Lai pievērstu sabiedrības uzmanību remigrācijas jautājumiem un akcentētu Nodarbinātības valsts aģentūras darbību Eiropas nodarbinātības dienestu tīklā (EURES), 13. oktobrī no pulksten 10.00 līdz 14.00 (pēc Latvijas laika) kopā ar valsts un privātā sektora pārstāvjiem tiks rīkota konference - diskusija “Kā atgriezt aizbraukušos Latvijas talantus?”, portālam baltic-ireland.ie pavēstīja konsultāciju uzņēmuma ERDA komunikācijas konsultante Signe Lonerte.

Elīna Stapulone, Priekuļu novada domes priekšsēdētāja: "Ļoti būtiski ir uzturēt saikni starp pašvaldību un novadniekiem, kuri dzīvo ārzemēs. Tikai tā mēs viņiem varam stāstīt par iespējam šeit un varam tikt sadzirdēti. Gadu laikā ļoti daudz kas ir noticis, attīstījies, pavērušās iepriekš nebijušas iespējas.

Latvijā pieaudzis smagu un sevišķi smagu noziegumu skaits, turklāt nevar izslēgt, ka Covid-19 dēļ dzimtenē no ārzemēm atgriezušies iedzīvotāji nostājušies uz noziedzības ceļa, norāda Valsts policija. Valsts policijas apkopotā un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai iesniegtā informācija liecina, ka pērn astoņos mēnešos reģistrēti 989 sevišķi smagi un 5580 smagi noziegumi, bet šogad šādā laika posmā attiecīgi 1134 un 5998 šāda veida noziegumi.

Laikā, kad darbu, sadzīvi un jo īpaši ceļošanu uz Latviju ietekmē dažādi ierobežojumi gan mītnes zemē, gan dzimtenē, ne viens vien apsver domu par atgriešanos Latvijā. Par to, kas un kā Covid-19 pandēmijas laikā notiek remigrācijas laukā, portāls Baltic-Ireland.ie (BI) uz sarunu aicināja Rīgas plānošanas reģiona (RPR) remigrācijas koordinātori Dainu Šulcu.

Pieņemt lēmumu mainīt dzīvesvietu un atgriezties uz dzīvi Rīgā var šķist ļoti izaicinoši un grūti, tāpēc Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments ir sagatavojis un izdevis “Rīga - manas mājas. Rokasgrāmata atgriežoties uz dzīvi Rīgā”.

Arvien kuplākā skaitā ģimenes atgriežas uz dzīvi Latvijā – visvairāk mūsu tautieši uz pastāvīgu dzīvi Vidzemē atgriezušies no tādām valstīm kā Lielbritānija (198 ģimenes jeb 579 cilvēki), Īrija (49 ģimenes jeb 105 cilvēki) un Norvēģija (34 ģimenes jeb 103 cilvēki), liecina Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) apkopotā pēdējo divu gadu statistika.

Vītolu ģimene – Kristīne, Raitis, Kristiāns, Roberts, Meldra un Edvards, kuri kādreiz dzīvoja Īrijā, Latvijā atgriezās pirms sešiem gadiem, kad nebija ne Diasporas likuma, ne reemigrācijas koordinatoru. Viņi joprojām dzīvo laukos, vecā muižā Kazdangas pusē, kur toreiz atgriezās ar laimes, cerību un sapņu pilnām sirdīm. Tur arī satikāmies, lai uzzinātu, kā pēdējos gados ir ritējusi viņu dzīve.

Latvijas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izsludinātajā konkursā "Televīzijas un radio raidījumu (sižetu) veidošana par diasporas un remigrācijas tematiku 2020.gadā" ir noteikti četri uzvarētāji, teikts NEPLP paziņojumā. Konkursa kopējais finansējumu ir 38 000 eiro.

Savu vārdamāsu Ingunu zinu un pazīstu jau kopš pirmās skolas dienas, kad abas satikāmies vienā klasē Siguldas 1.vidusskolā un līdz pat vidusskolas izlaidumam mācījāmies plecu pie pleca. Pēc skolas beigšanas viņas dzīve turpinājās mūsu dzimtajā pilsētā, bet mana – Rīgā un pēc tam daudz tālāk pasaulē. Tad mūsu kontaktēšanās aprobežojās ar īsām vēstulītēm un apsveikumiem sociālajos tīklos un sirsnīgām tikšanās reizēm klases salidojumos.

Pieņemt lēmumu atgriezties dzimtenē reizēm ir ļoti grūti, it sevišķi, ja ārzemēs esat ar ģimeni. Var biedēt neziņa un neizpratne par daudziem jautājumiem, uz kuriem jārod atbildes un kuri ir saistīti ar dzīvesvietu, darbu, skolu, bērnudārzu, pabalstiem u.c. Rast atbildes uz šiem jautājumiem palīdzēs Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Eiropas nodarbinātības dienesta tīkla (EURES ) konsultanti, viņi sniegs Jums profesionālu informatīvo atbalstu.