Šī gada 19.septembrī Rīgas plānošanas reģions (RPR) rīko remigrācijai veltītu gada domnīcu par aktuālajām tendencēm, kurā šoreiz akcents tiek likts uz remigrācijas politikas nākotnes izaicinājumiem, Rīgu un tās sniegtajām iespējām remigrantiem, uzņēmējdarbības atbalsta programmu, veselības pakalpojumu saņemšanu Latvijā, kā arī remigrantu iespējām atgriežoties brīvprātīgi iestāties Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Latgales plānošanas reģiona (LPR) Latgales uzņēmējdarbības centrs (LUC) ar LPR Attīstības padomes atbalstu jau 11.gadu izsludina konkursu "Latgales reģiona uzņēmēju gada balva 2024"! Konkursa mērķis ir apzināt un godināt Latgales reģiona uzņēmējus, kuri aktīvi un godprātīgi darbojas savā nozarē, sekmējot uzņēmējdarbības vides attīstību Latgales reģionā, veicināt Latgales reģiona uzņēmēju atpazīstamību, plašsaziņas līdzekļos popularizējot labas uzņēmējdarbības prakses piemērus Latgalē.

Remigrantu ģimenes ar bērniem aktīvāk atgriežas Latvijā līdz mācību gada sākumam, lai bērni jauno mācību gadu var sākt Latvijā un neiekavētu mācības, secināts Rīgas plānošanas reģionā (RPR). Šogad no 168 personām, kas atgriezušās RPR pašvaldībās ar koordinatora starpniecību, puse jeb 88 ir bērni, kas sāks jauno mācību gadu pirmsskolas iestādēs vai skolās.

2024. gada pirmajā pusgadā Kurzemes reģionā pēc dzīves ārvalstīs atgriezušies 92 cilvēki un vēlmi atgriezties pauduši vēl 103 cilvēki. Kopumā kopš 2018. gada marta līdz šī gada jūnija beigām Kurzemes reģionā atgriezušies 1367 cilvēki, kuri par savu dzīvesvietu visbiežāk izvēlējušies Liepāju, Ventspili, Tukuma, Kuldīgu un citas Kurzemes pilsētas. Savukārt par potenciāliem plāniem atgriezties informējuši 1049 cilvēki.

Latgales plānošanas reģiona (LPR) remigrācijas komanda vēlas aptaujāt aizbraucējus un noskaidrot, kas ir noticis ar dzīvesvietu, kur mitinājāties pirms aizbraukšanas. Aizvien biežāk remigranti apgalvo, ka ir grūtības atrast dzīvesvietu Latvijā brīdī, kad ir nolēmuši atgriesties atpakaļ. LPR vēlas izprast, kāda ir situācija mājokļu jautājumā – varbūt esat aizbraukuši, bet nākotnē tomēr cerat atgriesties, tādēļ nekustamo īpašumu vēl paturat sev kā drošības garantiju.

Uzsākta pieteikšanās Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) nodrošinātajiem bezmaksas kursiem latviešu valodas apguvei reemigrantiem un viņu ģimenes locekļiem 2024.gadā ar mērķi palielināt latviešu valodas lietojumu ikdienas saziņā, paplašinot valodas apguves pieejamību un uzlabojot tās pielietošanas kvalitāti. Pieteikšanās ir atvērta visu gadu, ar mācību iestāžu piedāvājumu iespējams iepazīties ŠEIT.

Trešdien, 12. jūnijā, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija tikās ar biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes priekšsēdētāja vietnieku Miku Muižarāju un pārrunāja remigrācijas aktualitātes, šoreiz uz šo procesu mēģinot paskatīties no nevaldības organizāciju skatupunkta, teikts komisijas paziņojumā.

18. jūlijā plkst. 16.00 pēc Latvijas laika videokonferenču platformā Zoom norisināsies Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) darba mobilitātes konsultantu rīkotais tiešsaistes seminārs remigrantu atbalstam “Gribu atgriezties Latvijā! Ar ko sākt?”, lai Latvijas valsts piederīgajiem, kuri dzīvo ārvalstīs, bet vēlas atgriezties Latvijā, sniegtu detalizētāku informāciju par nodarbinātības iespējām Latvijā, izskaidrotu, kādas formalitātes jākārto ārvalstī, pirms izbraukšanas, un Latvijā, atgriežoties, un kādus pakalpojumus piedāvā NVA un EURES.

Lai radītu iespēju visiem remigrantiem kontaktēties un iepazīties, Vidzemes plānošanas reģions (VPR) izveidojis jaunu platformu – interaktīvo karti. Šī karte ļaus atbraucējiem, aizpildot īsu anketu, redzēt citus atbraucējus savā tuvumā. Tādējādi remigranti varēs sazināties ar saviem novadniekiem, iespējamiem kaimiņiem, par kuriem iepriekš nav zinājuši, tuvāk iepazīties, aprunāties un veidot jaunas draudzības.

2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju - par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.