NODOKĻU MAKSĀŠANA ĪRIJĀ UN LATVIJĀ.
Nodokļu maksāšanas kārtību Latvijas Republikā nosaka LR likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kurš nosaka, ka Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošo personu ienākumi, kas gūti ārvalstīs, tiek aplikti ar nodokli Latvijas Republikā, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar noslēgtajiem starpvalstu līgumiem noteikta citāda aplikšanas kārtība. Ja starp valstīm (piem., Latvijas Republiku un Īriju) ir noslēgts starpvalstu līgums, kas paredz nodokļu aplikšanas kārtību, kas atšķiras no šajā likumā noteiktās kārtības, piemērojamas šī starpvalstu līguma normas.
1997.gada 13.novembrī starp Latvijas Republiku un Īriju tika noslēgta “Latvijas Republikas valdības un Īrijas valdības Konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem”.
Konvencijas 2.pantā ir uzskaitīti nodokļi, uz kuriem attiecas Konvencija un nodokļu aplikšanas kārtība.
Konvencijas 1.pantā ir definētas personas, uz kurām attiecās Konvencija (”Šī Konvencija attiecas uz personām, kas ir vienas Līgumslēdzējas Valsts vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.”), savukārt 4.pantā ir definēts jēdziens “Līgumsledzējas Valsts rezidents”:
“4.PANTS
Rezidents
1. Šajā Konvencijā jēdziens “Līgumslēdzējas Valsts rezidents” nozīmē jebkuru personu, kas saskaņā ar šīs valsts likumdošanas aktiem ir pakļauta aplikšanai ar nodokļiem, pamatojoties uz tās pastāvīgo dzīvesvietu, rezidenci, vadības atrašanās vietu, inkorporācijas (reģistrācijas) vietu vai uz jebkādu citu līdzīga rakstura kritēriju, kā arī šo valsti un tās pašvaldības. Bet šis jēdziens neietver tās personas, kurām šajā valstī tiek uzlikti nodokļi tikai attiecībā uz to ienākumiem no šajā valstī esošajiem avotiem.
2. Ja saskaņā ar 1.punkta noteikumiem fiziskā persona ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tās statuss tiks noteikts šādā veidā:
* a) šī persona tiks uzskatīta par rezidentu tikai tajā valstī, kurā atrodas tās pastāvīgā dzīvesvieta; ja tās pastāvīgā dzīvesvieta ir abās valstīs, šī persona tiks uzskatīta par tā s valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs);
* b) ja nav iespējams noteikt valsti, kurā šai personai ir vitālo interešu centrs, vai arī ja tai nav pastāvīgas dzīvesvietas nevienā no abām valstīm, šī persona tiks uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, kura tai ir ierastā mītnes zeme;
* c) ja šai personai ierastā mītnes zeme ir abas valstis vai nav neviena no tām, tā tiks uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, kuras pilsonis ir šī persona;
* d) ja šī persona ir abu valstu pilsonis vai nav nevienas šīs valsts pilsonis, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes izšķir šo jautājumu, savstarpēji vienojoties.
3. Ja saskaņā ar 1.punkta noteikumiem persona, kas nav fiziskā persona, ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, Līgumslēdzēju Valstu kompetentām iestādēm ir jācenšas atrisināt jautājumu savstarpējas vienošanā s ceļā. Ja šādas vienošanās nav, tad šīs Konvencijas! piemēr ošanai minētā persona nebūs tiesīga pieprasīt jebkuru nodokļu atvieglojumu vai atbrīvojumu no nodokļiem, kuru piešķir saskaņā ar šo Konvenciju.”
Jēdziens “Rezidents” ir ļoti svarīgs, jo nosaka kurā valstī ir jāmaksā nodokļi un no tā ir atkarīga nodokļu aplikšanas kārtība.
Gadījumā, ja Latvijas pilsonis ir izbraucis uz pastāvīgu dzīvi Īrijā, viņu var uzskatīt par Īrijas rezidentu nodokļu vajadzībām.
Gadījumā, ja Īrijā strādājošam LR pilsonim ir deklarēta dzīvesvieta Īrijā, viņš automātiski tiek uzskatīts par Īrijas rezidentu.
Taču gadījumos, ja Īrijā strādājošam LR pilsonim ir deklarēta dzīvesvieta Latvijā, bet viņš ilgstoši dzīvo un strādā Īrijā, uz viņu ir attiecināms šī panta 2(a) punkts, kad personai ir pastāvīga dzīvesvieta abās valstīs. Šajā gadījumā rezidenta statusu Īrijā var pierādīt ciešas ekonomiskas attiecības ar Īriju, kuras var apliecināt, uzrādot Īrijā izsniegto formu par Īrijā nomaksātiem nodokļiem un izziņu no Īrijas institūcijām par to, ka persona ir Īrijas rezidents. Eiropas Savienības un Latvijas normatīvo dokumentu izpratnē par rezidentu tiek uzskatīta persona, kura uzturas valstī vairāk par 183 dienām gadā.
Fiziskās personas – Latvijas Republikas rezidenti par ienākumiem, kas kalendārajā gadā gūti, strādājot darba devēja – ārvalstu nodokļa maksātāja labā ārpus Latvijas, likumā noteiktajā termiņā un kārtībā iesniedz gada ienākumu deklarāciju (turpmāk – deklarācija).
Deklarācijas iesniegšana nav saistīta ar pilsonību, bet gan ar fiziskās personas rezidences statusu. Deklarācija ir jāiesniedz Latvijas Republikas rezidentiem, kuri ir guvuši ienākumus ārvalstīs.
Deklarācija ar tai pievienotajiem dokumentiem iesniedzama Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc maksātāja dzīvesvietas ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1.aprīlī. Deklarācijai ir pievienojami dokumenti, kas apliecina nodokļa maksātāja tiesības uz atvieglojumiem, taksācijas gadā ārvalstīs samaksāto nodokli, un citi dokumenti, kuri saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir ņemami vērā, nosakot gada apliekamo ienākumu.
Tādējādi visiem ārzemēs strādājošiem Latvijas Republikas rezidentiem ir jāsniedz deklarācija Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc savas dzīvesvietas. Deklarācijas veidlapas, aizpildīšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 10.01.2006. noteikumi Nr.41 “Noteikumi par iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību”.
Aizpildot deklarāciju, aprēķināto nodokli samazina par summu, kas ir vienāda ar ārvalstīs samaksāto nodokli, ja šī nodokļa samaksa ārvalstīs ir apliecināta ar ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātiem dokumentiem, kuros uzrādīts apliekamais ienākums un ārvalstīs samaksātā nodokļa summa. Minētais samazinājums nedrīkst būt lielāks par summu, kas atbilstu Latvijas Republikā aprēķinātajam nodoklim par ārvalstī gūto ienākumu.
Tādējādi, ja citā valstī samaksātais ienākuma nodoklis ir vienāds ar nodokli, kas aprēķināts saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normām, vai pārsniedz to, un nodokļa nomaksas fakts ir apliecināts ar šīs citas valsts nodokļu administrācijas izsniegtu dokumentu, tad Latvijas Republikā nodoklis no ārvalstī saņemtā ienākuma nav jāmaksā. Savukārt, ja ārvalstīs samaksātais nodoklis ir mazāks nekā aprēķinātais pēc Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, tad nodokļa maksātājs piemaksā starpību. Ja citā valstī samaksātais ienākuma nodoklis pārsniedz nodokli, kas aprēķināts saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normām, nodokļa starpība netiek atmaksāta.
Piemēram, ja no fiziskās personas gūtajiem ienākumiem Īrijā ir ieturēts nodoklis pēc 20% likmes, tad, ievērojot, ka Latvijā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir 25%, šai fiziskajai personai vispārējā gadījumā, deklarējot ienākumu Latvijā, ir jāpiemaksā nodokļa starpība 5% apmērā. Savukārt, piemēram, ja no fiziskās personas gūtajiem ienākumiem Īrijā ir ieturēts nodoklis pēc 42% likmes, tad šai fiziskajai personai, deklarējot ienākumu Latvijā, netiks atmaksāts Īrijā samaksātais nodoklis.
Normatīvie akti un metodiskie materiāli par iedzīvotāju ienākuma nodokli ir ievietoti Valsts ieņēmumu dienesta interneta mājas lapā www.vid.gov.lv.
