TDK “Nemiers” Limerikā izsaka līdzjūtību Intas ģimenei, draugiem un radiem par pēkšņo zaudējumu. Inta vienmēr izstaroja siltumu un gaišumu un deva pozitīvu lādiņu cilvēkiem, kas bija viņai blakus. Mums diemžēl nebija daudz dots baudīt viņas klātbūtni, bet esam pateicīgi viņai par to, ka mums bija iespēja ar viņu iepazīties un dzirdēt viņu runājam no skatuves.

No Tevis tik daudz bija ko gūt. Tavas pēdas ir dziļas, tās nepazūd, Mums atmiņās vēl ilgi kopā būt … Sēru brīdī esam kopā ar Intas tuviniekiem un draugiem, pāragri viņu zaudējot. Leinster Latviešu biedrības un personīgi savā vārdā, D. Ezermale ...

Mūsu sirdis lūzt pušu un nezinām, kā vārdos izteikt sāpi, bet zinām, ka Intiņa būtu gribējusi, lai vienmēr atceramies viņas labos darbus un iemācamies dzīvot bez viņas. Inta Dreimane Riekstiņa - cilvēks kurš palīdzēja citiem, lai gan pašai negāja viegli. Cilvēks, kas mums palīdzēja brīžos, kad citi aizvēra durvis...

Es tagad aizeju, bet ne jau prom, Es aizeju tepat - ar citām puķēm, citu sauli, Ar citu zemi parunāt uz "tu"... /Māra Zviedre/ Intiņ, Tu tik pēkšņi aizgāji pa saules staru, cauri ziedošai pļavai...

Ar tevi bija tik viegli, jo tu mācēji tik daudz un arvien biji gatava dalīties ar savām zināšanām, talantu, sirdsdegsmi un latviskumu. Tu mācēji pulcināt ap sevi cilvēkus, mācēji aizraut viņus ar savām idejām, dzīvoji bagātu dvēseles dzīvi un tu biji nenogurdināma pat tad, kad šķita - darāmais slīd laukā no rokām.

Augšā aiz zvaigznēm, tur tiksies reiz mīļiTie, kas šeit, pasaulē, šķīrušies būs: Dvēsele skatīsies dvēselē dziļi,Mūžīgā skaidrībā mieru tie gūs.

Cik darbīgas, saudzīgas bija tev rokas, Cik maiguma vārdu tev glabāja sirds… (J. Tabūne) Latviešu biedrības Īrijā (LBĪ) Latviešu skola ‘’Jumītis” Waterford izsaka visdziļāko līdzjūtību skolotājām Natālijai Dzilnai un Oksanai Gutjumai, audzēkņiem Anabellai, Izabellai, Rebekai, Agneram un pārējiem tuviniekiem, tēti un ...

Tu katram viena, tikai viena, Kurai kā pie saules bērni turas klāt. Tāpēc ir tik grūti, skumjām asarām birstot, Uz mūžu zemei Tevi atdot, māt!

Augšā, aiz zvaigznēm, tur tiksies reiz mīļi Tie, kas šeit, pasaulē, šķīrušies būs: Dvēsele skatīsies dvēselē dziļi, Mūžīgā skaidrībā mieru tie gūs!

"Kungs, lai nu Tavs kalps aiziet mierā, kā Tu esi sacījis; jo manas acis ir redzējušas Tavu pestīšanu, ko Tu esi sataisījis visiem ļaudīm." /Lk. 2:29-31/