Šī gada 17. jūlijā Cēsīs norisināsies Latviešu diasporas diena "Ar sirdi Latvijā", kas būs daļa no plašās "Vispasaules cēsnieku dienu" programmas. Nedēļas garumā, no 15. līdz 21. jūlijam, paredzētas dažādas aktivitātes, kas vērstas uz Cēsu attīstību kā ideālai dzīvesvietai, ģimenes veidošanai un uzņēmējdarbības attīstīšanai, akcentējot ilgtspējīgu attīstību kultūrā, mākslā, mūzikā, izglītībā un mūžizglītībā.

Lai radītu iespēju visiem remigrantiem kontaktēties un iepazīties, Vidzemes plānošanas reģions (VPR) izveidojis jaunu platformu – interaktīvo karti. Šī karte ļaus atbraucējiem, aizpildot īsu anketu, redzēt citus atbraucējus savā tuvumā. Tādējādi remigranti varēs sazināties ar saviem novadniekiem, iespējamiem kaimiņiem, par kuriem iepriekš nav zinājuši, tuvāk iepazīties, aprunāties un veidot jaunas draudzības.

Vidzemes plānošanas reģions (VPR) sadarbībā ar Cēsu Centrālo bibliotēku ir sagatavojis īpašu pasākumu remigrantu bērnu vecākiem, kas notiks šo sestdien, 23.martā, no plkst. 11.00 līdz 14.00 bibliotēkas 2. stāvā (Cēsīs, Raunas ielā 1). Pasākumā izglītības jomas eksperti sniegs ieskatu, kā remigrantu bērni iekļaujas Latvijas izglītības sistēmā, un pastāstīs par to, kādu atbalstu remigrantu ģimenes var saņemt.

2023.gadā Latvijā novērojams nozīmīgs remigrantu skaita pieaugums, kopumā atgriežoties 909 cilvēkiem, kas ir par 250 vairāk nekā iepriekšējā gadā. Vidzemes reģionā reemigrantu skaits sasniedzis 181, kas ir trīskāršs pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Lielākā daļa remigrantu atgriezās no Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas un Norvēģijas - galvenokārt ģimenes ar bērniem, kas sasniedz skolas vecumu.

2.janvārī Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) remigrācijas koordinatore Inga Madžule kopā ar Ilzi Čakstiņu, biedrības "Īrijas Latvijas Tirdzniecības kamera" (ĪLTK) valdes priekšsēdētāju, Aigaru Strausu, projekta vadītāju, un Santu Zvirbuli, Cēsu Jaunās skolas pedagoģi, uzsāka sarunas ar Cēsu novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu un citiem pašvaldības speciālistiem par "Vispasaules cēsnieku dienu" norisi, kas plānotas šogad, no 15. līdz 21.jūlijam.

Vidzemes plānošanas reģions (VPR) sagatavojis informatīvu materiālu “Vidzeme aicina”. Tas iecerēts remigrantiem, kuri apsver iespējas atgriezties Vidzemē. Buklets veidots tā, lai tas būtu viegli uztverams. Buklets sniedz ieskatu par galvenajiem teritorijas raksturlielumiem, uzņēmējdarbības vidi reģionā, iespējām iegūt profesionālo un augstāko izglītību, iespējām iesaistīties kultūras un sporta aktivitātēs, kā arī saņemt medicīnisko palīdzību.

Vidzemes plānošanas reģions (VPR) ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalstu organizē konkursu “Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts”. Tā mērķis ir noteikt pašvaldības, kuras īstenos uzņēmējdarbības atbalstu un saņems valsts līdzfinansējumu no 2024. līdz 2026. gadam. Pieejamais atbalsts būs 240 000 eiro.

Šī gada pirmajos divos ceturkšņos pēc vairākiem ārzemēs pavadītiem gadiem uz Vidzemi no ārvalstīm pārcēlušās 68 ģimenes jeb 179 cilvēki. 31 ģimene izmantojusi Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) remigrācijas koordinatora sniegto atbalstu. Laikā no janvāra līdz jūnijam VPR remigrācijas koordinatore Inga Madžule ir sagatavojusi informatīvos piedāvājumus 180 ģimenēm jeb 400 cilvēkiem, kuri interesējas par atgriešanos Latvijā un pastāvīgu dzīvi Vidzemē.

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki vieno latviešus no visas pasaules. Latvijas galvaspilsētā Rīgā no četriem kontinentiem ir ieradies liels skaits latviešu kopienu pārstāvju, lai piedalītos svētkos kā dalībnieki vai apmeklētu plašās svētku programmas pasākumus. Šis laiks ir aktīvas darbības pilns arī pieciem reģionālajiem remigrācijas koordinatoriem, tai skaitā Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) koordinatorei remigrācijas jautājumos Ingai Madžulei.

Pagājušajā mēnesī Vidzemes remigrācijas koordinatore Inga Madžule viesojās 11 Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) novadu pašvaldībās, lai satiktu tos pašvaldību darbiniekus, kuru pārziņā ir atbalsta sniegšana remigrantiem. Braucienu mērķis bija veidot ciešāku saikni ar šiem cilvēkiem un panākt rezultatīvāku informācijas apmaiņu. I. Madžule atzina, ka iepazīšanās vizītes ir bijušas vērtīgas, jo sarunas atklājušas novadu aktualitātes, kā arī ļāvušas novērtēt novadu atšķirības.