Jau vēstījām, ka Īrijas sēņu audzētāju kooperatīva CMP Mushrooms pārstāvis decembrī piecās Latvijas pilsētās - Jēkabpilī, Rēzeknē, Alūksnē, Balvos un Gulbenē - meklēs sēņu lasītājus darbam Zaļajā salā. Piektdien LNT ziņas vēstīja, ka Īrijas sēņu audzētāju centieni meklēt darbiniekus Latvijā guvuši vietējo iedzīvotāju atsaucību.

Decembra sākumā vairākās Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs viesosies Īrijas sēņu audzētāju kooperatīva CMP Mushrooms pārstāvis, kas stāstīs par darba iespējām uzņēmumā, teikts NVA EURES paziņojumā. Darba meklētājiem tiks piedāvāta samaksa atkarībā no novāktā daudzuma, bet ne mazāk kā 9,25 eiro stundā, līgums uz vismaz 12 mēnešiem un 40-50 darba stundas nedēļā.

Tikko LNT ziņās visus latviešus Īrijā sabāza vienā - viesstrādnieku - maisā. Tomēr Latvijā tautas valodā ir iegājies mūs dēvēt par “sēņu lasītājiem”. Kādēļ tieši sēņu lasītāji, nevis, piemēram, istabenes vai celtnieki? Nav dūmu bez uguns. Pirmkārt, laikā, kad Latvija vēl nebija pievienojusies Eiropas Savienībai, darbs sēņu fermās bija viens no dažiem, kur pieņēma darbā cilvēkus no Austrumeiropas. Un, ko tur liegties, arī tagad daudzi latvieši strādā “sēnēs”. Otrs iemesls noteikti ir, visai tālu no realitātes esošais, Laimas Muktupāvelas romāns “Šampinjonu Derība”. Šajās dienās portāls baltic-ireland viesojās vienā sēņu fermā netālu no Castleblayney. Kāds tad ir darbs “sēnēs”?