Latviešu biedrības Īrijā (LBĪ) domubiedru grupa Onikss šā gada 28. septembrī rīko semināru-prezentāciju par Īrijas veselības aprūpi un pensiju sistēmu. Seminārā, kas notiks The Lantern Centre,17 Synge Street, Dublin 8, interesenti varēs saņemt atbildes krievu valodā uz sev interesējošiem jautājumiem par pensiju veidiem un saņemšanas kārtību, kā arī par nevienlīdzīgu attieksmi medicīnas sfērā. Semināra sākums plkst. 13.30.
Atraitnes, atraitņa vai pārdzīvojušā civilpartnera pensija (atkarībā no iemaksām) jeb Widow's, Widower's or Surviving Civil Partner's (Contributory) Pension ir sociālās apdrošināšanas maksājums, ko var saņemt gan atraitne un atraitnis, gan civilpartneris. Tiesības saņemt šo pensiju nav atkarīgas no ienākumiem, bet maksājums tiek aplikts ar nodokļiem. Tomēr, ja šis ir personas vienīgais ienākums, nodokļi nav jāmaksā.
Labklājības ministrija (LM) rosina vienkāršot un precizēt kārtību, kādā cilvēki, kuri izceļo vai pastāvīgi dzīvo ārvalstīs, var iesniegt pieprasījumu par pensijas izmaksas turpināšanu vai atjaunošanu, dara zināmu LM Komunikācijas nodaļa. Plānots, ka turpmāk pieprasījumu par pensijas izmaksas turpināšanu vai atjaunošanu cilvēki varēs iesniegt ne tikai personīgi, pa pastu vai ar pilnvarotās personas starpniecību, bet arī elektroniski atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
Sociālās aizsardzības departaments savā mājas lapā ir publicējis informāciju par izmaiņām attiecībā uz valsts pensijām. Īrijā šobrīd ir trīs veidu pensijas, divas no tām – State Pension Transition (SPT) un State Pension Contributory (SPC)– ir atkarīgas no vidējā sociālā nodokļa iemaksu (PRSI) skaita gadā.
Saeima ceturtdien, 14.jūnijā, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, paredzot pakāpenisku pensionēšanās vecuma palielināšanu, vēstī Saeimas Preses dienests. Risinot ar sabiedrības novecošanos saistītās problēmas, likumprojekts paredz paaugstināt pensionēšanās vecumu gan vīriešiem, gan sievietēm līdz 65 gadiem.
Pašreiz Latvijā noteikto pensionēšanās vecumu - 62 gadus - plānots pakāpeniski paaugstināt, sākot ar 2014.gadu, paredz grozījumi likumā Par valsts pensijām, kurus šodien apstiprināja Latvijas valdība. Plānots, ka 2014. un 2015.gada 1.janvārī pensionēšanās vecumu paaugstinās par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016.gadu, ik gadu to paaugstinās par pusgadu līdz 2020.gadā būs sasniegts 65 gadu vecums, skaidro Latvijas Labklājības ministrija.
Likumprojekts par pensijas vecuma paaugstināšanu līdz 68 gadiem un minimālās algas samazinājuma anulēšanu izgājis visus posmus Īrijas parlamenta apakšpalātā (Dáil), vēstī RTÈ. Sociālās labklājības un pensiju likumprojektā iekļautās izmaiņas paredz, ka vecums, kurā strādājošajiem iedzīvotājiem ir tiesības uz valsts pensiju, pamazām tiks palielināts: 2014.gadā līdz 66, 2021.gadā - 67, bet 2028.gadā – 68 gadiem. Likumprojekts arī paredz atjaunot minimālo darba algu iepriekšējā līmenī - 8,65 € stundā.
Pašlaik pensionēšanās vecums Īrijā ir 65 gadi, bet jau ar 2014.gadu to sāks palielināt, tuvāko apmēram 20 gadu laikā paaugstinot līdz 68 gadiem, liecina jaunais Sociālo un ģimenes lietu ministrijas prezentētais Pensiju plāns (National Pensions Framework). Saskaņā ar plānu, tuvākajā laikā visiem strādājošajiem Īrijā, kas vecāki par 22 gadiem, būs jāmaksā nodevas pensiju fondam apmēram 4% apmērā no saviem ienākumiem, bet vēl 2% pensiju fondā iemaksās darba devējs.
Ņemot vērā aktīvo iedzīvotāju pārvietošanos uz ārzemēm, turpmāk citā Eiropas Savienības (ES) valstī dzīvojošie cilvēki, kas ir strādājuši Latvijā, varēs saņemt invaliditātes pensiju jau no tās dienas, kad ārvalstī izsniegta E 213 veidlapa jeb detalizēts medicīniskais ziņojums. Tātad, ja cilvēks ir strādājis vairākās ES vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs, tad par pensijas izmaksu ir atbildīga katra no dalībvalstīm.
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie