Nule pie skatītājiem ir nonākusi Anša Pūpola īsfilma “Jābrauc mājās”, kurā Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis tiekas ar tautiešiem Eiropā un, slavējot Ogri, aicina viņus mājās. Īrijā Egils Helmanis sarunājas ar Latvijas vēstnieku Īrijā Juri Štālmeistaru un Latviešu biedrības Īrijā (LBĪ) priekšsēdētāju Ingunu Grietiņu-Dārziņu.

Atzīmējot Latvijas valsts 106. dzimšanas dienu, Vita Ziemele, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vecākā eksperte, un Daina Šulca, Rīgas plānošanas reģiona (RPR) remigrācijas koordinatore, no 15. līdz 17. novembrim apmeklēja Īriju un piedalījās Īrijas Latviešu nacionālās padomes rīkotajā pasākumā “Ir tikai viena Latvija, Un citas nav nekur.”, teikts RPR paziņojumā.

Rīgas plānošanas reģiona (RPR) remigrācijas koordinatore Daina Šulca no 15.– līdz 17. novembrim Dublinā un Navanā tiksies ar vietējo latviešu kopienu, lai pastāstītu par atgriešanās iespējām Rīgā un Pierīgā. 15. novembrī plkst. 15.00 paredzēta tikšanās ar Latvijas vēstniecības Īrijā pārstāvjiem.

Pērn Latvijā iedzīvotāju skaits samazinājās par 11 100 cilvēkiem jeb 0,6%, kas ir vislielākais kritums starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētais informatīvais apskats "Demogrāfija". Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās septiņās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Polijā, Grieķijā, Ungārijā, Slovākijā, Bulgārijā un Itālijā iedzīvotāju skaita samazinājums 2023.gadā bija mazāks par 0,5%.

Šā gada 17. oktobrī plkst. 16.00 pēc Latvijas laika videokonferenču platformā Zoom norisināsies Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) darba mobilitātes konsultantu rīkotais tiešsaistes seminārs remigrantu atbalstam “Gribu atgriezties Latvijā! Ar ko sākt?”, lai Latvijas valsts piederīgajiem, kuri dzīvo ārvalstīs, bet vēlas atgriezties Latvijā, sniegtu detalizētāku informāciju par nodarbinātības iespējām Latvijā, izskaidrotu, kādas formalitātes jākārto ārvalstī, pirms izbraukšanas, un Latvijā, atgriežoties, un kādus pakalpojumus piedāvā NVA un EURES.

Šī gada 19.septembrī Rīgas plānošanas reģions (RPR) rīko remigrācijai veltītu gada domnīcu par aktuālajām tendencēm, kurā šoreiz akcents tiek likts uz remigrācijas politikas nākotnes izaicinājumiem, Rīgu un tās sniegtajām iespējām remigrantiem, uzņēmējdarbības atbalsta programmu, veselības pakalpojumu saņemšanu Latvijā, kā arī remigrantu iespējām atgriežoties brīvprātīgi iestāties Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Latgales plānošanas reģiona (LPR) Latgales uzņēmējdarbības centrs (LUC) ar LPR Attīstības padomes atbalstu jau 11.gadu izsludina konkursu "Latgales reģiona uzņēmēju gada balva 2024"! Konkursa mērķis ir apzināt un godināt Latgales reģiona uzņēmējus, kuri aktīvi un godprātīgi darbojas savā nozarē, sekmējot uzņēmējdarbības vides attīstību Latgales reģionā, veicināt Latgales reģiona uzņēmēju atpazīstamību, plašsaziņas līdzekļos popularizējot labas uzņēmējdarbības prakses piemērus Latgalē.

Remigrantu ģimenes ar bērniem aktīvāk atgriežas Latvijā līdz mācību gada sākumam, lai bērni jauno mācību gadu var sākt Latvijā un neiekavētu mācības, secināts Rīgas plānošanas reģionā (RPR). Šogad no 168 personām, kas atgriezušās RPR pašvaldībās ar koordinatora starpniecību, puse jeb 88 ir bērni, kas sāks jauno mācību gadu pirmsskolas iestādēs vai skolās.

2024. gada pirmajā pusgadā Kurzemes reģionā pēc dzīves ārvalstīs atgriezušies 92 cilvēki un vēlmi atgriezties pauduši vēl 103 cilvēki. Kopumā kopš 2018. gada marta līdz šī gada jūnija beigām Kurzemes reģionā atgriezušies 1367 cilvēki, kuri par savu dzīvesvietu visbiežāk izvēlējušies Liepāju, Ventspili, Tukuma, Kuldīgu un citas Kurzemes pilsētas. Savukārt par potenciāliem plāniem atgriezties informējuši 1049 cilvēki.

Latgales plānošanas reģiona (LPR) remigrācijas komanda vēlas aptaujāt aizbraucējus un noskaidrot, kas ir noticis ar dzīvesvietu, kur mitinājāties pirms aizbraukšanas. Aizvien biežāk remigranti apgalvo, ka ir grūtības atrast dzīvesvietu Latvijā brīdī, kad ir nolēmuši atgriesties atpakaļ. LPR vēlas izprast, kāda ir situācija mājokļu jautājumā – varbūt esat aizbraukuši, bet nākotnē tomēr cerat atgriesties, tādēļ nekustamo īpašumu vēl paturat sev kā drošības garantiju.