Labklājības ministrijas (LM) vadība atsakās atklāt, kādi ir Pasaules bankas (PB) ekspertu secinājumi, taču TV3 raidījuma "Nekā Personīga" žurnālisti noskaidrojuši, ka ārvalstu eksperti kārtējo reizi mudina valdību pievērsties nabadzīgākajai sabiedrības daļai un arī secināts - Latvija uz Eiropas fona pārsteidzoši atšķiras ar lielu atbalstu tieši turīgajiem, svētdien ziņoja "Nekā personīga".

Šonedēļ Croke Park konferenču centrā Dublinā notika sociālās integrācijas forums, kura ietvaros uzstājās arī sociālās aizsardzības ministre Joan Burton, ziņo departamenta Preses dienests. Uzrunājot forumu, ministre norādīja, ka, salīdzinot ar citām ES valstīm, Īrijas sociālo pabalstu sistēma visefektīvāk samazina nabadzību, un ir daudz pārāka nekā citās valstīs, kuras visvairāk skārusi ekonomiskā krīze (Igaunijā, Grieķijā, Portugālē, Spānijā un Lielbritānijā).

Latvijai nav ekonomisku iespēju izpildīt pārskatītās Eiropas Sociālās hartas pantus par nabadzības samazināšanu un taisnīgu atalgojumu, aģentūrai BNS sacīja Labklājības ministrijas (LM) parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens ("Vienotība"). Pēc viņa prognozētā, pilnībā valsts hartu varētu ratificēt pēc pieciem sešiem gadiem.

Tiesībsarga birojs saņem daudz zvanu no iedzīvotājiem, kuri uzdod jautājumu, kā izdzīvot, jo ienākumi ir mazi, bet dzīve Latvijā ir dārga, aģentūrai BNS atzina birojā. "Lielu daļu no visiem tiesībsargam uzdotajiem jautājumiem un konsultācijām veido tieši šīs sociālekonomiskās problēmas," sacīja Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa. Pēc viņas vārdiem, šogad īpaši daudz zvanu ir pienācis ar jautājumiem, kā vispār izdzīvot.

Latvija nav ne tuvu sociāli atbildīgas valsts līmenim, ko apliecina jaunākie pētījumu par nabadzību, intervijā Latvijas Televīzijā otrdien atzina tiesībsargs Juris Jansons. Eiropas Savienības statistikas biroja "Eurostat" dati par 2011.gadu liecina, ka Latvijā pērn līdz 40,1% ir palielinājies nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars.

Neskatoties uz Latvijas valdības sniegto informāciju par tautsaimniecības strauju atveseļošanos, ekonomisko spriedzi Latvijā joprojām izjūt vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju, Vidzemes un Latgales reģionā pat līdz 77% mājsaimniecību, tāpēc tiesībsargs Juris Jansons aicinājis Eiropas Savienības institūcijas un amatpersonas savas kompetences ietvaros rīkoties, lai novērstu sociālo tiesību pārkāpumus Latvijas valdības rīcībā.

10% Īrijas iedzīvotāju nabadzības dēļ nevar atļauties pareizi sabalansētu uzturu, šis skaits sasniedzis augstāko līmeni sešu gadu laikā, vēstī Independent.ie. Visbiežāk no tā cieš bezdarbnieki, zemu apmaksāto darbu veicēji, invalīdi un cilvēki ar smagām slimībām, personas ar zemu izglītības līmeni un ģimenes, kuras audzina vairāk kā trīs bērnus, kā arī viena vecāka ģimenes.

Organizācijas Social Justice Ireland dati liecina, ka Īrijas nabadzīgāko cilvēku ieņēmumi gada laikā ir samazinājušies par 18%, savukārt bagāto – palielinājušies par 4%, raksta RTE. Organizācijas ziņojums liecina, ka 10% iedzīvotāju, kas atrodas bagātnieku saraksta augšgalā, rīcībā ir 14 reizes vairāk naudas nekā pārējiem.

Organizācijas Social Justice Ireland jaunākajā ziņojumā, kura nosaukums ir “Shaping Ireland's Future” (Īrijas nākotnes veidošana) apgalvots, ka sestā daļa Īrijas iedzīvotāju dzīvo nabadzībā. Ziņojumā analizēti ekonomiskie faktori, ar kuriem saskaras Īrijas sabiedrība, un pašreizējās valdības politika. Tajā teikts, ka valdībai un politiķiem būtu jāatzīst, ka valstī joprojām pastāv nabadzības problēma un sociālās labklājības sistēma to nemazina.

Jaunākā statistika liecina, ka plaisa starp bagātajiem un nabadzīgajiem Īrijā 2010.gada laikā pieaugusi par vairāk nekā 25%. Centrālā statistikas biroja (CSO) ziņojumā par ienākumiem un dzīves apstākļiem redzams, ka 20 % vislabāk nodrošināto vidējie ienākumi bija 5,5 reizes lielāki par 20 % vissliktāk nodrošināto ienākumiem.