Arī saistībā ar nepieciešamību piesaistīt kvalificētus darbiniekus ir pienācis laiks spriest par atsevišķiem pasākumiem reemigrācijas atbalstam, žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). Politiķis norādīja, ka valdības darba sākumā bija norādījis, ka vēl nav īstais brīdis par to runāt, taču tagad situācija ir mainījusies un ir pietuvojies laiks, kad varētu sākt runāt par atsevišķiem pasākumiem reemigrācijas atbalstam. "Mūsu darba tirgus sauc pēc darba spēka," uzsvēra premjers.

Eiropas Latviešu apvienība (ELA) aicinājusi Finanšu ministriju paredzēt, ka pie diasporas pensionāru atgriešanās Latvijā tiek aizsargāts Eiropas valstīs nopelnīto pensiju neapliekamais minimums. Saskaņā ar ELA aplēsēm tas valstij IIN ieņēmumos papildus ienestu ap 0,1% no IKP, bet pirktspēja pieaugtu par 0,3-0,6% no IKP. Valsts šādas tiesības jau paredzējusi remigrējošajiem pensionāriem no ASV, Kanādas, Krievijas un Ukrainas.

Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns tika izstrādāts 2013.gadā un šī paša gada 30.jūlijā Ministru kabinets  pieņēma un Valdis Dombrovskis parakstīja MK Noteikumus Nr. 356. Viens no Noteikumu punktiem paredzēja, ka  Ekonomikas ministrijai līdz 2017.gada 31.martam ir jāiesniedz informatīvo ziņojumu par plānā paredzēto pasākumu izpildi.

Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna 2013.-2016.gadam izpildi, kurā apkopota visu atbildīgo institūciju iesniegtā informācija. Lai arī migrācijas tendences kopš ekonomiskās krīzes dziļākā punkta 2009.-2010.gadā kopumā ir uzlabojušās, no Latvijas aizbraukušo skaits joprojām pārsniedz iebraukušo skaitu, secināts ziņojumā.

Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centrs (DMPC) publicējis pētījumu “Atgriešanās Latvijā” par remigrantu pieredzi, lai apzinātu, kas un kādēļ atgriežas, kā iekļaujas Latvijas darba tirgū un sabiedrībā, un kāda palīdzība viņiem būtu nepieciešama. Pētījumā, kas tapis ar Ārlietu ministrijas atbalstu, piedalījušies vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku.

Vakar, 21. martā, notika piektā tikšanās pasākumu sērijā "Ar pasaules pieredzi Latvijā," kuras ietvaros savā atgriešanās pieredzē dalījās trīs jaunie profesionāļi - Ieva Miļūna, Roberts Tomme un Anna Vladimirova-Krjukova, kuri pēc darba un studiju pieredzes ārzemēs nolēmuši savu karjeru turpināt Latvijā, liekot lietā ārvalstīs gūtās zināšanas un pieredzi.

Turpinot "Ar pasaules pieredzi Latvijā" ikmēneša neformālo tikšanos ciklu 21. martā, plkst. 18:30 Rīgā, restorānā "Trompete" notiks piektā satikšanās pasākumu sērijā, kuras ietvaros savā atgriešanās pieredzē dalīsies trīs jaunie profesionāļi - Ieva Miļūna, Roberts Tomme un Anna Vladimirova-Krjukova, kuri pēc darba un studiju gaitām ārzemēs nolēmuši savu karjeru turpināt Latvijā, liekot lietā ārvalstīs gūtās zināšanas un pieredzi.

Eiropas Latviešu apvienība (ELA) ieskatā Māra Kučinska vadītās valdības pirmais darba gads attiecībā uz diasporu ir vērtējams kā lēna iešūpošanās. Kopumā jaušama izpratnes veidošanās attiecībā uz diasporas lomu Latvijā, un uzteicami ir atsevišķu ministru centieni. Tomēr mērķtiecīgas un konsekventas stratēģijas trūkums valdībā kavē diasporas potenciāla apgūšanu pašas Latvijas izaugsmes labā.

Trešdaļa jeb 30% reemigrantu pēc atgriešanās Latvijā ir vīlušies un gatavi atkal doties prom, par to liecina Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centra (DMPC) jaunākā aptauja, ceturtdien vēstīja raidījums "LNT Ziņās". Starp minētajiem iemesliem tam ir nespēja Latvijā atrast piemērotu darbu ar vēlamo algu, darba devēju nelabvēlīga attieksme, tostarp aplokšņu algas, problēmas ar mājokļa atrašanu, bērnu integrāciju skolā un citiem aspektiem.

Lai risinātu Latvijas demogrāfiskās problēmas, nepieciešams mērķtiecīgi atbalstīt uzņēmējdarbību un piesaistīt jaunus talantus. "Labas darba vietas un produktivitātes pieaugums ir galvenās iespējas, kā nodrošināt uzlabojumus pašreizējā demogrāfiskajā situācijā," komentē Vita Liberte, BDO Law vadošā partnere.