„Tautas partijas” ikrīta reklāmas, jeb kā demokrātiskā valstī iedibināt autoritārismu.

„Autoritārisms ir politiskās varas sistēma, kam raksturīga varas koncentrācija valsts vadītāja rokās, taču netiek realizēts atklāts terors un pilsoņu tiesību pilnīga ierobežošana”. Definīcija ir ņemta no brīvās enciklopēdijas Vikipēdija.
Pašlaik Latvijā valdošo politisko sistēmu ir pieņemts uzskatīt par demokrātiju. Mani gan mazliet māc šaubas- vai tas tiešām tā arī ir? Kopš pie varas ir tikusi „Tautas partija”, metodiski un pamatīgi viss virzās uz to, lai visā valstī atbildīgākajos amatos un valsts pārvaldes struktūrās pie teikšanas atrastos konkrētajai partijai lojāli cilvēki. Var jau būt, ka arī tāda ir viena no demokrātijas sejām, bet raksta sākumā lasāmais autoritārisma skaidrojums vairāk atgādina situāciju šodienas Latvijā, nekā mums pieņemtā demokrātijas izpratne – tautas piedalīšanās valsts sistēmas un politikas veidošanā. Tautas viedoklis jau labu laiku atpakaļ ir atvirzīts otrā plānā…

Uz šādām domām mani rosināja smaidīgā Ministru prezidenta Aigara Kalvīša seja LNT ikrīta raidījumā „900 sekundes”. Es pēkšņi sapratu, ka pēdējā pusgada laikā šajā raidījumā, ko laikam skatās milzīgs skaits Latvijas iedzīvotāju, jo tas tiek rādīts kā vienīgais ziņu raidījums laikā, kad cilvēki dzer savu brokastu kafiju un gatavojas doties uz darbu, Kalvīša seja ir kļuvusi par tik pat ierastu, kā pašu ziņu raidījumu vadītāju sejas. Nez vai kādā pasaules valstī vēl ir situācija, kad Ministru prezidents tiek aicināts izteikt eksperta viedokli par jebkādiem jautājumiem – sākot ar izglītības reformu un beidzot ar lidostas atlaižu sistēmas piemērošanu un Latvijas Pasta iekšējās struktūras sakārtošanu? Cik nu esmu vērojis ārvalstu ziņu raidījumus – neesmu ko līdzīgu redzējis. Arī šai ziņā mēs varam lepoties ar unikalitāti.
Televīzija, kā tas visiem zināms, ir varbūt pat spēcīgākais masu ietekmes līdzeklis – vizuāla informācija ir galvenais uztveres veids vislielākajai daļai cilvēku. Avīžu un radio ietekme ar to konkurēt īsti nespēj. Galu galā – par avīzi ir jāmaksā, radio ir „skaņa bez bildes” un, līdz ar to televīzija atstāj vislielāko ietekmi uz cilvēku prātiem. Mazliet padomājot, kļūst visai acīmredzams mūsu Ministru prezidenta sabiedrisko attiecību padomnieku filigrānais darbs. Scenārijs sekojošs – vienojamies ar valsts populārāko televīzijas kanālu par laicīgu – teiksim, iepriekšējā dienā, jautājumu iesniegšanu cien. padomniekiem, kuri ar tiem iepazīstas un sagatavo pārdomātas, argumentētas un loģiskas atbildes. Pa nakti šīs atbildes tiek iestudētas un no rīta – pārliecinoši prezentētas. Var jau pajautāt – un kas gan ar to tiek iegūts? Bet iegūts tiek gan visai pamatīgi. Pietiekami ilgi piekopjot šādu viena cilvēka teātri, pie kam aktiera sniegums, pateicoties grimētājiem, scenāristiem un režisoriem ir vairāk nekā pārliecinošs, var panākt efektu, kad ļaužu prātos šis tēls jau sāk iegūt harizmātisku raksturu un tā teiktais – absolūtās patiesības skanējumu. Tas ir balstīts cilvēku psiholoģijā. Ja kaut kas pietiekami ilgi tiek atkārtots, mēs pie tā pierodam un uztveram to kā pašsaprotamu. Un tāpēc ir visai skaidrs, ka šis ir precīzākais veids, kā pie varas esošajiem noturēties savās pozīcijās maksimāli ilgu laiku, pie tam netērējot līdzekļus priekšvēlēšanu reklāmām. Šobrīd jau šīs reklāmas arī iet vaļā pilnā sparā! Un akls ir tas, kurš to neredz. Ja priekšvēlēšanu laikā šādas pozitīvisma kampaņas ir aizliegtas, tad visu laiku starp vēlēšanām- gan nē. Un mūsu valdošā šķira to ir ļoti precīzi uztvērusi. Kāpēc tērēt naudu un mēģināt īsi pirms vēlēšanām iestāstīt tautai, cik partija ir laba, balta un pūkaina, ja to var darīt, netērējot ne santīma vairāku gadu garumā? Atliek tikai izvirzīt cilvēku, kurš demonstrē pārliecinošu sniegumu, spēj atbildēt uz jebkādiem jautājumiem un būt eksperts visās jomās! VISS! Neko vairāk arī nevajag! Te jums arī ir perfekts mitoloģiskais tēls, kurš vienmēr zinās- kā labāk, pareizāk un cilvēkiem noderīgāk. Un tieši tā tas arī nosēžas tautas apziņā.
Ja mēs vēl pieliekam klāt pie minētā novadu reformu, kuru veicot tiek atklāti deklarēts – tiem pagastiem, kas labprātīgi pievienosies reformai un nespirināsies pretī, „Tautas partija” no budžeta līdzekļiem ir gatava atvēlēt 200 000 latu katrai, tad iegūstam vispārzināmu procesu – vismaz es to saucu par lobēšanu un sekas tam ir viennozīmīgas – amatos paliek personas, kuras ir lojālas naudas devējam un tās kuras nav- tiek nomainītas.
Vai paskatoties uz augstāk minēto vēl ir šaubas, ka „Tautas partija” ir apņēmusies visiem iespējamiem līdzekļiem palikt pie varas un kļūt par vienīgo un patieso partiju Latvijā? Jo ir pilnīgi skaidrs – jo vairāk partijai lojālu cilvēku būs atbildīgajos amatos, jo mazāk mēs, Latvijas pilsoņi, spēsim piedalīties lēmumu pieņemšanā šajā valstī. Ja tas neatgādina pirmajā rindkopā ievietoto definīciju, nu tad piedodiet…

Kaspars Apinis
Biedrības „Tautvaldība” valdes loceklis.