Šodien Ministru kabinets (MK) apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotos grozījumus MK noteikumos “Remigrācijas atbalsta pasākuma īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtība”. Jaunās izmaiņas paredz palielināt remigrantiem pieejamo finansējuma apmēru saimnieciskās darbības īstenošanai visā Latvijā, tostarp, Rīgā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!), kurš amatā ir aizvadījis 200 dienas, turpina uzsāktās reformas visās ministrijas kompetences jomās, t.sk. par remigrācijas projektu, un informē par jauniem ambicioziem mērķiem Latvijas izaugsmes veicināšanai. Juris Pūce sola, ka arī šogad būs remigrantu granti:

Zemgales plānošanas reģions (ZPR) ģimenēm, kas atgriezušās, un ģimenēm, kuru radinieki vēl tikai plāno atgriezties Latvijā, šodien, 9. augustā, rīko pikniku, teikts ZPR paziņojumā. Remigrantu pikniks notiks aktīvās atpūtas un sporta kompleksā "Līgotnes", Svētē, Jelgavas novadā. Remigrantu ģimenes pasākumu var apmeklēt bez maksas.

Atgriezties Latvijā, lai sargātu valsti – šādu iespēju, pievienojoties kustībai “Latvija strādā”, Nacionālie bruņotie spēki piedāvā tiem pilsoņiem, kuri patlaban dzīvo ārvalstīs, bet arī apsver domu par atgriešanos. Bruņotie spēki ir ne tikai stiprākais, bet arī visapņēmīgākais kustības partneris, kurš ir apņēmies piesaistīt profesionālajam dienestam 30 ārvalstīs dzīvojošos pilsoņus vecumā no 18 līdz 40 gadiem.

Lai palielinātu pašvaldību lomu remigrācijas sekmēšanā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģioniem rīko konkursu “Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās”. Konkursa mērķis ir katrā plānošanas reģionā noteikt ne mazāk kā četras pašvaldības, kuras īsteno un plāno īstenot daudzveidīgus atbalsta pasākumus remigrācijas sekmēšanai un sniegt finansiālu atbalstu pašvaldību pieteikumos norādītajām aktivitātēm, kas vērstas uz remigrācijas sekmēšanu:

Pērn izveidotajai sociālajai kustībai “Latvija strādā” pievienojušies jau 100 Latvijas darba devēji, kuri darbam un dzīvei Latvijā apņēmušies atgriezt vairāk nekā 345 valstspiederīgos. Gada laikā kustības partneri no visas Latvijas darbam galvaspilsētā un reģionos ir atgriezuši jau vairāk nekā 130 cilvēkus, neskaitot viņu ģimenes locekļus. Aizbraukušos visbiežāk uzrunāt apņemas informācijas tehnoloģiju, ražošanas un ēdināšanas nozari pārstāvošie uzņēmumi no Rīgas un Kurzemes.

Pieaugot remigrācijas apjomam, Latvijā atgriežas arvien vairāk jauno speciālistu, kuri savu izglītību un kvalifikāciju guvuši ārvalstīs. Jomās, kā piemēram, veselības aprūpe, cilvēkresursu situācija ir kritiska. Vienlaicīgi remigrējošie speciālisti atklāj, ka kvalifikācijas atzīšana un iekļaušanās darba tirgū ir birokrātiska un laikietilpīga. Lai mazinātu atkārtotas emigrācijas draudus, Izglītības un zinātnes ministrija plāno ieviest elektronisku sistēmu diplomu atzīšanas iesniegšanai un grozīt reglamentēto profesiju likumu.

Veselības ministrijas aplēses liecina, ka 2025. gadā Latvijā trūks vairāk kā 3000 medmāsu un 1500 ārstu. Tikmēr remigrantiem, kas ārvalstīs ieguvuši medicīnisko izglītību un vēlas atgriezties praktizēt Latvijā, jāsaskaras ar dažādiem šķēršļiem kvalifikācijas atzīšanas procesā. Lai izprastu pastāvošos šķēršļus atgriezušos remigrantu iekļaušanai darba tirgū, 30. jūlijā biedrība “Ar Pasaules pieredzi Latvijā” organizē diskusiju starp remigrējošiem speciālistiem un lēmumpieņēmējiem.

Pēdējā laikā dažādos līmeņos plaši tiek diskutēts par to, kā sekmēt Latvijas iedzīvotāju remigrāciju, tiek izstrādāti plāni un stratēģijas, meklēti finanšu līdzekļi, aizmirstot, ka ģimenēm, kas vēlas atgriezties, bieži vien nepieciešamas nevis finansiāls atbalsts, bet labvēlīga attieksme un informācija, uzskata privātās vidusskolas “Patnis” dibinātāja, Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Ozola.

Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) ir izsludinājis atklātu projektu konkursu programmas „Latviešu valodas apguve remigrantiem un viņu ģimenes locekļiem" ietvaros, kas tiks finansēts no SIF piešķirtajiem valsts budžeta dotācijas līdzekļiem. Programmas mērķis ir nodrošināt latviešu valodas apguves pieejamību tiem remigrantiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri pārceļās uz dzīvi Latvijā un kuriem latviešu valoda nav pirmā vai dzimtā valoda, vai kuriem ir nepieciešama tās pilnveidošana.