Kaut kur Parīzes ielās kā senāk, dziesma atvēra logus - BONJOUR! - zilas vijolītes lai ienāk, skanot Piafas HIMNE A L'AMOUR...

kaut kur atmiņās tālu balts sniegs eglēs snieg māte rakstainus cimdus man ada pie loga un circenīts aizkrāsnē Ziemsvētkus dzied un pīrāgiem blakus medū dzērveņu ogas

nobira asara vēl vienai vasarai rudens klāj palagus vēsus savēršu krellēs savu vasaru asaras smaidot nākamo izauklēšu

VIKTORIJA mana ēdienKARTE Man galdā zemenes no Spānijas, no Peru plūmes, grieķu olīves, un āboli no Dienvidāfrikas, itāļu siers, Irānas dateles… Ne pusi globusa vēl neapskrēju - man preti ripo Argentīnas mandarīns, un Jaunzēlandē tropu vēji smaržo kā franču sarkanvīns… Man ēdienkartē ir sacivi un ķiplokmērcē small lamb leg,

VIKTORIJA a i n i ņ a s Sestdienas pēcpusdiena. Tīra ielas. Apaļas slotas gar ietvēm braukā. Sētnieki furgona vēderā lielā urnas krata kā pelnutraukā.

VIKTORIJA BUS STOP Saskaitu sīknaudu un gaidu, kad pienāks vajadzīgais buss. Nāk meitene ar sevī vērstu smaidu, uz soliņa sēž vīriņš kluss. Kā gulbis lepni garām aizslīd balts, melniem logiem, limuzīns, un platā solī Franciju iet baudīt reklāmas stendā misters Bīns.

VIKTORIJA SATURDAY Ielās vējš, kliedz kaijas, gaiss pēc fast food smaržo, tikko uzliets asfalts saulē kūp. Ļaudis nesteidzīgi savās gaitās soļo, sejas - melnas, brūnas, baltas. Skaits jau jūk. Rumāņu čigāniete acīm lielām tin bērnu lakatā un lūdz jebko, kas vērts. Ar cigareti zobos skuķis pidžamā iet pāri ielai, un tantuks domīgs gaļas bodē one steak for dinner izvēlīgi pērk.