Diasporas iesaistes veicināšanai īpaši svarīgas ir attālinātās līdzdalības formas, kā "ManaBalss.lv" un elektroniskā balsošana, secināts Eiropas Latviešu apvienības (ELA) un Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta (LU FSI) veiktajā pētījumā "Latvijas diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības potenciāls Eiropā".

12. septembrī Ārlietu ministrija (ĀM) parakstīja sadarbības līgumu ar Latvijas Universitāti (LU) par atbalstu Diasporas un migrācijas pētījumu centra (DMPC) projektiem 2016. gada rudenī, vēstī ĀM Komunikācijas grupa. Mērķis ir turpināt atbalstīt diasporas un migrācijas jautājumu izpēti, šogad padziļināti pievēršoties aktuālajai remigrācijas tematikai.

Ārzemēs dzīvojošie latviešu bērni 3-17 gadu vecumā ievērojami labāk pārvalda mītnes zemes valodu nekā latviešu valodu, - liecina LU Filozofijas un Socioloģijas institūta veiktā aptauja. Vairāk nekā pusei latviešu bērnu ir viduvējas, vājas vai pat nekādas latviešu valodas zināšanas. Ļoti labi vai brīvi latviešu valodu pārvalda tikai 27% latviešu bērnu, bet labi - 21%.

2015. gada nogalē pēc intensīva darba posma ir iznākusi Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centra (DMPC) grāmata "Radot iespējas attīstībai: Diasporas bērnu un jauniešu izglītība", informē izdevēji. Grāmatā apkopoti 18 pētījumi, kas tematiski sadalīti 3 daļās. Kopdarba mērķis ir praktiski un analītiski gan no vēsturiskās attīstības, gan mūsdienu skatupunkta izvērtēt, kā radīt labākas iespējas diasproras bērnu un jauniešu saikņu stiprināšanai ar dzimteni un kā uzlabot valsts, Latvijas vietējas sabiedrības un institūciju saikni ar diasporas bērniem un jauniešiem.

Pašlaik nav pazīmju, ka emigrācija apstāsies, Dānijas kultūras institūta rīkotajā konferencē "Migrācija – bēgļi un nodarbinātība" ceturtdien sacīja Latvijas Universitātes (LU) profesors Mihails Hazans. "Ja cilvēki aptaujās saka, ka plāno aizbraukt, un, ja apskatāmies pagātnē, mēs redzam, ka ir korelācija starp to, ko cilvēki plāno un ko izdara," skaidro eksperts.

Tautiešu aptauja apgāž mītu, ka no Latvijas aizbrauc bezdarbnieki, aģentūrai BNS pastāstīja Mārtiņš Kaprāns, gatavojoties apjomīgā pētījuma prezentācijai par jaunajiem emigrantiem trešdien, 9.decembrī. Aptaujājot emigrācijā dzīvojošos latviešus, kas aizbraukuši pēc 1991.gada, dati liecina, ka algotu darbu strādāja 50%, bet 29,4% bija uzņēmēji.

Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro un sociālo zinātņu centrā 9.decembrī tiks atvērta grāmata "Latvijas emigrantu kopienas: cerību diaspora", kurā analizēti līdz šim apjomīgākā pētījuma par Latvijas jaunajiem emigrantiem rezultāti, kas liks pārvērtēt daudzus pieņēmumus par aizbraucējiem, viņu dzīves apstākļiem un attiecībām ar Latvijas valsti, aģentūra BNS uzzināja augstskolā.

No 28. novembra līdz 1. decembrim Īrijā uzturējās Latvijas Universitātes Latvijas (LU) Vēstures institūta direktors prof. Guntis Zemītis, portāls baltic-ireland.ie uzzināja vēstniecībā. Vizīte bija saistīta ar zinātnisko kontaktu attīstību starp Latvijas un Īrijas akadēmiskajām struktūrām.

22. oktobrī Rīgā, Latvijas Universitātes (LU) Mazajā Aulā notika konference “Radot iespējas attīstībai – diasporas bērni un jaunieši,” kuras mērķis bija iepazīstināt klātesošos ar pēdējā gada laikā veiktajiem pētījumiem bērnu un jauniešu izglītības jomā, portālam baltic-ireland.ie pastāstīja LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra (DMPC) direktore Aija Lulle.

Šausmināties un pārspīlēt zudumu emigrācijas dēļ nevajag, šādu viedokli LNT raidījumā "900 sekundes" ceturtdien pauda LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore Aija Lulle. "No teorijām zinām, ka atgriežas daudz mazāk nekā aizbrauc, apmēram 30%. Bet nevajag arī pārāk šausmināties un pārspīlēt. Kad satraucamies par emigrāciju, tad mēs pārspīlējam, ka tik daudzi cilvēki ir izbraukuši un viņi mums ir zuduši. Cilvēki atgriežas, un brīvā pārvietošanas kustībā šī plūsma netiek reģistrēta," skaidroja Lulle.