērst funkciju dublēšanos,” uzsver O. Kastēns.

Nesen notikušajā 2.vasaras spartakiādē Limerikā varēja satikt daudzus aktīvus latviešus, kas turp bija mērojuši tālāku vai tuvāku ceļu. Arī Aigu un Aivaru Rinkevičus, kuri kopā ar meitiņu Justīni šobrīd dzīvo Glengarriff, bet tuvākajā laikā plāno pārcelties uz Korku. Aiga un Aivars ir no Bauskas puses, bet Īrijā viņi dzīvo jau vairāk kā 3 gadus, kaut arī sākotnēji atbrauca tikai uz 3 mēnešiem. Aiga stāsta, ka abiem bija labi arī Latvijā, vienkārši gribējās izmēģināt kaut ko jaunu, bet Aivars atceras, ka Latvijā nekādi nav izdevies nomaksāt studijām paņemto kredītu. Lai nu kādi bija iemesli, tagad viņi ir šeit un savu nākotni saista ar Īriju.

Eiropas Latviešu apvienības (ELA) mērķis ir veicināt latviešu nacionāli politiskās intereses Eiropā un tās biedru organizāciju darbības saskaņošana informācijas, izglītības un kultūras jomās. ELA kā Rietumeiropas Latviešu apvienība (RLA) ir dibināta uz Latvijas Atbrīvošanas komitejas Eiropas centra (LAK EC) pamatiem 1995. gada 23. septembrī. 2006. gada 11. septembrī RLA tika pārdēvēta par ELA, lai pārvarētu vēsturisko apstākļu radīto Eiropas sadalījumu un apvienotu visas Eiropas latviešu organizācijas zem viena jumta. ELA ir pārstāvēta Pasaules brīvo latviešu apvienības valdē (PBLA) un līdzdarbojas ar to kopīgās akcijās.

Piektdien, 22.augusta vakarā vairāk kā 50 latviešu pulcējās Navanā pie „Flowerhill Road” tilta, lai pievienotos Latvijas 90. dzimšanas dienai veltītajai akcijai “Gaismas tilti”. Protams, ņemot vērā, ka Īrijā dzīvo vismaz 30 000 latviešu, cilvēku nebija daudz. Bet tie, kas bija šeit, zināja, kāpēc… Uz tilta margām rindojās gaismas lukturīši – gan veikalā pirkti, gan pašu rokām darināti, gan arī vienkāršas svecītes. Izskanēja no Latvijas sūtītie vēlējumi tautiešiem Īrijā no rakstnieces Noras Ikstenas, folkloristes Ilgas Reiznieces, režisores Māras Ķimeles, mākslinieka Imanta Lancmaņa, stilistes Žannas Dubskas un diriģenta Māra Sirmā.