Šogad, salīdzinot ar pērno gadu, drošības riski 9.maija pasākumos ir lielāki, aģentūrai BNS sacīja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis. Viņš atgādināja, ka situācija, ņemot vērā notikumus Ukrainā un citviet pasaulē, ir mainījusies gan Latvijā, gan citās pasaules valstīs. Vienlaikus, runājot par kārtības sargu darbu 9.maija laikā, Ķuzis norādīja, ka uz vietas policistu būs pietiekami, lai nodrošinātu drošību.

Latvija nebūs nākamā Ukraina vai Krima, žurnālistiem pēc tikšanās ar Kanādas ārlietu ministru Džonu Bērdu paziņoja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Latvijā dzīvojošie krievi atšķiras no Krievijas iedzīvotājiem, ir izaugusi jauna cilvēku paaudze - ar citādākiem uzskatiem un vērtībām, skaidroja ministrs. Viņš ir pārliecināts, ka labklājības līmenis un priekšrocības, kas pieejamas Latvijā kā Eiropas Savienības dalībvalstī, ir gana nozīmīgas, lai krievu tautības pilsoņi negribētu tās zaudēt.

NATO karavīru skaits Latvijā varētu tikt palielināts, intervijā Latvijas Radio ceturtdien, kad Ādažu bāzē ierodas 150 ASV karavīri, sacīja aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS). "Turpinās sarunas par to, kas varētu vēl papildināt vai palielināt skaitu šeit Latvijā. Termiņš nav nodefinēts [cik ilgi karavīri Latvijā uzturēsies], tas notiks vairākus mēnešus, un tās mācības šeit būs ilgstošas," sacīja Vējonis.

No četriem ekonomisko sankciju blokiem, ko Eiropas Savienība (ES) varētu īstenot pret Krievijas agresiju Ukrainā, Latvijai pieņemākais ir ieroču embargo, trešdien intervijā Latvijas Radio raidījumam "Krustpunktā" sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma ("Vienotība").

Maskavā februāra beigās dibinātā sabiedriski politiska organizācija „Russkij internacional” („Rusintern”) izvērš savu darbību Latvijā, svētdien ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Kremļa politiķu organizācijas viens no pirmajiem darbiem bija pašaizsardzības vienību jeb družīnu veidošana Krimā, atbalstot pussalas pievienošanu Krievijai.

Ukrainas Maidana mērķis: “Valstij ir jākalpo cilvēkiem, nevis cilvēkiem jākalpo valstij”, ne visiem  patīk. Ne visiem tas ir izdevīgs, pie tam, jebkurā vietā pasaulē. Acīmredzot, 2014. gadā terorisms nomaina dekorācijas un maskas. Tie, kuri seko vēsturei, zin, ka Ukrainā šodien atkārtojas precīzi tas pats, kas 1956. gadā Ungārijā un 1968. gadā Čehoslovākijā. Līdzīgs scenārijs – Abhāzijā, pavisam nesen. Mēs dzirdam runājam, ka nākamās aiz Ukrainas var būt Baltijas valstis, tajā skaitā arī Latvija.

Pēc Dublinā notikušā piketa, kurā tika nosodīta Krievijas militārā agresija, pavisam nesenajās atmiņās par savu vizīti Ukrainā dalās Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete, kuru uz sarunu aicināja portāls baltic-ireland.ie. Tāpat Kalnietes kundze atzīmēja, ka vēl joprojām gan Latvijai, gan Eiropai kopumā ir nepieciešams vairāk domāt par atkarības mazināšanu no valsts, kura pēdējā laikā pierāda, ka tās pieņemtie likumi, tāpat arī darbības, nav Eiropai uzticamas, saprotamas un drošas.

Dublinā šodien notika protesta pikets “United We Stand for Ukraine” pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā, kurā piedalījās vairāku valstu Eiropas parlamenta deputāti, tostarp arī no Latvijas. Sapulcējušos piketētāju vidū bija ne vien ukraiņi, bet arī poļi, lietuvieši, latvieši, igauņi, gruzīni, zviedri, īri un citu tautību pārstāvji. To tautu pārstāvji, kuru atmiņā joprojām ir dzīvas atmiņas par cīņu par valstisko neatkarību.

Īrijas iedzīvotājiem šonedēļ būs iespēja paust savu attieksmi pret Ukrainas notikumiem un atbalstīt ukraiņu tautu tās grūtajā laikā. Ceturtdien, 6.martā, plkst. 14.00 visi aicināti uz atbalsta piketu “United We Stand for Ukraine” Dublinā, Liffey upes krastā, Sir John Rogerson's Quay. Piketu organizē Eiroparlamenta deputāte, lietuviete Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė un to atbalsta ETP.

Nu jau vairāk kā trīs mēnešus visa pasaule ar pieaugošām bažām vēro, kā attīstās politiskā situācija Ukrainā. Miermīlīgie protesti, kuri Kijevā sākās decembrī nu jau izvērsušies pamatīgā cīņā, bet vardarbīgajās sadursmēs dzīvību kopumā zaudējuši vismaz 80 cilvēki, bet cietuši vēl 577 cilvēki.