3. novembrī Čehijas Konstitucionālā tiesa atzina, ka Lisabonas līgums atbilst valsts Konstitūcijai. Tas nozīmē, ka divu gadu ilgais Lisabonas līguma ratifikācijas process tuvojas beigām un līgums varētu stāties spēkā jau pēc diviem mēnešiem, ziņo Saeimas ES informācijas centrs.

„Es biju sapratis, ka Slovākija jau ir pabeigusi Lisabonas līguma ratifikāciju,” tā atbildot uz Bratislavas negaidīti izvirzītajām pretenzijām, ironiski norādījis ES prezidējošās valsts ārlietu ministrs Karls Bilds, ziņo Saeimas ES informācijas centrs. Slovākija sekojusi Čehijas piemēram un pieprasījusi, lai Lisabonas līgumam tiktu pievienota atsauce, kas liegtu etniskajiem vāciešiem un ungāriem, kuri no Čehoslovākijas tika izraidīti pēc Otrā pasaules kara, pieprasīt savu zemi.

Vakar, 15. oktobrī Īrijas prezidente Mary McAleese parakstīja Lisabonas līguma ratifikācijas aktu. Lisabonas līgums, kurš gaida vairs tikai Čehijas prezidenta jāvārdu, ir grāmatas biezumā — tam ir vairāk nekā 300 lappušu. Eiropas Parlaments uzskaita 10 pārmaiņas, kas sekos, kad Lisabonas līgums stāsies spēkā:

Polijas prezidents Lehs Kačiņskis nolēmis Lisabonas līguma ratifikācijas aktu parakstīt svinīgā gaisotnē rīt, 10. oktobra pēcpusdienā un uzaicinājis Varšavā ierasties arī Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts Zviedrijas premjerministru Fredriku Reinfeldu, Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manelu Barrozu un Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Ježiju Buzeku, ziņo Saeimas ES informācijas centrs.

Kā jau ziņots, piektdien, 2. oktobrī Īrijas pilsoņi ar pārliecinošu pārsvaru atkārtotā referendumā atbalstīja Lisabonas līgumu. Pēc pozitīvā balsojuma Īrija saņēma apsveikumu no Eiropas Komisijas prezidenta Žozē Manuels Barrozu, kurš savā uzrunā teica: "Paldies Tev, Īrija! Šī ir lieliska diena Īrijā un arī visā Eiropā." Gandarījumu par Īrijas referenduma pozitīvo rezultātu pauda arī Latvijas Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, kurš uzsvēra, ka "Lisabonas līgums ir būtisks, lai ES turpmāk efektīvi un vienoti darbotos atbilstoši pilsoņu interesēm gan ES iekšienē, gan starptautiskajā politikā.

Vakar, 2. oktobrī Īrijas pilsoņi atkārtoti izteica savu viedokli par Lisabonas līgumu. Pirmajā referendumā, kas notika 2008. gada 12. jūnijā, 53,4% Īrijas pilsoņu nobalsoja "pret" Lisabonas līgumu, "par" - 46,6%. Laika posmā starp abiem referendumiem Īrija no Eiropas Savienības saņēma garantijas, ka Lisabonas līguma ratificēšana neietekmēs Īrijas līdzšinējo politiku nodokļu, abortu, ģimenes, izglītības un militārās neitralitātes jomās.

30.septembrī Dublinā notika Latvijas reģionālo žurnālistu tikšanās ar latviešu sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, kā arī ar Īrijā dzīvojošajiem tautiešiem. Braucienu bija organizējusi Eiropas Komisija sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Īrijā, lai caur žurnālistiem sniegtu plašāku informāciju par Eiropas Savienības valstīm. Pasākumā piedalījās Latvijas Republikas vēstnieks Īrijā Pēteris Kārlis Elferts.

Rīt, 2. oktobrī Īrijas pilsoņi, piedaloties referendumā, izšķirs Lisabonas līguma likteni. Pēdējie Red C sabiedriskās domas aptaujas dati liecina, ka Lisabonas līgumu, kuram Eiropas Savienības darbība būtu jāpadara efektīvāka un demokrātiskāka, atbalsta 55% Īrijas pilsoņu, savukārt 27% to neatbalsta, bet 18% vēl nav izlēmuši kā balsos.

Šonedēļ Ryanair, Eiropas lielākā aviosabiedrība, paziņoja, ka ir uzsākusi savu "Yes to Europe" kampaņu visā Īrijā. Viens no Ryanair jaunākajiem gaisa kuģiem Boeing 737 veic iekšzemes lidojumus starp Noku, Keriju un Dublinu, rotāts ar milzīgu uzsaukumu "Yes to Europe", lai mudinātu cilvēkus balsot "jā" Lisabonas līguma referendumā 2.oktobrī.

Šonedēļ uz otro pilnvaru laiku pārvēlētais Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu ir ieradies Īrijā, lai atbalstītu Lisabonas līguma "par" kampaņu, ziņo RTÉ. Ž. M. Barrozu lidmašīna šorīt nolaidās Šanonas lidostā. Pēc tam Eiropas Komisijas priekšsēdētājs devās uz Limeriku, kur notiek apspriede par Lisabonas līguma referendumu.