Diasporas iesaistes veicināšanai īpaši svarīgas ir attālinātās līdzdalības formas, kā "ManaBalss.lv" un elektroniskā balsošana, secināts Eiropas Latviešu apvienības (ELA) un Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta (LU FSI) veiktajā pētījumā "Latvijas diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības potenciāls Eiropā".
12. septembrī Ārlietu ministrija (ĀM) parakstīja sadarbības līgumu ar Latvijas Universitāti (LU) par atbalstu Diasporas un migrācijas pētījumu centra (DMPC) projektiem 2016. gada rudenī, vēstī ĀM Komunikācijas grupa. Mērķis ir turpināt atbalstīt diasporas un migrācijas jautājumu izpēti, šogad padziļināti pievēršoties aktuālajai remigrācijas tematikai.
Vidējais dzimstības rādītājs ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem ir augstāks nekā Latvijā, secināts pētījumā par Latvijas diasporu, kas piektdien tika prezentēts konferencē "Latvieši pasaulē - piederīgi Latvijai. 2016". Pēc pētnieku teiktā, diasporas pieaugums esot viens no iemesliem, kāpēc nepieciešams pastiprināti domāt par ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem.
Īrijas arodbiedrību kongress (ICTU) aicina valdību līdz 2017. gada beigām par 25% palielināt minimālo algu, nosakot to tikpat lielu, cik 2015.gadā aprēķinātā “iztikas minimuma alga” - 11,50 € stundā, ziņo RTE. Ekonomikas un sociālo pētījumu institūts (ESRI) šai sakarā veicis pētījumu, kurā konstatēts, ka minimālās algas palielināšanai nebūtu lielas ietekmes uz mājsaimniecību nabadzību.
Iznācis jauns ziņojums par Īrijā dzīvojošo Polijas, Lietuvas un Latvijas pilsoņu līdzdalību Īrijas politiskajā dzīvē, informē Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. Ziņojumā apkopoti rezultāti no fokusa grupu intervijām, kā arī aptauju, kurā piedalījās 604 respondenti. Ziņojums tapis Eiropas Savienības un Fridriha Eberta fonda finansēta projekta ietvaros, ko kopīgi īsteno PROVIDUS un partnerorganizācijas no Lietuvas un Polijas, kā arī kopā ar Leinsteres Latviešu biedrību (LELAB) un "Forum Polonia".
Bez konkurētspējīgas algas masveida cilvēku atgriešanās ir ilūzija, tādu viedokli Latvijas Radio trešdien pauda bijušais ekonomikas ministrs un domnīcas "Certus" vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis. "Baidos, ka kamēr mūsu atalgojums nebūs tuvu vismaz 80 vai 90% no ES vidējā līmeņa, domāju, ka tas nav reāli panākt masveidīgu cilvēku atgriešanos. Es domāju, ka tā ir ilūzija," komentēja Dombrovskis.
Līdz ar emigrējušo latviešu ģimeņu atgriešanos Latvijā skolotājiem nākotnē jārēķinās ar nopietnām pedagoģiskām problēmām, kas skars reemigrējušos skolas vecuma bērnus. Paredzamas problēmas ne tikai ar latviešu valodas lietojumu mācību procesā, bet arī ar bērnu nacionālās identitātes apzināšanos. Šādu viedokli paudusi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) lektore, Mg. sc. soc. Dace Bērziņa RPIVA organizētajā 9.starptautiskajā konferencē „Teorija praksei mūsdienu sabiedrības izglītībā”.
Ārzemēs dzīvojošie latviešu bērni 3-17 gadu vecumā ievērojami labāk pārvalda mītnes zemes valodu nekā latviešu valodu, - liecina LU Filozofijas un Socioloģijas institūta veiktā aptauja. Vairāk nekā pusei latviešu bērnu ir viduvējas, vājas vai pat nekādas latviešu valodas zināšanas. Ļoti labi vai brīvi latviešu valodu pārvalda tikai 27% latviešu bērnu, bet labi - 21%.
Ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem jādod skaidrs signāls, ka valsts ir gatava sniegt atbalstu visiem, kas vēlas atgriezties uz dzīvi Latvijā, trešdien, 2.martā, uzsvēra deputāti Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas kopsēdē, informē Saeimas Preses dienests.
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie