NODOKĻU MAKSĀŠANA ĪRIJĀ UN LATVIJĀ.
Nodokļu maksāšanas kārtību Latvijas Republikā nosaka LR likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kurš nosaka, ka Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošo personu ienākumi, kas gūti ārvalstīs, tiek aplikti ar nodokli Latvijas Republikā, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar noslēgtajiem starpvalstu līgumiem noteikta citāda aplikšanas kārtība. Ja starp valstīm (piem., Latvijas Republiku un Īriju) ir noslēgts starpvalstu līgums, kas paredz nodokļu aplikšanas kārtību, kas atšķiras no šajā likumā noteiktās kārtības, piemērojamas šī starpvalstu līguma normas.
1997.gada 13.novembrī starp Latvijas Republiku un Īriju tika noslēgta “Latvijas Republikas valdības un Īrijas valdības Konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem”.
Konvencijas 2.pantā ir uzskaitīti nodokļi, uz kuriem attiecas Konvencija un nodokļu aplikšanas kārtība.
Konvencijas 1.pantā ir definētas personas, uz kurām attiecās Konvencija (”Šī Konvencija attiecas uz personām, kas ir vienas Līgumslēdzējas Valsts vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.”), savukārt 4.pantā ir definēts jēdziens “Līgumsledzējas Valsts rezidents”:
“4.PANTS
Rezidents
1. Šajā Konvencijā jēdziens “Līgumslēdzējas Valsts rezidents” nozīmē jebkuru personu, kas saskaņā ar šīs valsts likumdošanas aktiem ir pakļauta aplikšanai ar nodokļiem, pamatojoties uz tās pastāvīgo dzīvesvietu, rezidenci, vadības atrašanās vietu, inkorporācijas (reģistrācijas) vietu vai uz jebkādu citu līdzīga rakstura kritēriju, kā arī šo valsti un tās pašvaldības. Bet šis jēdziens neietver tās personas, kurām šajā valstī tiek uzlikti nodokļi tikai attiecībā uz to ienākumiem no šajā valstī esošajiem avotiem.
2. Ja saskaņā ar 1.punkta noteikumiem fiziskā persona ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tās statuss tiks noteikts šādā veidā:
* a) šī persona tiks uzskatīta par rezidentu tikai tajā valstī, kurā atrodas tās pastāvīgā dzīvesvieta; ja tās pastāvīgā dzīvesvieta ir abās valstīs, šī persona tiks uzskatīta par tā s valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs);
* b) ja nav iespējams noteikt valsti, kurā šai personai ir vitālo interešu centrs, vai arī ja tai nav pastāvīgas dzīvesvietas nevienā no abām valstīm, šī persona tiks uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, kura tai ir ierastā mītnes zeme;
* c) ja šai personai ierastā mītnes zeme ir abas valstis vai nav neviena no tām, tā tiks uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, kuras pilsonis ir šī persona;
* d) ja šī persona ir abu valstu pilsonis vai nav nevienas šīs valsts pilsonis, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes izšķir šo jautājumu, savstarpēji vienojoties.
3. Ja saskaņā ar 1.punkta noteikumiem persona, kas nav fiziskā persona, ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, Līgumslēdzēju Valstu kompetentām iestādēm ir jācenšas atrisināt jautājumu savstarpējas vienošanā s ceļā. Ja šādas vienošanās nav, tad šīs Konvencijas! piemēr ošanai minētā persona nebūs tiesīga pieprasīt jebkuru nodokļu atvieglojumu vai atbrīvojumu no nodokļiem, kuru piešķir saskaņā ar šo Konvenciju.”
Jēdziens “Rezidents” ir ļoti svarīgs, jo nosaka kurā valstī ir jāmaksā nodokļi un no tā ir atkarīga nodokļu aplikšanas kārtība.
Gadījumā, ja Latvijas pilsonis ir izbraucis uz pastāvīgu dzīvi Īrijā, viņu var uzskatīt par Īrijas rezidentu nodokļu vajadzībām.
Gadījumā, ja Īrijā strādājošam LR pilsonim ir deklarēta dzīvesvieta Īrijā, viņš automātiski tiek uzskatīts par Īrijas rezidentu.
