Valdība vakar paziņoja par izmaiņām tiesību aktos, kas attiecas uz darba atļauju sistēmu Īrijā, informē laikraksts Irish Times. Izmaiņas ierobežos darba iespējas Īrijā ārvalstniekiem, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņi. Tās stāsies spēkā no 1. jūnija un attieksies galvenokārt uz jauniem darba meklētājiem.

Juristu mēģinājumi pārtraukt noraidīto patvēruma meklētāju deportācijas Īrijai ir izmaksājušas līdz 12 miljoniem eiro pēdējā gada laikā vien, raksta Independent.ie. Juridiskas problēmas, kas saistītas ar deportācijām, ir pieaugušas, par spīti tam, ka patvēruma meklētāju skaits valstī ir samazinājies.

Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, Latvijā arvien vairāk uzņēmumu nonāk uz bankrota sliekšņa. Maksātnespējas reģistrā dienā tiek reģistrēti no 30 līdz pat 60 ierakstiem, teikts Latvijas Uzņēmumu reģistra paziņojumā medijiem. Tik mazai valstij kā Latvija tas ir uzskatāms par augstu rādītāju. Galvenā valsts notāra vietniece attīstības un funkciju jautājumos Denēza Bērziņa norāda, ka „tā ir ķēdes reakcija, jo ekonomiskās krīzes rezultātā komersantiem nav līdzekļu, ar ko norēķināties par precēm un pakalpojumiem”.

Turpinot skaidrot visus nosacījumus, kas vecākiem jāizpilda, lai saņemtu Child Benefit – bērnu pabalstu Īrijā, portāls baltic-ireland sazinājās ar Sociālo un ģimenes lietu departamenta preses atašeju Niamh Fitzgerald. Šoreiz uzdevām jautājumu, vai ir mainījušies nosacījumi, kas jāievēro, lai Latvijas pilsoņi varētu kvalificēties Child Benefit saņemšanai Īrijā. Niamh Fitzgerald skaidro: „ Likums nosaka, ka bērnu vecāki, kas ir ES valsts pilsoņi un strādā Īrijā, var pieprasīt Child Benefit sešu mēnešu laikā no: