No šā gada 30. septembra līdz 2. oktobrim Dublinā notika Starptautiskās arodbiedrību organizācijas UNI Pasaules mēroga Tirdzniecības darbinieku arodbiedrību konference. Tajā piedalījās 227 dalībnieki no 190 organizācijām 37 valstīs. Latvijas Tirdzniecības darbinieku arodbiedrību (LTDA) tajā pārstāvēja priekšsēdētāja Maira Muceniece, informē Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) pēc tikšanās ar valdības, Starptautiskā valūtas fonda (SVF) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvjiem ar sociālajiem partneriem ir vienota prasībā iespējami ātri nodrošināt eksportspējīgo uzņēmumu kreditēšanu, kā galvenos kritērijus izvirzot uzņēmumu eksporta apjomu, nomaksātos nodokļus un sociālo atbildību. Tomēr LBAS eksperti norāda, ka jebkuras valsts investīcijas ražojošajā sfērā būs veltīgas, ja tiks turpināta uzsāktā valdības politika, samazinot finansējumu izglītībai un zinātnei, kā arī iznīcinot tādas nozares kā lauksaimniecība, tūrisms un izdevniecība.

2009. gada 13. janvarī plkst. 17.30 (pēc Latvijas laika) www.barikades.lv "Konfrontācijas hronika: 1991. gads:

Viens no trim sociālajiem partneriem - Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) pagaidām valdības īstenoto sociālo dialogu Nacionālās Trīspusējās padomes līmenī uzskata par formālu “tvaika nolaišanu”, norādot, ka diskusijas par reāliem skaitļiem 2009. gada valsts budžetā sāksies vien tad, kad valdība būs izpildījusi savu mājas darbu - būtiski samazinājusi valdības dienestu izdevumu īpatsvaru budžetā. LBAS neplāno mīkstināt savu pozīciju par algu pieaugumu zemu atalgotajām profesijām, taču norāda, ka tās uzskati vairākos būtiskos jautājumos saskan ar valdības un Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) nostāju.

Atsaucoties uz Ministru prezidenta Ivara Godmaņa 10. septembrī pausto lūgumu iesniegt priekšlikumus 2009. gada valsts budžeta ieņēmumu uzlabošanai, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) nosūtījusi vēstuli, kurā norādīti vairāk nekā 10 iespējamie veidi, kā valstij būtiski palielināt ieņēmumus un samazināt izdevumus, vienlaicīgi saglabājot plānoto algu pieaugumu zemu atalgotajām profesijām. Atkārtoti uzsverot algu pieauguma nepieciešamību iekšlietu sistēmas, veselības aprūpes, izglītības un kultūras darbiniekiem, vienlaicīgi LBAS devusi arī skaidru norādi, ka ir gatavi diskutēt par kompromisu - “sarkano līniju”, virs kuras algas tomēr varētu pagaidām nepalielināt. Arodbiedrības par pieņemamu varētu atzīt scenāriju, ja algas uz gadu tiek “iesaldētas” tiem budžeta sektorā strādājošajiem, kuru atalgojums pārsniedz 1000 latu robežu.

Ceturtdien Latvijas valdības ārkārtas sēdē nolemts, ka 2009. gada budžetā netiks ieplānots algu palielinājums nevienā no valsts sektora profesijām. Par algu iesaldēšanu savu viedokli izsaka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadība: “Algu iesaldēšana nākamā gada budžetā ir klaja ņirgāšanās par izglītības iestāžu, medicīnas, policijas un kultūras darbiniekiem, un tas ir faktisks politiskās varas bankrots.

„Mūsu valsts ir tālu no demokrātijas, jo referenduma pretdarbībai ievērojami tika izmantoti valsts administratīvie resursi,” saka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers. Tās bija gan valsts pirmo personu runas par Satversmes grozījumu apdraudējumu valsts drošībai, gan valdošās koalīcijas nemitīgie aicinājumi neiesaistīties un neiet uz referendumu, kas nekādi neveicina pilsoniskās sabiedrības attīstību. „Domāju, ka jebkurā vecās demokrātijas valstī premjera aicinājumi nepiedalīties referendumā šai amatpersonai nozīmētu amata zaudēšanu.”