2018.gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) uzsāka īstenot remigrācijas projektu, kura ietvaros aizsāktas vairākas valstiski nozīmīgas aktivitātātes remigrācijas procesa sekmēšanai, teikts VARAM paziņojumā. Tika izveidots reģionālo remigrācijas koordinatoru tīkls, sniegts finansiāls atbalsts remigrantiem saimnieciskās darbības uzsākšanai vai īstenošanai Latvijā, kā arī desmit pašvaldībās ieviesti specifiski risinājumi, tādējādi stiprināta pašvaldību loma remigrācijas procesā.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) tīmekļvietnes (www.nva.gov.lv) galvenajā lapā ir izveidota sadaļa ”Ja vēlies atgriezties Latvijā”, kurā ir apkopota noderīga informācija tiem Latvijas valsts piederīgajiem, kas dzīvo un strādā ārvalstīs, bet plāno vai apsver iespējas atgriezties Latvijā.

Pēdējā laikā daudz tiek runāts par reemigrāciju. Latvijas reģionos strādā reemigrācijas koordinatori, kuri nebeidz sevi slavēt par sasniegtajiem rezultātiem. Tomēr Īrijas Sociālās aizsardzības departamenta apkopotie dati gan liecina, ka joprojām vairāk izbrauc no Latvijas nekā atgriežas - 2018. gadā Latvijas pilsoņiem Īrijā ir piešķirti 1511 jauni PPS numuri!

Latvijas valdība šonedēļ atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) budžeta pārdali, tostarp paredzot finansējumu reemigrācijas koordinatoru projekta turpināšanai 2019.gadā. VARAM norādīja, ka tai jāturpina 2019.gadā nodrošināt šogad uzsāktos pasākumus, kuriem šajā laika posmā finansējums nebija paredzēts, piemēram, reemigrācijas koordinatoru darbības nodrošināšanai plānošanas reģionos.

11.decembrī pirmo reizi Latvijā notika pasākums, kur satikās, dalījās pieredzē un veidoja jaunas sociālās saites tie, kas no ārvalstīm atgriezušies uz dzīvi Liepājā, informē Kurzemes plānošanas reģions (KPR). Unikālo tikšanos organizēja KPR kopā ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi, Liepājas pilsētas pašvaldību un Coworking Liepāja, kā telpās kopumā pulcējās, uzklausīja ārvalstnieka pieredzi, uzsākot dzīvi Liepājā, un dažādās aktivitātēs laiku pavadīja vairāk nekā 60 cilvēki – ģimenes ar bērniem vecumā no 1 līdz 14 gadiem.

Daļu ekonomisko migrantu, kas izbraukuši uz Lielbritāniju, satrauc iekļaušanās Latvijas sabiedrībā pēc atgriešanās, secinājis Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns. Rudenī pētnieks intervējis Latvijas iedzīvotājus, kas emigrējuši uz Lielbritānijas vidieni, lai pētītu viņu adaptāciju un nākotnes plānus.

Lai veicinātu aizbraukušo cilvēku atgriešanos Latvijā, Zemgales Plānošanas reģions (ZPR) 11. decembrī Jelgavā rīko konferenci un diskusiju “Aizbraukt vai atgriezties Latvijā - Zemgalē”, teikts ZPR paziņojumā. Konferences programmā paredzēta iepazīšanās ar 2018. gadā īstenoto remigrācijas pilotprojektu un tā aktivitātēm Zemgalē, Diasporas likumu un piederību Latvijai, veiktajiem pētījumiem par Latvijas darba migrantu Lielbritānijā adaptāciju un nākotnes plāniem, kā arī ar pieredzes stāstiem par atgriešanos Latvijā.

Reemigrācijas atbalsta pilotprojekta gaitā Latgalē plāno atgriezties vēl 36 ģimenes, aģentūra LETA uzzināja Latgales plānošanas reģionā (LPR). Kopš 2018.gada februāra beigām Latgalē atgriezušās 32 ģimenes, kopā 74 cilvēki. Tuvākajā nākotnē reģionā plāno atgriezties vēl 36 ģimenes.

Latvijas Valsts prezidents 14. novembrī ir izsludinājis Diasporas likumu, kas, cita starpā, paredz iespēju papildus dzīvesvietas adresei ārvalstī norādīt arī vienu adresi Latvijā un iespēju veikt brīvprātīgas iemaksas, lai iegūtu tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros, kā arī iespēju brīvprātīgi pievienoties valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai, lai saņemtu vecuma pensiju.

Vislielāko interesi par pabalstu uzņēmējdarbības sākšanai izrādījuši remigranti no Kurzemes plānošanas reģiona, liecina Vides aizsardzības un reģionālās aizsardzības ministrijas (VARAM) sagatavotie grozījumu Ministru kabineta noteikumos. Ministrija skaidro, ka augustā, pēc tam, kad valdība apstiprināja noteikumus, kas paredz remigrantiem uzņēmējdarbības uzsākšanai piešķirt līdz 9000 eiro, secināts, ka dažos plānošanas reģionos pieteikto un potenciāli atbalstāmo projekta iesniegumu skaits, ir lielāks nekā sākotnēji plānots, savukārt citos reģionos - mazāks.