Piektdiena, 17. maijs, Varda dienas: Umberts, Herberts, Dailis

Iztikas minimums LV. draugiem.lv

- 26.10.2007
Sadaļas: Ziņas -

Reiz kāds Latvijas valsts politiķis izteicās, ka termins „iztikas minimums’ ir pazemojošs, jo tas pārsvarā tiek attiecināts uz dzīvnieku pasauli…. Latvijas centrālās statistikas dati ziņo, ka septembrī iztikas minimālā summa vienam iedzīvotājam bija 136,60 Ls, tātad desmit reizes mazāk kā Īrijā. Paši aprēķinu veicēji atzīst, ka summa nav pietiekama izdzīvošanai Latvijā, un tajā nav iekļauta virkne ikdienā nepieciešamo izdevumu.
Protams, sistēma, pēc kuras tiek veikti aprēķini ir novecojuši. Tie joprojām tiek veikti pēc 1991.gada aprīlī valdībā apstiprinātās metodikas. Kamēr citas metodikas nav, jāstrādā ar to, kas ir – saka CSP dzīves līmeņa statistikas daļas vadītāja Baiba Zukula.

Pēdējie CSP dati liecina, ka lai nodrošinātu minimālu iztikšanu, septembrī, pārtikai pietika ar 42,31 latu lieliem tēriņiem, tas ir ar 1,40 Ls dienā. Nepārtikas precēm, tas ir – apģērbam, apaviem, higiēnas priekšmetiem paredzēta summa 51,51 Ls, pakalpojumu apmaksai vienam cilvēkam mēnesī bija 36,56 Ls, pārējie maksājumi 5,22 Ls. Pēc šīs metodikas vienam latvietim, lai izdzīvotu, gadā pienākas 2,38kg rīsu, 48,69kg rudzu vai kviešu maizes, 7,68kg liellopu gaļas, 6,9kgsiļķu, 107 litri piena utt. Ne-pāŗtikas preču groza aprēķins ir pavisam dīvains. Piemēram, patēriņā iekļauta viena 20 daļa vējjakas ar oderi, rezultātā cilvēks ar septembra iztikas minimumu var nopirkt vienu vējjaku piecos gados. Reizi 15 gados var nopirkt ledusskapi, izvelkamo dīvānu. Mājokļa remontēšanai gan iztikas minimuma īpašniekam jāaprobežojas ar ar viena tapešu ruļļa iegādi. Ja cilvēks ir izlēmis sevi pilnveidot, viņam gadā jāpietiek ar 384 laikrakstiem, 12 žurnāliem un 2 grāmatām. Savukārt datora un interneta, ceļojumu, mobilā tālruņa sakaru un citu mūsdienīgu pakalpojumu un priekšmetu izmantošana aprēķinā nav iekļauta. B. Zukula: „Iztikas minimuma groza aprēķināšanai savi priekšlikumi ir jādod zinātniekiem, kuri orientējas piemēram, uztura zinātnē. Ir jāaprēķina, cik cilvēkam mēnesī jāuzņem ogļhidrāti, šķiedrvielas, vitamīni un citas uztura sastāvdaļas, un tie jāpārvērš attiecīgos produktos. Jāpārskata arī nepārtikas preču aprēķināšana. Pēc patreizējās metodikas uztura grozā nav iekļauta veselības aprūpe un izglītība”. Uz visiem šiem nepilnīgajiem un apšaubāmajiem datiem patlaban balstās tiesas, pašvaldības, un citas institūcijas Latvijā, ja jāpiešķir kādi pabalsti. Izskatās, ka pati CSP iztikas minimuma aprēķinus veic ne tādēļ, ka tie būtu lietderīgi, bet gan tādēļ, ka jāpilda valdības lēmumi.



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie