Īrijas darba devēji, arodbiedrības un valdības amatpersonas sasniegušas vienošanos vairākos darba apmaksas plāna elementos priekš jaunās nacionālās vienošanās par darba algu, raksta RTE. Tas panākts kārtējā 18 stundu garajā sarunu posmā starp sociālajiem partneriem. Principiāla vienošanās paredz, ka 21 mēneša laikā darba alga tiks palielināta par 6%. Palielinājums tiks ieviests divos etapos – valsts sektorā strādājošajiem 3,5%, sākot ar 2009.gada 1.septembri, un pēc tam - 2,5%, kā arī papildus 0,5% mazapmaksātajiem strādājošajiem, kam izpeļņa nav lielāka par 430,49 € nedēļā,vai apmēram 22463 € gadā, šī laika perioda beigās. Valsts sektorā strādājošajiem algas netiks paaugstinātas tuvākos 11 mēnešus, bet privātajā sektorā strādājošajiem – 3 mēnešus.

Tiek prognozēts, ka poļu strādnieki no Īrijas uz mājām šogad aizsūtīs vairāk naudas, nekā jebkad iepriekš, informē Independent.ie. Ja var ticēt komentētājiem, tad, neskatoties uz ekonomikas lejupslīdi, šī summa pārsniegs 2 miljardus eiro. Kā liecina Polijas Centrālās bankas (NBP) dati, pagājušajā gadā poļi no Īrijas uz mājām aizsūtīja 1,33 miljardus eiro. NBP prognozē, ka šogad šis skaitlis varētu sasniegt 1,87 miljardus, neskatoties uz anekdotiskajiem apgalvojumiem, ka Austrumeiropas strādnieki pamet Īriju darba vietu skaita samazināšanās dēļ, īpaši celtniecībā.

Katrs sestais Live Register reģistrētais ir ārzemnieks, raksta Independent.ie. Gandrīz puse no šiem ārzemniekiem ir imigranti no Austrumeiropas valstīm, kas pēdējās pievienojās ES. Liela daļa pabalstu pieprasītāju, kas nav Īrijas pilsoņi, ir no Anglijas, Skotijas, Velsas un Ziemeļīrijas. Šī gada jūlijā Live Register piereģistrējās 238 000 cilvēki, kas saņem bezdarbnieka vai darba meklētāja pabalstu, salīdzinoši 2007. gada jūlijā - 174 500. CSO dati liecina, ka šis ir bijis vislielākais skaita pieaugums pēdējo 40 gadu laikā, bet salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju, skaits ir par 63 000 lielāks.