Īrijas premjers ir paziņojis, ka valdības ekonomikas atjaunošanas programmas mērķis ir padarīt Īriju par pasaules līderi biznesa jauninājumu ieviešanā, informē RTÉ. Ceturtdien pēcpusdienā valdība nāca klajā ar plānu, kas saucas „Building Ireland's Smart Economy” - ilgtspējīgas ekonomikas atjaunošanas vadlīnijas. Valdības plāns vispārējos vilcienos iezīmē, kā tā plāno pārorientēt un mainīt sava darba prioritātes nākamajos gados pasaules ekonomikas vētru laikā.

Īrijas valdība ir paziņojusi par atbalsta līdz pat 10 miljardiem eiro piešķiršanu kredītiestāžu restrukturizācijas programmai, informē RTE. Vakar izplatītajā paziņojumā teikts, ka valdības mērķis ir nodrošināt ilgtermiņa stabilitāti banku nozarē Īrijā. Valdība programmas ietvaros līdztekus jau esošajiem akcionāriem un privātajiem investoriem atbalstīs ieguldījumus caur kredītu pieejamību privātpersonām un uzņēmumiem. Pēc valdības sēdes finanšu ministrs Brian Lenihan apstiprināja, ka restrukturizācijas programmai tiks izmantota nauda no valsts pensiju rezerves fonda.

Vakar Latvijas valdība atbalstīja ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu, kurā paredzēta nodokļu paaugstināšana, darba samaksas samazināšana par 15% valsts un pašvaldību iestādēs un tēriņu ierobežošana, kā arī par 2% samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi (Īrijas gadījumā slavenie 5% pārtop par 3%). Latvijas valdības ekonomikas stabilizācijas programmu mediji jau ir nodēvējuši par "nodokļu revolūciju"! Pret "nodokļu revolūciju" iebilst uzņēmēji, opozīcijas partijas un arodbiedrības.

Kā liecina Sociālo un ģimenes lietu departamenta mājas lapā ievietotā informācija, Īrijas valdība ir apstiprinājusi, ka Ziemassvētku prēmijas (Christmas Bonus) arī šogad tiks izmaksātas 1,3 miljoniem sociālās labklājības pabalstu saņēmēju. Tas budžetam izmaksās vairāk nekā 200 miljonus eiro. Sociālo un ģimenes lietu ministre Mary Hanafin teica, ka valdība cenšas darīt visu, lai neaizsargātos sabiedrības locekļus pasargātu no ekonomikas lejupslīdes.

Pēdējo nedēļu laikā eiropieši bija liecinieki tam, kā valstu valdības vienai aiz otras palīdzēja bankām pārvarēt finansiālās grūtības. Lai nodrošinātu, ka nodokļu maksātāju nauda šīm bankām nesniedz negodīgas priekšrocības, Eiropas Komisija (EK) publicējusi valdībām domātu ieteikumu sarakstu. Valdības atbalstam ir jābūt īslaicīgam, skaidri definētam, apjomā ierobežotam, un tā pamatā nedrīkst būt valstspiederība. Akcionāri nedrīkst iedzīvoties uz nodokļu maksātāju rēķina, un bankām ir jāpiedalās palīdzības izmaksu segšanā. Lai nepieļautu ļaunprātīgu izmantojumu, jāizstrādā rīcības kodekss.

Īrijas parlamentā ir iesniegts 2009. gada valsts budžeta projekts, kurš paredz vairākas izmaiņas gan pensiju, gan pabalstu apmēros, ziņo RTÉ. Finanšu ministrs Brian Lenihan informē, ka valdība ir paredzējusi ievērojami palielināt ieguldījumus sociālajā labklājībā, izglītībā un veselībā. Pagaidām šis ir tikai budžeta projekts, kurš parlamentam vēl jāapstiprina, bet tas iezīmē zināmas pārmaiņas, kas, visticamāk, skars katru no mums, šajā valstī dzīvojošajiem. Projektā paredzēts, ka:

Sakarā ar nestabilo situāciju banku sistēmā, Īrijas valdība ir pieņēmusi lēmumu garantēt visus depozītus īru bankās, informē RTÉ. Tas attiecas uz Allied Irish Bank, Bank of Ireland, Anglo Irish Bank, Irish Life & Permanent, Irish Nationwide Building Society un EBS (Educational Building Society), kā arī atsevišķām filiālēm, kas varētu tikt apstiprinātas pēc valdības konsultācijām ar Centrālo banku un finansu regulatoru. Šī garantija attiecas arī uz naudu, ko īru bankas ir aizņēmušās no citām finansu iestādēm. Finansu departaments paziņoja, ka visi depozīti, obligācijas un saistības tiks garantētas no valsts.

Viens no trim sociālajiem partneriem - Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) kā izeju no strupceļa, kurā šobrīd atrodas trīspusējās sarunas ar valdību, uzskata ar nodokļiem neapliekamā minimuma palielināšanu līdz 108 latiem. Ja līdz ar minimālās algas palielināšanu proporcionāli tiktu pacelts arī neapliekamais minimums, tas mazo algu saņēmējiem nodrošinātu kaut nelielu ienākumu palielinājumu, vienlaicīgi nepalielinot izdevumu nastu darba devējam. Turklāt ieguvēji būtu gan valsts, gan privātajā sektorā strādājošie.

Piektdien, 26. septembrī plkst. 10.00 pēc vietējā laika Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aicina savu nozaru darbiniekus uz brīdinājuma streiku un piketu pie Saeimas nama. Savukārt Latvijas Apvienotās Policistu arodbiedrība 26. septembrī laika posmā no plkst. 12.00 līdz 13.00, Rīgā, Čiekurkalna 1 līnijā, iepretim Iekšlietu ministrijai aicina savas nozares darbiniekus piedalīties organizētā piketā.

Viens no trim sociālajiem partneriem - Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) pagaidām valdības īstenoto sociālo dialogu Nacionālās Trīspusējās padomes līmenī uzskata par formālu “tvaika nolaišanu”, norādot, ka diskusijas par reāliem skaitļiem 2009. gada valsts budžetā sāksies vien tad, kad valdība būs izpildījusi savu mājas darbu - būtiski samazinājusi valdības dienestu izdevumu īpatsvaru budžetā. LBAS neplāno mīkstināt savu pozīciju par algu pieaugumu zemu atalgotajām profesijām, taču norāda, ka tās uzskati vairākos būtiskos jautājumos saskan ar valdības un Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) nostāju.