Taču gadījumos, ja Īrijā strādājošam LR pilsonim ir deklarēta dzīvesvieta Latvijā, bet viņš ilgstoši dzīvo un strādā Īrijā, uz viņu ir attiecināms šī panta 2(a) punkts, kad personai ir pastāvīga dzīvesvieta abās valstīs. Šajā gadījumā rezidenta statusu Īrijā var pierādīt ciešas ekonomiskas attiecības ar Īriju, kuras var apliecināt, uzrādot Īrijā izsniegto formu par Īrijā nomaksātiem nodokļiem un izziņu no Īrijas institūcijām par to, ka persona ir Īrijas rezidents. Eiropas Savienības un Latvijas normatīvo dokumentu izpratnē par rezidentu tiek uzskatīta persona, kura uzturas valstī vairāk par 183 dienām gadā.
Fiziskās personas – Latvijas Republikas rezidenti par ienākumiem, kas kalendārajā gadā gūti, strādājot darba devēja – ārvalstu nodokļa maksātāja labā ārpus Latvijas, likumā noteiktajā termiņā un kārtībā iesniedz gada ienākumu deklarāciju (turpmāk – deklarācija).
Deklarācijas iesniegšana nav saistīta ar pilsonību, bet gan ar fiziskās personas rezidences statusu. Deklarācija ir jāiesniedz Latvijas Republikas rezidentiem, kuri ir guvuši ienākumus ārvalstīs.
Deklarācija ar tai pievienotajiem dokumentiem iesniedzama Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc maksātāja dzīvesvietas ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1.aprīlī. Deklarācijai ir pievienojami dokumenti, kas apliecina nodokļa maksātāja tiesības uz atvieglojumiem, taksācijas gadā ārvalstīs samaksāto nodokli, un citi dokumenti, kuri saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir ņemami vērā, nosakot gada apliekamo ienākumu.
Tādējādi visiem ārzemēs strādājošiem Latvijas Republikas rezidentiem ir jāsniedz deklarācija Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc savas dzīvesvietas. Deklarācijas veidlapas, aizpildīšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 10.01.2006. noteikumi Nr.41 “Noteikumi par iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību”.
Aizpildot deklarāciju, aprēķināto nodokli samazina par summu, kas ir vienāda ar ārvalstīs samaksāto nodokli, ja šī nodokļa samaksa ārvalstīs ir apliecināta ar ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātiem dokumentiem, kuros uzrādīts apliekamais ienākums un ārvalstīs samaksātā nodokļa summa. Minētais samazinājums nedrīkst būt lielāks par summu, kas atbilstu Latvijas Republikā aprēķinātajam nodoklim par ārvalstī gūto ienākumu.
Tādējādi, ja citā valstī samaksātais ienākuma nodoklis ir vienāds ar nodokli, kas aprēķināts saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normām, vai pārsniedz to, un nodokļa nomaksas fakts ir apliecināts ar šīs citas valsts nodokļu administrācijas izsniegtu dokumentu, tad Latvijas Republikā nodoklis no ārvalstī saņemtā ienākuma nav jāmaksā. Savukārt, ja ārvalstīs samaksātais nodoklis ir mazāks nekā aprēķinātais pēc Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, tad nodokļa maksātājs piemaksā starpību. Ja citā valstī samaksātais ienākuma nodoklis pārsniedz nodokli, kas aprēķināts saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normām, nodokļa starpība netiek atmaksāta.
Piemēram, ja no fiziskās personas gūtajiem ienākumiem Īrijā ir ieturēts nodoklis pēc 20% likmes, tad, ievērojot, ka Latvijā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir 25%, šai fiziskajai personai vispārējā gadījumā, deklarējot ienākumu Latvijā, ir jāpiemaksā nodokļa starpība 5% apmērā. Savukārt, piemēram, ja no fiziskās personas gūtajiem ienākumiem Īrijā ir ieturēts nodoklis pēc 42% likmes, tad šai fiziskajai personai, deklarējot ienākumu Latvijā, netiks atmaksāts Īrijā samaksātais nodoklis.
Normatīvie akti un metodiskie materiāli par iedzīvotāju ienākuma nodokli ir ievietoti Valsts ieņēmumu dienesta interneta mājas lapā www.vid.gov.lv.
Latvijas Republikas pilsoņu rezidences statuss Īrijā.
