NODOKĻU MAKSĀŠANA ĪRIJĀ UN LATVIJĀ.
Nodokļu maksāšanas kārtību Latvijas Republikā nosaka LR likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kurš nosaka, ka Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošo personu ienākumi, kas gūti ārvalstīs, tiek aplikti ar nodokli Latvijas Republikā, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar noslēgtajiem starpvalstu līgumiem noteikta citāda aplikšanas kārtība. Ja starp valstīm (piem., Latvijas Republiku un Īriju) ir noslēgts starpvalstu līgums, kas paredz nodokļu aplikšanas kārtību, kas atšķiras no šajā likumā noteiktās kārtības, piemērojamas šī starpvalstu līguma normas.
1997.gada 13.novembrī starp Latvijas Republiku un Īriju tika noslēgta “Latvijas Republikas valdības un Īrijas valdības Konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem”.
Konvencijas 2.pantā ir uzskaitīti nodokļi, uz kuriem attiecas Konvencija un nodokļu aplikšanas kārtība.
Konvencijas 1.pantā ir definētas personas, uz kurām attiecās Konvencija (”Šī Konvencija attiecas uz personām, kas ir vienas Līgumslēdzējas Valsts vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.”), savukārt 4.pantā ir definēts jēdziens “Līgumsledzējas Valsts rezidents”:
“4.PANTS
Rezidents
1. Šajā Konvencijā jēdziens “Līgumslēdzējas Valsts rezidents” nozīmē jebkuru personu, kas saskaņā ar šīs valsts likumdošanas aktiem ir pakļauta aplikšanai ar nodokļiem, pamatojoties uz tās pastāvīgo dzīvesvietu, rezidenci, vadības atrašanās vietu, inkorporācijas (reģistrācijas) vietu vai uz jebkādu citu līdzīga rakstura kritēriju, kā arī šo valsti un tās pašvaldības. Bet šis jēdziens neietver tās personas, kurām šajā valstī tiek uzlikti nodokļi tikai attiecībā uz to ienākumiem no šajā valstī esošajiem avotiem.
2. Ja saskaņā ar 1.punkta noteikumiem fiziskā persona ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tās statuss tiks noteikts šādā veidā:
* a) šī persona tiks uzskatīta par rezidentu tikai tajā valstī, kurā atrodas tās pastāvīgā dzīvesvieta; ja tās pastāvīgā dzīvesvieta ir abās valstīs, šī persona tiks uzskatīta par tā s valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs);
* b) ja nav iespējams noteikt valsti, kurā šai personai ir vitālo interešu centrs, vai arī ja tai nav pastāvīgas dzīvesvietas nevienā no abām valstīm, šī persona tiks uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, kura tai ir ierastā mītnes zeme;
* c) ja šai personai ierastā mītnes zeme ir abas valstis vai nav neviena no tām, tā tiks uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, kuras pilsonis ir šī persona;
* d) ja šī persona ir abu valstu pilsonis vai nav nevienas šīs valsts pilsonis, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes izšķir šo jautājumu, savstarpēji vienojoties.
3. Ja saskaņā ar 1.punkta noteikumiem persona, kas nav fiziskā persona, ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, Līgumslēdzēju Valstu kompetentām iestādēm ir jācenšas atrisināt jautājumu savstarpējas vienošanā s ceļā. Ja šādas vienošanās nav, tad šīs Konvencijas! piemēr ošanai minētā persona nebūs tiesīga pieprasīt jebkuru nodokļu atvieglojumu vai atbrīvojumu no nodokļiem, kuru piešķir saskaņā ar šo Konvenciju.”
Jēdziens “Rezidents” ir ļoti svarīgs, jo nosaka kurā valstī ir jāmaksā nodokļi un no tā ir atkarīga nodokļu aplikšanas kārtība.
Gadījumā, ja Latvijas pilsonis ir izbraucis uz pastāvīgu dzīvi Īrijā, viņu var uzskatīt par Īrijas rezidentu nodokļu vajadzībām.
Gadījumā, ja Īrijā strādājošam LR pilsonim ir deklarēta dzīvesvieta Īrijā, viņš automātiski tiek uzskatīts par Īrijas rezidentu.
Taču gadījumos, ja Īrijā strādājošam LR pilsonim ir deklarēta dzīvesvieta Latvijā, bet viņš ilgstoši dzīvo un strādā Īrijā, uz viņu ir attiecināms šī panta 2(a) punkts, kad personai ir pastāvīga dzīvesvieta abās valstīs. Šajā gadījumā rezidenta statusu Īrijā var pierādīt ciešas ekonomiskas attiecības ar Īriju, kuras var apliecināt, uzrādot Īrijā izsniegto formu par Īrijā nomaksātiem nodokļiem un izziņu no Īrijas institūcijām par to, ka persona ir Īrijas rezidents. Eiropas Savienības un Latvijas normatīvo dokumentu izpratnē par rezidentu tiek uzskatīta persona, kura uzturas valstī vairāk par 183 dienām gadā.
Fiziskās personas – Latvijas Republikas rezidenti par ienākumiem, kas kalendārajā gadā gūti, strādājot darba devēja – ārvalstu nodokļa maksātāja labā ārpus Latvijas, likumā noteiktajā termiņā un kārtībā iesniedz gada ienākumu deklarāciju (turpmāk – deklarācija).
Deklarācijas iesniegšana nav saistīta ar pilsonību, bet gan ar fiziskās personas rezidences statusu. Deklarācija ir jāiesniedz Latvijas Republikas rezidentiem, kuri ir guvuši ienākumus ārvalstīs.
Deklarācija ar tai pievienotajiem dokumentiem iesniedzama Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc maksātāja dzīvesvietas ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1.aprīlī. Deklarācijai ir pievienojami dokumenti, kas apliecina nodokļa maksātāja tiesības uz atvieglojumiem, taksācijas gadā ārvalstīs samaksāto nodokli, un citi dokumenti, kuri saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir ņemami vērā, nosakot gada apliekamo ienākumu.
Tādējādi visiem ārzemēs strādājošiem Latvijas Republikas rezidentiem ir jāsniedz deklarācija Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc savas dzīvesvietas. Deklarācijas veidlapas, aizpildīšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 10.01.2006. noteikumi Nr.41 “Noteikumi par iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību”.
Aizpildot deklarāciju, aprēķināto nodokli samazina par summu, kas ir vienāda ar ārvalstīs samaksāto nodokli, ja šī nodokļa samaksa ārvalstīs ir apliecināta ar ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātiem dokumentiem, kuros uzrādīts apliekamais ienākums un ārvalstīs samaksātā nodokļa summa. Minētais samazinājums nedrīkst būt lielāks par summu, kas atbilstu Latvijas Republikā aprēķinātajam nodoklim par ārvalstī gūto ienākumu.
Tādējādi, ja citā valstī samaksātais ienākuma nodoklis ir vienāds ar nodokli, kas aprēķināts saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normām, vai pārsniedz to, un nodokļa nomaksas fakts ir apliecināts ar šīs citas valsts nodokļu administrācijas izsniegtu dokumentu, tad Latvijas Republikā nodoklis no ārvalstī saņemtā ienākuma nav jāmaksā. Savukārt, ja ārvalstīs samaksātais nodoklis ir mazāks nekā aprēķinātais pēc Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, tad nodokļa maksātājs piemaksā starpību. Ja citā valstī samaksātais ienākuma nodoklis pārsniedz nodokli, kas aprēķināts saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normām, nodokļa starpība netiek atmaksāta.
Piemēram, ja no fiziskās personas gūtajiem ienākumiem Īrijā ir ieturēts nodoklis pēc 20% likmes, tad, ievērojot, ka Latvijā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir 25%, šai fiziskajai personai vispārējā gadījumā, deklarējot ienākumu Latvijā, ir jāpiemaksā nodokļa starpība 5% apmērā. Savukārt, piemēram, ja no fiziskās personas gūtajiem ienākumiem Īrijā ir ieturēts nodoklis pēc 42% likmes, tad šai fiziskajai personai, deklarējot ienākumu Latvijā, netiks atmaksāts Īrijā samaksātais nodoklis.
Normatīvie akti un metodiskie materiāli par iedzīvotāju ienākuma nodokli ir ievietoti Valsts ieņēmumu dienesta interneta mājas lapā www.vid.gov.lv.
Latvijas Republikas pilsoņu rezidences statuss Īrijā.
Svarīgi zināt, ka atbilstoši “Iedzīvotāju reģistra likuma” 15. panta 2.punktam, ja persona, kurai ir Latvijas valstiskā piederība, uzturas ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem, tās pienākums ir paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei savas faktiskās dzīvesvietas adresi ārvalstīs, lai ziņas tiktu iekļautas Iedzīvotāju reģistrā. Par savas dzīvesvietas adreses maiņu var paziņot, ierodoties Latvijas vēstniecības Dublinā konsulārajā nodaļā ar pasi un uzrakstot attiecīgu iesniegumu.
No Latvijas Valsts Ieņēmuma Dienesta ir saņemta informācija par to, ka fiziskai personai, kurai mainās rezidences statuss (dzīvesvietas valsts), Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei ir jāsniedz informācija un nepieciešamības gadījumā jānodrošina dokumentārs apliecinājums rezidences statusa maiņai. Informācijas sniegšanas kārtību var noskaidrot, nosūtot e-pastu sava rajona Valsts Ieņēmuma Dienesta nodaļas konsultantiem.
Ja Jums rodas papildus jautājumi, lūdzu sūtiet tos uz e-pastu consulate.ireland@mfa.gov.lv
Embassy of Latvia in Ireland
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie
Latvietis IRL IRELAND Says:
January 17th, 2008 at 9:52 pm
Es arī pievienojos! Kad,kur,kā? No darba varu atprasīties jebkurā laikā.
Latviesi ,esiet atsaucīgi!!! Tas jādara mūsu pasu interesēs.Un neviens cits mūsu vietā to nedarīs.
Laima Ozola IRELAND Says:
January 17th, 2008 at 10:54 pm
-> M
Sods vēl nav izdomāts, bet es domāju, ka Latvijas valdība pie tā šobrīd aktīvi strādā.
Viesturs IRELAND Says:
January 18th, 2008 at 1:09 am
Pietiks mūs apkāst! Esmu par parakstu vākšanu! Kapēc man būtu jāmaksā nodokļi Latvijai , ja man tur nekas nesaista???
Latvietis IRL IRELAND Says:
January 18th, 2008 at 1:26 am
Man vēl tāds jautājums:ja mēs maksāsim sos 5%,tad ko mēs iegūsim pretī no Latvijas valsts? Cik zināms,par medicīnu un izglītību Latvijā ir jāmaksā. Latvijā naudas nepietiek praktiski nekam.Liepājas CP sefs brauca ūdeles dīrāt,nu jau kriminālizmeklētāji kā izrādās strādā aiz labas gribas,septes neiet,jo atalgojums niecīgs.Kas būs nākosais?
Cik saprotu,tad ja es maksāju nodokli valstij,tad man pretim būtu jāsaņem atbilstoss valsts garants par vismaz pasām elementārākajām nepieciesamībām.Izrādās,ka mūsu zemē viss notiek ačgārni.Tu maksā,maksā,maksā,a tev par to parāda pliku dirsu.
Nav vairs jēgas pieminēt tos nožēlojamos grasus,ko saņem pensionāri.Nav jēgas pieminēt ,kā dzīvo un uzaug bērni.Ko viņi redz? Kas no viņiem izaugs?
Secinājums viens-Latvijā saimnieko viendienīsi,kuriem nekas nav nekādā vērtē.Vien apčakarēt tautu,notēlot nevainīgu,un savu jēlo rīcību attaisnot ar kāda vainīgā atrasanu.
Ko darīt? Domburiskais jautājums. Manuprāt ir pienācis laiks aizmirst sīkos ,nenozīmīgos apvainojumus vienam pret otru,un apvienoties cīņai.Ne jau ar ieročiem.Bet ar prātu.
Ja krievu laikā varēja pielietot pilsonisko nepakļausanos,tad kāpēc to nedarīt tagad? Mēs taču varam sākt ar miermīlīgu metodi-nemaksāt nodokļus.Nekādus .Absolūti.
Kā nekā mēs visi esam piespiedu emigrācijā,ne aiz sava laba prāta.
ABC IRELAND Says:
January 18th, 2008 at 1:35 am
Principa ideja ir laba par paraxtiem! Uz so padarisanu varetu salasities pravs pulcins letinu, bet tas ir atkarigs no laika(plkst) un vietas!!!
arcibalds IRELAND Says:
January 18th, 2008 at 1:43 am
nesaprotu vai tiesam nevaretu norganizet ,kadu piketu pie Latvijas vestniecibas ,pieslegt Iru presi un televiziju ,kur ir visi lielie aktivisti un organizetaji no LATVIESU biedribam.
ABC IRELAND Says:
January 18th, 2008 at 1:47 am
Pizdu vispar visus resnos kaklus, re kur cilveks ierosinaja piesaistit visas pasaules uzmanivbu uztaisot piketu Dublina un kapec to nedarit, ja butu klat ari iru TV, tad kaut kas varetu sanakt!
Latvietis IRL IRELAND Says:
January 18th, 2008 at 2:03 am
Ja godīgi,arī es visu laiku domāju par to piketu pie Lv vēstniecības.Ne jau lai aizvainotu vēstnieku.Viņs nav vainīgs.Bet lai piesaistītu pasaules uzmanību.Domāju ,ka RTE,kā arī angļu Chanel 4,BBC,un citi būtu klāt kā likts.Vienkārsi mums vajag sākt!
Un vēl.Sobrīd seit Īrijā organizētākā latviesu grupa ir LBI. Vai viņiem nekas nav sakāms.Mums taču nav jāorganizē vēl viena LBI.Tas nav pārmetums,nepārprotiet.Domāju,ka ar sīs organizācijas palīdzību mēs ātrāk un labāk varētu koordinēt mūsu rīcību.
Atcerieties-valdība nav bubulis,no kura jābaidās.Tie ir tādi pasi mirstīgie kā es un Tu.Viņiem nav nekādas priviliģēto tiesības.Valdību ievēl tauta,tādēļ valdība kalpo tautai,nevis to expluatē un nožņaudz.
depo IRELAND Says:
January 18th, 2008 at 9:26 am
Sods par dzīvesvietas nedeklarēšanu arzemēs ir 10-25Ls
kristine IRELAND Says:
January 18th, 2008 at 1:26 pm
vai kads ir informets par to vai irijas valdiba vispar zina so nodoklu lietu. latvijas valsts parkapj vienosanos un tas ir skandals kurs varetu pielikt punktu latvijas zagligiem pirkstiem.vajadzigs ir pikets tv avizes un informacija iru valdibai janeklusesim tad ari kaut ko panaksim .jo neviens tacu neko nezina mes varamies sava sula.
krabis IRELAND Says:
January 18th, 2008 at 2:45 pm
Neviens manu naudu neaiztiks,it iipashi kaut kaada banaanvalsts latvija!!!
arcibalds IRELAND Says:
January 18th, 2008 at 4:15 pm
visi tikai blau ,bet reali, 1aprili prom uz latviju ar deklaraciju atodot savu naudu latvijas zagliem
ierednis LATVIA Says:
January 18th, 2008 at 4:54 pm
Jusu vestnieciba Dublina censas aizstavet jusu intereses, skaidrot jums likumdosanu un citadi palidzet. Tiesi vestnieciba nopubliceja starpvalstu konvencijas tekstu, lai jums butu uz ko atsaukties. Vestniecibas censas jums izskaidrot kuros gadijumos IR un kuros NAV jamaksa nodokli. Jus varat rikot protestus, piketus. Cietis no ta pirmam kartam vestniecibas darbinieki un pats pirmais no tiem – cilveks, kurs keras skaidrot jums likumdosanu, gribedams jums palidzet. Jusu pikets bus neapgazams pieradijums tam, ka katra iniciativa ir nosodama, pat ja ta ir laba.
francesko IRELAND Says:
January 18th, 2008 at 5:52 pm
Mulkiibas.Veestnieciibu nu nekaadi nevar vainot,ja taa tikai dara savu darbu.Bet pilsoniskaas aktivitaates notiek visaa Pasaulee.Paskatieties zinjas no riitiem.Miermiiliigs pikets nevar kaiteet.Ja nu vieniigi Latvijas VIDam.
Ja kaadas valsts pilsonji grib paust savu nostaaju par kaadu probleemu,kas tos satrauc,tas ir tikai demokraatiski un ir saskanjaa ar EU likumdosanu.
Vispirmaamkaartaam vajag mekleet vainiigo tur,kur tas patiesaam ir un kurs ir dotaas probleemas patiesais izraisiitaajs.
To,ka Latvijaa nodokli(iipasi nemot veeraa pilsonju materiaalo situaaciju sodien un inflaacijas tempus un raadiitaajus) ir nesameeriigi augsti ir nenoliedzams fakts.Liidzsineejaa LV nodoklu sisteema un politika ir sen novecojusi.
Ir vajadziiga progresiivaa nodoklu sisteema.Un LV valdiibai der ieklausiities Starptautiskajos ekspertos,nevis baazt galvu smiltiis kaa strausam.
Latvietis IRL IRELAND Says:
January 19th, 2008 at 12:55 am
Interesanti,ko par so visu sobrīd domā Vaira Vīķe Freiberga? Tagad viņa taču drīkst runāt.Viņa kādreiz laikam bija ļoti liela savas tautas aizstāve? Bet tikai domas,neko vairāk…