Šoreiz portāls iepazīstina lasītājus ar Aleksandru Rumjancevu – puisi no Latvijas, kas jau gandrīz četrus gadus dzīvo Īrijā. Viņa dzimtā puse ir Valka, bet studiju laiks pagājis Valmierā un tur viņš cer ne tik tālā nākotnē – nākošgad pavasarī - atgriezties. Pēc Vidzemes Augstskolas pabeigšanas Aleksandrs atbrauca nedaudz piepelnīties, bet „aizķērās”, jo pēc laika izrādījās, ka ir tikai divas iespējas – vai nu braukt atpakaļ uz mājām un doties dienēt armijā, vai palikt šeit un turpināt pelnīt naudu. Skaidrs, ko puisis izvēlējās…

Mēs satiekamies pie „spices” pašā Dublinas vidū, sarokojamies, ielūkojoties viena otrai acīs, un dodamies uz tuvējo krodziņu, lai mazliet parunātos… Tomēr „mazliet” pārvēršas par sarunu vairāku stundu garumā, kad laiks, šķiet, apstājas un ļauj pilnībā izbaudīt tikko iepazīta cilvēka personības valdzinājumu. Vēlā vakarā sēžot pie datora mēģinu ietērpt vārdos vismaz kādu daļu no tā. Viss pilnīgi noteikti nesatilps šajās dažās rindkopās, bet tik grūti ir izsvērt, ko nedrīkst nepateikt.