Vakar, 1. jūnijā, notikušajās pašvaldību vēlēšanās Latvijā kopumā nobalsojuši 45,99 % vēlētāju, kas ir viszemākā aktivitāte pašvaldību vēlēšanās atjaunotajā Latvijas valstī, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati. Kopumā Latvijā nobalsojuši 686097 cilvēki. Rīgā nobalsojuši 229910 vēlētāji jeb 55,54%.

Līdz Latvijas pašvaldību vēlēšanām 1. jūnijā ir palikušas nepilnas divas nedēļas, bet vēl 27% Latvijas balsstiesīgo vecumā no 18 līdz 55 gadiem nav izlēmuši, par kuru partiju balsos pašvaldību vēlēšanās (16% - drīzāk nē; 11% - noteikti nē). Šādu viedokli biežāk pauduši iedzīvotāji, kuri ģimenē pārsvarā runā latviski. To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, maijā veiktais pētījums.

12. aprīlī sākās un līdz 22. aprīlim turpināsies deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām, kas notiks šā gada 1. jūnijā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sniegtā informācija. Atšķirībā no Saeimas vēlēšanām un referendumiem, pašvaldību vēlēšanās nevar balsot tie Latvijas pilsoņi, kuriem dzīvesvieta ir deklarēta ārzemēs.

Elektroniskā balsošana sniegtu daudz ieguvumu, tostarp vēlētāju aktivitātes pieaugumu, tomēr tā radīs arī vairākus riskus, turklāt elektroniskā sistēma nekad nebūs simtprocentīgi droša, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" sacīja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.

Latvijas Saeima šodien, 10. maijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas precizē pases un jaunās personas apliecības jeb ID kartes izmantošanas kārtību vēlēšanās un referendumos, vēstī Saeimas Preses dienests.

19.martā ziņu portālā “Delfi” publicēts Daiņa Lemešonoka raksts “Latvijas tautas virtualizācija”, kurā žurnālists plaši analizē dubultpilsonības piešķiršanas vai nepiešķiršanas aspektus. Kā paraugs principam “kurš nemaksā nodokļus, tam nav tiesību būt politiski pārstāvētam”, kurš varētu apturēt Latvijas politiķu vēlmi vairot dubultpilsoņu skaitu, tiek minēta Īrijas vēlēšanu kārtība.

Ceturtdien Īrijas pilsoņi devās pie vēlēšanu urnām, lai no septiņiem kandidātiem izvēlētos savas valsts devīto prezidentu. Diezgan agrā piektdienas pēcpusdienā, saskaņā ar no iecirkņiem ienākošajiem rezultātiem, kļuva skaidrs, ka šo amatu turpmākos septiņus gadus ieņems 70 gadus vecais leiboristu partijas pārstāvis Michael D. Higgins. To vēlu vakarā apstiprināja arī no galvenā balsu skaitīšanas centra Dublin Castle paziņotie vēlēšanu rezultāti.

Šodien lielākā daļa Īrijas pilsoņu vēlēs savu prezidentu, bet salu iedzīvotāji pie vēlēšanu urnām devās jau vakar, ziņo RTE. Vairāk nekā 1000 Aranu salu un Inis Bofin iedzīvotāji izteica savu gribu prezidenta vēlēšanās un divos konstitucionālajos referendumos. Iecirkņi salās tika atvērti plkst. 07.00 un darbu beidza plkst. 22.00, mediji ziņo, ka plkst. 19.00 bija nobalsojuši 40% salu balsstiesīgo iedzīvotāju.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas apstiprinātajiem 11. Saeimas vēlēšanu rezultātiem Saeimas ārkārtas vēlēšanās parlamenta 11. sasaukumā ievēlēts 31 deputāts no politisko partiju apvienības „Saskaņas centrs”, 22 deputāti no Zatlera Reformu partijas, bet 20 mandātus ieguvusi partija „Vienotība”. Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Saeimā būs pārstāvēta ar 14 deputātiem, bet Zaļo un Zemnieku savienībai 11.Saeimā būs 13 vietas, vēstī Saeimas Preses dienests.

Trešdien pusdienlaikā beidzās kandidātu izvirzīšana Īrijas prezidenta vēlēšanām, kas notiks 27. oktobrī. RTE ziņo, ka kopumā ir nominēti septiņi pretendenti. Visi kandidāti jau trešdien piedalījās pirmajās prezidenta vēlēšanu kampaņas debatēs RTE 1, izklāstot savus argumentus, kāpēc katrs no viņiem būtu jāievēl par Īrijas devīto prezidentu.