Svarīgi zināt, ka atbilstoši “Iedzīvotāju reģistra likuma” 15. panta 2.punktam, ja persona, kurai ir Latvijas valstiskā piederība, uzturas ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem, tās pienākums ir paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei savas faktiskās dzīvesvietas adresi ārvalstīs, lai ziņas tiktu iekļautas Iedzīvotāju reģistrā. Par savas dzīvesvietas adreses maiņu var paziņot, ierodoties Latvijas vēstniecības Dublinā konsulārajā nodaļā ar pasi un uzrakstot attiecīgu iesniegumu.
No Latvijas Valsts Ieņēmuma Dienesta ir saņemta informācija par to, ka fiziskai personai, kurai mainās rezidences statuss (dzīvesvietas valsts), Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei ir jāsniedz informācija un nepieciešamības gadījumā jānodrošina dokumentārs apliecinājums rezidences statusa maiņai. Informācijas sniegšanas kārtību var noskaidrot, nosūtot e-pastu sava rajona Valsts Ieņēmuma Dienesta nodaļas konsultantiem.
Ja Jums rodas papildus jautājumi, lūdzu sūtiet tos uz e-pastu consulate.ireland@mfa.gov.lv
Embassy of Latvia in Ireland
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie
Incis LATVIA Says:
January 23rd, 2008 at 11:22 am
Bļ…..! Man Īrijā dzīvo visa ģimene. Visas nodokļu atlaides un soc. pabalstus saņemu šeit.
Tad jau sanāk, ka 5% iedzīvotāju ienākuma nodoklis man jāmaksā par LV pilsonību un par LV pases izmantošanu!
Vai LV nodokļu speciālisti arī pārzina Īrijas nodokļu sistēmu. Kuru manu nopelnīto summu apliks ar tiem 5%? Tad man nepienākās nekādi atvieglojumi? LV valdībai ir jādod nodokļu atvieglojumi strādājušiem Īrijā par to, ka LV nav iespējams strādāt un pieklājīgi nopelnīt parastajam strādniekam.
Nesen izskanēja informācija, ka LV ar 1. martu pacels elektrībai cenu par 1kilovatstundu no 0.051 uz 0.07-0.10 Ls, tas nozīmē cenas atkal LV būs fantastiskas. LAI MANĒJIE SENČI IZDZĪVOTU MAN BŪS JĀSŪTA NAUDA!
ES LV būs visdārgākā valsts, bet iedzīvotāji tajā būs visnabadzīgākie!
Briivais Latvietis IRELAND Says:
January 23rd, 2008 at 7:15 pm
Neviens latvietis neko nav paraadaa nevienai L-jas valdiibai! Tieshi preteeji – jebkursh L-jas pilsonis ir tiesiigs pieprasiit kompensaaciju par jebkaadiem personiskajiem paaridariijumiem shajos 17 “neatkariigaas briiviibas” gados,ko ir nodariijushas liidzshineejaas valdiibas!
Izjauktas gimenes,neiistenotas dziives,dazhaada rakstura psihologiskas traumas…. Vai tad tie nav veeraa njemami zaudeejumi?! Diezvai to visu var kompenseet naudas izteiksmee! Shaadus aspektus neviena no ieprieksheejaam valdiibaam pat nav njeemusi veeraa (siika vieniiba,vai ne?!).
Un tagad,kad esam izdziiti no savas zemes un esam radushi iespeeju cilveeciigi dziivot,arii sheit mums seko,teiksim-masoniskais reegs,censhoties ielaist savu netiiro roku muusu kabataas! Tas tik buus jauki,ja shaadu likumu pienjems! Iedomaajaties – mani,kaa Iirijas Republikas rezidentu tiesaas LATVIJAS tiesa par izvairiishanos no nodoklju maksaashanu!! Absurds! Idiotisms! Taados briizhos pat kauns atziities,ka piederu naacijai,kuras viduu ir taadi idioti,kaa muusu valdibaa! Sorry,bet taa tas ir! Labi veel,ka Iiru presee nav nopubliceeta shii “spozhaa” ideja,citaadi buutu ko iiriem smieties un mums caur zemi izkrist no kauna un negoda!
