Īrijas Centrālā banka ir sākusi likt pamatus ievērojama skaita Londonas finanšu pakalpojumu uzņēmumu uzņemšanai, kuri pēc Brexit plāno pārvietot savu darbību uz Dublinu, ziņo RTE. Bankas politikas un riska direktors Gerry Cross paziņoja, ka banka strādā, lai palīdzētu uzņēmumiem “domāt konstruktīvi” par biznesa pārcelšanu un izvēlēties praktisku pieeju, tiem cenšoties saņemt biznesa modeļu apstiprināšanu un autorizēšanu.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) brīdinājusi Īriju, ka tās pārāk dāsnā sociālās labklājības sistēma darbojas kā barjera bezdarbniekiem atgriezties darbā, ziņo Independent.ie. Organizācija iesaka pabalstus, kuri 2012.gadā nodokļu maksātājiem izmaksāja 3,8 miljardus eiro, piešķirt ar nosacījumu, ka cilvēki piekrīt uzsākt apmācību.

Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, Latvijā arvien vairāk uzņēmumu nonāk uz bankrota sliekšņa. Maksātnespējas reģistrā dienā tiek reģistrēti no 30 līdz pat 60 ierakstiem, teikts Latvijas Uzņēmumu reģistra paziņojumā medijiem. Tik mazai valstij kā Latvija tas ir uzskatāms par augstu rādītāju. Galvenā valsts notāra vietniece attīstības un funkciju jautājumos Denēza Bērziņa norāda, ka „tā ir ķēdes reakcija, jo ekonomiskās krīzes rezultātā komersantiem nav līdzekļu, ar ko norēķināties par precēm un pakalpojumiem”.

No 1.oktobra Ziemeļīrijā, kā arī Apvienotajā Karalistē valsts minimālā alga (NMW) ir paaugstināta par 21 pensu, informē BBC. Turpmāk darba ņēmēji vecumā no 22 gadiem un vairāk saņems £ 5,73 (iepriekš £ 5,52) stundā, darbinieki vecumā no 18-21 - £ 4,77 (iepriekš £ 4,60) stundā un darba ņēmēji vecumā no 16 un 17 - £ 3,53 (iepriekš £ 3,40) stundā. Vairums strādājošo ir tiesīgi saņemt vismaz minimālo stundas likmi, izņēmums ir pusaudži, kuri nav sasnieguši obligāto skolas beigšanas vecumu, pašnodarbinātie un darbinieki, kas dzīvo un strādā mājās, tostarp arī aukles. Ja uzņēmumi nemaksā valsts noteiktās minimālās algas likmes, tiem var tikt izvirzītas apsūdzības.