Īrijas Latviešu nacionālās padomes (ĪLNP) svinīgais sarīkojums par godu Latvijas valsts simtgadei “Sirdī Latvija: vakar, šodien un rīt” notiks Dublinas mēra rezidencē “Mansion House”, Dawson Street, Dublin 2, 17.novembrī, plkst. 13:00-16:00. Sarīkojuma viesus uzrunās Latvijas vēstnieks Īrijā Jānis Sīlis un pirmo reizi tiks demonstrētas vēsturiskas atmiņas un fotogrāfijas, kas stāsta par trimdas latviešu kopienas dzīvi Īrijā.

Jau trešo gadu pēc kārtas Latvijas institūts (LI) aicina latviešu diasporas skoliņas iesaistīties sociālajā kustībā #GribuTeviApakaļ un darināt īpašus svētku sveicienus sociālās aprūpes centros mītošajiem senioriem Latvijā. “Uzadi, sarūpē, dāvini rakstainus cimdus un 18.novembrī – valsts 100.dzimšanas dienā – sasildi sevi un Latviju!” Ar šādu uzsaukumu lielos svētkus svinēt aicina Latvijas valsts simtgades birojs, tāpēc arī LI ir domājis par to, kā šo simbolu integrēt šī gada bērnu sveicienos Latvijas senioriem valsts svētkos.

11. augustā, tieši simts dienas pirms Latvijas valsts simtās dzimšanas dienas, visā Latvijā un pasaulē pakalnos, jūru un upju krastos, pilsdrupu estrādēs, parkos un pļavās notiks Zaļumballes. Tām gatavojas dejotāji, lauku kapelas, orķestru muzikanti, ziņģētāji un tautas mūzikas ansambļi vairāk nekā 140 vietās visos Latvijas novados, kā arī Krievijā, Omskas apgabala Taras rajona Augšbebru ciemā, un Īrijā, Lough Ramor Camping Virdžīnijā.

7. maijā no 12.00 līdz 17.00 Dublinā, Temple Bar Meeting House Square apkārtnē noritēja trīs Baltijas valstu vēstniecību un diasporu organizāciju organizēts pasākums “Baltijas diena 2018”, portāls baltic-ireland.ie uzzināja vēstniecībā. Ar kopīgu kultūras programmu un amatnieku tirdziņu Īrijas sabiedrībai tika izrādīta mūsu tautu vēsture, kultūras mantojums un tradīcijas.

7. maijā no plkst. 12.00 līdz 17.00 Dublinā Temple Bar Meeting House Square apkārtnē notiks trīs Baltijas valstu vēstniecību un diasporu organizāciju organizēts pasākums “Baltijas diena 2018”. Šie kultūras svētki ir veltīti Baltijas valstu simtgades atzīmēšanai, lai Īrijas sabiedrību iepazīstinātu ar mūsu tautu vēsturi, kultūras mantojumu un tradīcijām.

Atbalstot Latvijas vēstniecības Īrijā lielisko ideju un vienojoties kopīgā pasākumā, Vaterfordas latvieši aicina 2018. gada 5.maijā visus, kam Latvija sirdī, ir dūša un spēks kaulos, pievienoties Latvijas Simtgades kāpienam Vaterfordas Comeragh kalnos uz Coumshingaun ezeru. Kopā kalnā uznesīsim Latvijas karogu un nodziedāsim Latvijas himnu. Pēc tam, atgriežoties kalna pakājē, pie baltā galdauta baudīsim svētku pikniku (galdauti un piknika lietas katram jāņem līdzi pašam).

Latvijas vēstniecība 2018. gada 5.maijā aicina visus, kam Latvija sirdī, ir dūša un spēks kaulos, pievienoties Latvijas Simtgades kāpienam Svētā Patrika kalnā. Visi kopā uzkāpsim ar Latvijas karogu un kalna galā nodziedāsim Latvijas himnu. Pēc tam, atgriežoties kalna pakājē, pie baltā galdauta paredzēts svētku pikniks (galdauti un piknika lietas katram jāņem līdzi pašam).

Ar Eiropas Latviešu apvienības (ELA) gādību pagājušajā pavasarī Lielajā Talkā pirmo reizi iesaistījās diasporas kopienas visā Eiropā. ELA šogad aicina latviešus un Latvijas draugus vienopus talkot vēl plašāk pasaulē, lai Simtgades gadā uzsvērtu Latvijas cilvēku saliedētību, zaļo garu un darba sparu. Pieteikšanās Lielajai Talkai ārvalstīs norit līdz 20.martam, rakstot uz ela@latviesi.com.

Ārlietu ministrija ir vienojusies ar lielāko viktorīnu organizatoru Latvijā “Prāta spēles” (SIA “Daudz Laimes”) par Latvijas diasporas pārstāvju komandu dalību tematiskajās erudīcijas spēlēs “Prāta spēles Latvijai 100”, kas norisināsies tiešsaistes platformā līdz 2018. gada 27. oktobrim. Saskaņā ar 2018. gada 27. februārī noslēgto līgumu, Ārlietu ministrija atbalsta iespēju diasporas pārstāvjiem un īpaši jauniešiem bez maksas piedalīties erudīcijas spēlēs par Latviju “Izzini Latviju!” tautiešu komandām visā pasaulē vienlaikus ar prāta spēļu komandām Latvijā.

„Es paklanos ozola priekšā Un sveicinu viņu no tiem, No ozoliem jaundzimušiem. Un veidojas ozolu birzis. To apturēt nespēj neviens, To apturēt nespēs neviens. Simts gadu lapas ir dzītas, Simts gadu vainagos vītas. Simts gadu...”