Šā gada oktobrī, pēc piecu gadu pārtraukuma Latvijas universitātes (LU) migrācijas pētījumu grupa uzsāka nu jau trešo apjomīgo Latvijas diasporas aptauju. Šogad tā pievēršas diasporas politiskajai iesaistei, sociālajām un ekonomiskajām saitēm ar Latviju. Aptaujā noskaidros, kādēļ ārvalstīs dzīvojošie latvieši balso vai nebalso vēlēšanās, kādās vēl aktivitātēs iesaistās, lai ietekmētu procesus Latvijā, un kādu vēlētos redzēt politisko partiju piedāvājumu.

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes mācībspēki sadarbībā ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju un Rīgas Stradiņa universitāti izsludina pieteikšanos Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstītajā projektā - tālmācības studiju programma diasporas skolotājiem. Programmas kopējais stundu skaits ir 200 akadēmiskās stundas.

Šis bija jau trešais mācību gads, kad Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes mācībspēki sadarbībā ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju un Rīgas Stradiņa universitāti īstenoja Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstītu projektu – tālmācības studiju programma diasporas skolotājiem “Latviešu valodas kā svešvalodas skolotājs”.

Jau desmito gadu Latvijas Universitāte (LU) organizē „Latviešu valodas un kultūras vasaras skolu” studentiem un citiem interesentiem, kas vēlas ne tikai apgūt un pilnveidot savas latviešu valodas prasmes, bet arī paplašināt savas zināšanas par Latvijas vēsturi, mākslu un folkloru. Īpaši aicināti pieteikties studenti, kas ārvalstu augstskolās apgūst latviešu valodu vai studē baltu valodas.

Lai apzinātu diasporas organizācijas un neformālās domu biedru grupas, lai gūtu dziļāku ieskatu to ikdienas darbībā, noskaidrotu, kādi ir to resursi un vajadzības, ar kādām grūtībām tās saskaras un kādas ir to nākotnes iespējas un vajadzības, 2023.gadā Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs (DMPC) sadarbībā ar Ārlietu Ministriju (ĀM) veica pētījumu.

Par diasporu šobrīd runājam kā par Latvijas piekto novadu, kas iedzīvotāju skaita ziņā atpaliek tikai no Rīgas un Pierīgas. Diaspora ir tik daudzveidīga, kā nekad agrāk - dažādas paaudzes, atšķirīgi izceļošanas iemesli, dažādas latviešu valodas zināšanas, daudzās mītnes zemēs latviešu dzīvesvietas un pulcēšanās vietas šķir lieli attālumi, bet pieaugoša dzīves dārdzība visur pasaulē ierobežo līdzekļus, ko var veltīt "latviešu lietām". Kā diasporas organizācijas un neformālās grupas darbojas šajos apstākļos? Ar kādiem izaicinājumiem katrā pasaules reģionā un savās mītnes zemēs tās saskaras?

Jau trešo gadu Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes mācībspēki sadarbībā ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju (RTA) un Rīgas Stradiņa universitāti (RSU) īsteno Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstītu projektu, kurā tiek izstrādāta un realizēta tālmācības izglītības programma latviešu valodas kā svešvalodas skolotājiem, kas paredzēta diasporas skolotāju tālmācības izglītībai.

Latvijas Universitāte ar Izglītības un zinātnes ministrijs (IZM) un Latviešu valodas aģentūras (LVA) atbalstu arī šogad organizē Latviešu valodas un kultūras vasaras skolu diasporas jauniešiem. Šogad pēc vairāku gada pārtraukuma vasaras skola plānota klātienē. Dalībnieku vecums no 17 līdz 35 gadiem.

Latgales plānošanas reģions sadarbībā ar Latvijas Universitāti veica pētījumu “Dzīves un darba iespējas reģionos kā veicinošie faktori ārējai un iekšējai remigrācijai”. Pētījuma mērķis bija apzināt dzīves un darba iespējas Latvijas reģionos, kā arī pašvaldību atbalsta instrumentus remigrācijas veicināšanai, lai izzinātu jaunu darba vietu izveides un piesaistes iespējas reģionos un sagatavotu priekšlikumus kāds atbalsts vai resursi būtu nepieciešami remigrācijas mērķu sasniegšanai.

Lai noskaidrotu atgriešanās apstākļus un nosacījumus dažādos Latvijas reģionos, Latvijas Universitātes (LU) pētnieki veic pētījumu. Dzīves un darba iespējas reģionos ir viens no svarīgiem faktoriem, kas nosaka, vai no Latvijas aizbraukušie atgriezīsies, kā arī kur tie izvēlēsies dzīvot pēc atgriešanās.