Vakar, 31.maijā, Īrijas pilsoņi devās pie urnām, lai paustu savu gribu attiecībā uz Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas līguma ratifikāciju. Īrija ir vienīgā no ES dalībvalstīm, kura par pievienošanos līgumam rīkoja referendumu. Tiesības piedalīties referendumā par ES fiskālās disciplīnas līguma ratifikāciju bija vairāk kā 3 miljoniem Īrijas pilsoņu.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) ārkārtas Valdes sēdē 16. aprīlī atkārtoti izskatīja jautājumu par grozījumiem likumā „Par valsts pensijām”. LBAS viedoklis ir stingrs – joprojām uzskatīt par pamatotu iepriekšējo, savstarpēji saskaņoto lēmumu: uzsākt pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 2016. gada, teikts LBAS paziņojumā.

Otrdien Īrijas valdība paziņoja, ka referendums par Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu fiskālās disciplīnas līgumu notiks 31.maijā, vēstī RTE. Lai pārraudzītu sabiedrības informēšanas kampaņu pirms balsošanas, tiks izveidota referenduma komisija. Taču valdošo partiju pārstāvju attieksme pret fiskālās disciplīnas līgumu nav viennozīmīga.

Šonedēļ kļuvis skaidrs, ka Īrija rīkos referendumu par jauno Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas līgumu, vēstī The Journal. To otrdien, uzstājoties parlamentā, apstiprināja premjerministrs Enda Kenijs. Premjers informēja parlamentu, ka šāds lēmums pieņemts, balstoties uz valdības tieslietu padomnieka (Attorney General) ieteikumu.

Korkas skoliņa pēc brīvdienām sanāca kopā ceturtdien, 23. februārī, uz Dzimtās valodas dienai un Meteņiem veltītu nodarbību. Lai kā īpaši atzīmētu Dzimtās valodas dienu mūsu skoliņa sameklēja partnerus Aizkraukles pilsētas sākumskolā- šīs skolas 3.c klases bērnus un viņu angļu valodas skolotāju.

Latvijas Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 18. februārī notikušās tautas nobalsošanas par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu rezultātus, vēstī CVK Informācijas nodaļa. Satversmes grozījumi paredzēja noteikt krievu valodai otras valsts valodas statusu.

18. februārī Latvijas vēstniecības Īrijā telpās vēlēšanu iecirknī Nr. 1052 sakarā ar tautas nobalsošanu par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" nobalsoja 3473 vēlētāji. Nepieredzēti lielais balsotāju skaits ievērojami pārsniedza sākotnējās prognozes, izveidojot pie vēstniecības garas rindas visas dienas garumā.

Vakar notikušais referendums ar nepieredzēti lielo ārzemēs dzīvojošo Latvijas pilsoņu aktivitāti daudzos no mums pamodināja gan patriotiskas un cēlas jūtas, gan arī nožēlu, dusmas un sašutumu par līdzpilsoņu attieksmi un uzvedību. Par tieši šādām latvieša sajūtām, kas radušās vakar pie balsošanas iecirkņa Dublinā, saņēmām mūsu lasītāja vēstuli:

Kā jau ziņots, tautas nobalsošanā, kurā vēlētāji izteica savu viedokli par krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā, kopumā Zaļajā salā nobalsoja gandrīz 6 tūkst. Latvijas pilsoņu, no kuriem lielākā daļa balsoja PRET. Provizoriskie referenduma rezultāti liecina, ka Limerikas iecirknī PRET nobalsoja 582 vēlētāji, bet PAR - 273.

Tautas nobalsošanā, kurā Latvijas pilsoņiem bija jāizsaka savs viedoklis par krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā, kopumā Īrijā (iecirkņos Dublinā, Korkā un Limerikā) nobalsoja 4810 vēlētāji, savukārt Ziemeļīrijas iecirknī savu viedokli izteica 868 Latvijas pilsoņi, liecina portāla baltic-ireland.ie rīcībā esošā informācija.