Saskaņā ar karjeras portāla IrishJobs jaunāko pētījumu gandrīz divas trešdaļas profesionāļu uzskata, ka viņu pašreizējā alga neatspoguļo viņu prasmes, kvalifikāciju un pieredzes līmeni, raksta RTE. Algu un prēmiju apsekojums liecina, ka 63% strādājošo nav iespēju regulāri vienoties ar darba devēju par algu palielināšanu.

Īrijā noteiktā minimālā algas likme stundā ar 2024. gada 1. janvāri pieauga par 1,40 € un tagad ir 12,70 eiro, ziņo www.gov.ie. Iepriekš likme bija 11,30€ stundā un šis ir vēsturē lielākais minimālās algas pieaugums valstī.

Ar 2023. gada 1. janvāri valstī ar likumu noteiktā minimālā alga tiek paaugstināta līdz 11,30 eiro stundā. Saskaņā ar National Minimum Wage Act 2000 lielākajai daļai strādājošo ir tiesības uz minimālo algu, bet likums neliedz darba devējam piedāvāt darbiniekiem lielāku algu. Taču pastāv arī tādas darba ņēmēju kategorijas, kuriem darba devējs var maksāt zemākas atalgojuma likmes, piemēram, darbinieki vecumā līdz 20 gadiem.

Apmēram 46000 darbinieku, kas strādāja Covid-19 pandēmijas laikā pansionātos un citās aprūpes iestādēs, joprojām gaida 1000 eiro lielā pandēmijas bonusa maksājumu, vēstī Independent.ie. Jaunākie skaitļi liecina, ka 86000 strādājošo, kas nav HSE darbinieki un ir tiesīgi saņemt šo bonusu, to vēl gaida, lai arī ir pagājuši vairāk nekā 10 mēneši kopš par to paziņoja valdība.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Cooperation and Development - OECD) pētījumā konstatēts, ka Īrija ir trešajā vietā 36 valstu vidū attiecībā uz proporcionālo skaitu strādājošo, kuri saņem zemas algas, ziņo The Journal. Apmēram 23% Īrijas pilna laika strādājošo iedzīvotāju ietilpst kategorijā, kas tiek apzīmēta kā zemo algu saņēmēji un nopelna mazāk kā divas trešdaļas no vidējās izpeļņas valstī.

Pērn caur personīgajiem naudas pārvedumiem no Īrijas uz citām valstīm tika pārskaitīti aptuveni 785 miljoni eiro, galvenokārt tāpēc, ka šeit strādājošie ārvalstnieki sūtījuši naudu ģimenes locekļiem savās dzimtajās valstīs, raksta Irish Examiner. Jaunākie Eiropas Komisijas publicētie skaitļi liecina, ka 2017. gadā Īrijā bija sestais augstākais personīgo pārskaitījumu līmenis 28 Eiropas Savienības (ES) valstu vidū.

Īrijas valdība ir apsolījusi, ka līdz 2022.gadam tiks izveidots jauns pensiju plāns personām ar zemu vai vidēju ienākumu līmeni, raksta Independent.ie. Sociālās aizsardzības ministre Regina Doherty solīja, ka jaunā pensionēšanās shēma vairs netiks aizkavēta un izklāstīja, kā ilgi gaidītā automātiskas iekļaušanas pensiju shēma varētu darboties.

Centrālā statistikas dienesta (CSO) jaunākie dati liecina, ka strādājošo skaits Īrijā ir sasniedzis 2,2 miljonus, kas ir gandrīz tikpat, cik bija ekonomikas uzplaukuma laikā 2007.gadā. Pētījums liecina, ka darba tirgus ir nostabilizējies un strādājošajiem profesionāļiem, īpaši, pieprasītāko profesiju pārstāvjiem, ir cerības uz algu pieaugumu.

Šonedēļ britu valdībā izskanējis ierosinājums pēc Brexit no darba devējiem pieprasīt 1000 £ gadā par katru nodarbināto kvalificēto darbinieku no Eiropas Savienības (ES) un izņēmums varētu nebūt arī Īrijas pilsoņi, vēstī Independent.ie. Lielbritānijas premjerministre Theresa May gan ir centusies norobežoties no šīs idejas.