Protams.ka ir jaabuut politiski aktiiviem un dziivi jaareagee uz katru nejeedziibu,ko politiskaas prostituutes un noziedznieki L-jaa censhas iedziivinaat! Taa doma par stobriem nav nemaz tik muljkiiga un beernishkiiga! Veesture zina piemeerus,kad kaadi no valdiibas paarstaavjiem tikushi nomeetaati ar akmenjiem! Cilveeciskaas pashcienjas vairaak vajag! Citaadi veel ieviesiis veel kaadus likumus par nodevaam,piem.- par katru nodziivotu gadu aarpus L-jas,vai arii tiesaas par apzinaatu sabotaazhu pret L-jas valsti tos,kas straadaa un dziivo aarzemees! Idiotismam nav robezhu!
francesko IRELAND Says:
January 23rd, 2008 at 7:33 pm
Iespeejams,ka mums vajag kontakteeties ar IRA un Shin Fean sajaa jautaajumaa.Vinjiem ir bagaatiiga pieredze gadiem ilgajaa ciinjaa pret Britu valdiisanu.Un dibinaat fondu liidzeklu uzkraasanai realai darbiibai.
Incis LATVIA Says:
January 23rd, 2008 at 8:56 pm
Interesanti zināt? Ja kādā no ES valstīm ir lielāks Iedz.ien.nod.likme par LV, piemēram, 30%. Ko tad LV 5% atmaksās? Nu, nez vai?!!
TONNA IRELAND Says:
January 23rd, 2008 at 9:04 pm
Par fonda dibināsanu piekrītu.
depo IRELAND Says:
January 24th, 2008 at 12:06 am
Forši! Vismaz ir par ko parunāt. Jau pari par 80 komentāriem šim rakstam.
Lai gan lielakai dalai nav nekadas skaidribas par ko iet runa. visi mauj un es līdzi….
Briivais Latvietis IRELAND Says:
January 24th, 2008 at 1:01 am
Par fondu taa ir laba doma. Tikai neaizmirsiisim to,ka Streljku paaudze jau sen aizgaajusi. Krievu komuunas laiki muusos iedeestiija pavisam citus geenus… Pilniigi droshi,ka peec kaadiem gadiem mees atkal rakstiitu shajaa saitaa – tikai par to,ka kaads aizlaidies uz kaut kurieni ar visu fonda naudu un piechakareejis visas skaistaas ceriibas!
Re! Te jau viens no depo jau skaidri pasaka,ka vinjam pat nav skaidrs par ko ir runa! Kad buus amatu daliishana,tad gan buus skaidrs – smirdees peec vieglas peljnjas! Un,kad aizlaidiisies – atkal nebuus skaidrs,par ko visi ir runaajushi?!
depo IRELAND Says:
January 24th, 2008 at 2:02 am
Jūs varat dibinat fondus,rīkot piketus,ta vienalga ko,bet kam būs jamaksā nodokļi tie maksās.
Vika LATVIA Says:
January 24th, 2008 at 2:07 am
No nodokļiem un nāves neizbēgsim
Briivais Latvietis IRELAND Says:
January 24th, 2008 at 9:05 am
…teica latvietis,skalji nop…… un pagriezaas uz otriem saaniem! Sapnjot par Laimes Maati,,kura pati visu latviesha vietaa izdariitu…
Vika LATVIA Says:
January 24th, 2008 at 1:41 pm
Briivajam Latvietim
Vai tu esi izlasījis augstāk minētos likumu un konvensiju?
Vai vari normālā valodā izskaidrot, kurus ienākumus no gūtajiem ienākumiem ārpus LV apliks ar IIN starpību?
krabis IRELAND Says:
January 24th, 2008 at 1:54 pm
`Vai tiem smerdeliem Latvijaa ir ienaacis galvaa cik mees sheit maksaajam par iiri,a\m apdroshinaashanas,celju nodokljus,atkritumu izveshanu,TV licences,elektriiba utt.?
Daugmaliete IRELAND Says:
January 24th, 2008 at 7:51 pm
Redzams,ka no vaardiem pie darbiem netiksim.Visai raksturiigi letinjiem.
francesko IRELAND Says:
January 24th, 2008 at 7:55 pm
Nu jaa,televizors un gulta tuvaaki…Bet “revoluuciju” lai taisa Latviesu Sarkanie Streelnieki vai krievi.
Vinjiem lielaaka pieredze.
Nu ja gribaas maksaat bleeziem-maksaajiet veseli.
TONNA IRELAND Says:
January 24th, 2008 at 9:23 pm
Mēs varētu ņemt pieredzi no mūsu tautiesiem Latvijā.Pirmo svarīgo sapulci noorganizēt Dublinas zoodārzā.Rezultātam būtu jābūt progresējosam,kā nekā tur visapkārt svaigs gaiss un mīļi dzīvnieciņi.