Augšā, aiz zvaigznēm, tur tiksies reiz mīļi Tie, kas šeit, pasaulē, šķīrušies būs: Dvēsele skatīsies dvēselē dziļi, Mūžīgā skaidrībā mieru tie gūs!

No atmiņām paliek tik starojums maigs, Tā kā liedagā saulrieta pēdas. Turp, kur tu aiziesi, apstāsies laiks, Norims sāpe, rūpes un bēdas. /B. Martuževa/

Mēs klusi paliekam šai krastā, Vēji šalkos un mierinās mūs, Bet tava vieta, kas bija šai dzīvē, Vienmēr mūsu atmiņās būs.