Pēdējos piecpadsmit gados no Latvijas emigrējušie iedzīvotāji tuvākajā laikā neplāno atgriezties, tomēr viņi nekādā gadījumā nav zuduši Latvijai. Šī ir viena no galvenajām atziņām, kas šodien izskanēja Latvijas vēsturē lielākās ārzemēs dzīvojošo latviešu aptaujas prezentācijā. Aptaujas dati atklāj, ka tuvāko 5 gadu laikā plāno atgriezties 16% ārpus Latvijas dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo, un vēl 14% plāno atgriezties vecumdienās.

26. janvārī Eiropas mājā (Aspazijas bulvārī 28) tiks prezentēti Latvijas vēsturē lielākās ārzemēs dzīvojošo latviešu aptaujas rezultāti. Aptaujā kopumā piedalījās 14 068 respondenti no 118 valstīm. Ar aptaujas datiem iepazīstinās LU Filozofijas un socioloģijas institūta (LU FSI) pētnieces Inta Mieriņa, Inese Šūpule un pētnieks Mārtiņš Kaprāns, kā arī LU Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans.

Viens no jaunākajiem pētījumiem apliecina, ka Sociālās aizsardzības departamentā pastāv nopietni klientu apkalpošanas pārkāpumi, ieskaitot rasismu un rupjību pret imigrantiem, raksta The Irish Times. Ziņojumā citēti tādi sociālā dienesta amatpersonu izteikumi attiecībā uz iebraucējiem kā, piemēram, „brauc atpakaļ uz mājām vai kur citur” un „pārāk daudz cilvēku no .... ir ieradušies te un grib saņemt pabalstus”.

Ģimene un draugi, ilgas pēc dzimtenes un atrasts darbs – tie ir būtiskākie faktori, kas mudina ārzemju latviešus atgriezties uz dzīvi Latvijā. To trešdien, 14.janvārī, sēdē noskaidroja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti, iepazīstoties ar pētījumu par latviešu diasporu, ziņo Saeimas Preses dienests.

Šī gada 18.decembrī Latvijas Universitātē (LU) notika Diasporas un migrācijas pētījumu centra (DMPC) konference, kas bija veltīta diasporas politiskās pārstāvniecības jautājumam, portālam baltic-ireland.ie pastāstīja DMPC direktore Aija Lulle. Konferencē bija plaši pārstāvēti valsts politikas veidotāji un īstenotāji, diasporas pārstāvji, valsts tiesību eksperti un pētnieki.

Šī gada 18. decembrī notiks Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra konference veltīta svarīgajam diasporas politiskās pārstāvniecības jautājumam. Padziļināti izzinot citu valstu praksi un rezultātus diasporas politiskajā pārstāvniecībā, ir iespējams piedāvāt alternatīvas, kā Latvijā labāk varētu pārstāvēt diasporu.

Ekonomiskā krīze palielinājusi plaisu starp valdošo eliti un iedzīvotājiem, liecina Rīgas Stradiņa universitātes (RSU)veiktais pētījums par ekonomisko krīzi no iedzīvotāju skatpunkta, trešdien LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja RSU socioloģe Ritma Rungule. Viņa pastāstīja, ka šādu viedokli pauduši aptuveni 70% aptaujāto, atbildot uz aptaujas jautājumu, kas ir lielākās krīzes izraisītās plaisas.

Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta (LU FSI) pētnieki sadarbībā ar LU Ekonomikas un vadības fakultātes pētniekiem sāk īstenot lielāko ārzemēs dzīvojošo latviešu aptauju. Tās mērķis ir iegūt daudzpusīgu informāciju gan par pēdējās desmitgadēs izbraukušajiem Latvijas iedzīvotājiem, gan par latviešu diasporu kopumā.

Ekonomikas un sociālo pētījumu institūta (ESRI) jaunākais ziņojums liecina, ka, ņemot vērā ienākuma nodokļa maksājumus, ekonomikas sabrukuma laikā strauji samazinājies augsta ienākumu līmeņa personu skaits, bet pieaudzis vidēja līmeņa algas pelnošo skaits, raksta Independent.ie. ESRI pētnieki norāda, ka tā rezultātā, kā arī dēļ valdības centieniem aizsargāt sociālo sistēmu, ir sašaurinājusies plaisa starp nabadzīgajiem un bagātajiem.

Zaļā sala vienmēr ir bijusi slavena ar saviem augstajiem dzimstības rādītājiem, kam, protams, ir savs izskaidrojums - katoļticības ietekme, aizliegti aborti un lielu ģimeņu tradīcijas, bet jāsaka, ka arī šeit dzīvojošie ārzemnieki šajā jomā nav sēdējuši rokas klēpī salikuši, jo katrs piektais (20,7%) bērns, kas saņem Child Benefit, nav Īrijas pilsonis.