Latvijas Republikas pilsoņu rezidences statuss Īrijā.
Svarīgi zināt, ka atbilstoši “Iedzīvotāju reģistra likuma” 15. panta 2.punktam, ja persona, kurai ir Latvijas valstiskā piederība, uzturas ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem, tās pienākums ir paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei savas faktiskās dzīvesvietas adresi ārvalstīs, lai ziņas tiktu iekļautas Iedzīvotāju reģistrā. Par savas dzīvesvietas adreses maiņu var paziņot, ierodoties Latvijas vēstniecības Dublinā konsulārajā nodaļā ar pasi un uzrakstot attiecīgu iesniegumu.
No Latvijas Valsts Ieņēmuma Dienesta ir saņemta informācija par to, ka fiziskai personai, kurai mainās rezidences statuss (dzīvesvietas valsts), Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei ir jāsniedz informācija un nepieciešamības gadījumā jānodrošina dokumentārs apliecinājums rezidences statusa maiņai. Informācijas sniegšanas kārtību var noskaidrot, nosūtot e-pastu sava rajona Valsts Ieņēmuma Dienesta nodaļas konsultantiem.
Ja Jums rodas papildus jautājumi, lūdzu sūtiet tos uz e-pastu consulate.ireland@mfa.gov.lv
Embassy of Latvia in Ireland
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie
arcibalds IRELAND Says:
January 29th, 2008 at 1:55 am
ok pienemsim es deklareju savu dzivesvietu irija,bet tas jau vel nav viss,vajag vida iesniegt dokumentus no irijas nodoklu institucijam,ka to izdart ja cilveki atrodas seit vai tiesam del ta speciali jalido uz LATVIJU .UN VEL VAJAG IZDEKLARETIES no Latvijas dzivesvietas.Varbut Laima OZOLA var atbildet uz so jautajumu varbut to var nokartot caur vestniecibu
Laima Ozola IRELAND Says:
January 29th, 2008 at 2:14 am
Paziņojot savu faktisko dzīvesvietu Latvijas vēstniecībā Dublinā, dati tiek nodoti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei Latvijā. Attiecīgi Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde “izdeklarēs” jūs no Latvijas dzīvesvietas. Ar to tad arī pilsoņa pienākums pret Latvijas institūcijām ir izpildīts.
Hmm.. IRELAND Says:
January 29th, 2008 at 2:48 pm
Juus pati taa jau esat izdariijusi ???????
francesko IRELAND Says:
January 29th, 2008 at 5:24 pm
Bet neviens jau nav teicis ka nepiedziis nodoklus par aizgaajusajiem gadiem arii…..
arcibalds IRELAND Says:
January 30th, 2008 at 12:48 am
Vel paris jautajumi Laimai Ozolai. Fiziskai personai,kurai mainas rezidences statuss,valsts ienemumu dienesta teritorialajas iestades ir jaiesniedz nepieciesamibas gadijuma janodrosina dokumentarais apliecinajums rezidences statusa mainai.KO jus varat atbildet par so?ES dzivoju seit apmeram sesus gadus pec paris gadidiem planoju atgriezties Latvija. Tad iznak ,ka man pa 9 gadiem bus jamaksa sis 5 % nodoklis. Tagad jus aktivi aiciniet mus deklareties un AVIZE sveks ari aicina mus necepties ,bet pieradit ,ka mes esam intieligenta tauta un sakartot savas nodoklu lietas un rezidences statusu.Bet kurs uznemsies atbildibu,kad vid dabus musu datus un saks mus vajat.Likums ir loti izpludis nekonkrets,liekas ,ka ar to deklaresanu tas ir lamatas ,lai vini iegutu informaciju par arzemes stradajosiem.piemeram ,ja es atgriezos latvija es varu pateikt,ka esmu ,bijis ASV VAI FRANCIJA,stradajis nelegali .
sančo IRELAND Says:
January 30th, 2008 at 12:55 am
Vai tik tā Daina arī nav ierēdnis? Nu tik ejiet, brauciet uz vēstniecību, nu tik deklarējiet dzivesvietu…….
tad, kad deklarēsim dzīvesvietu, tad ari saņemsim no latvijas vid vēstulītes…. jo pēc adresītes būs sazinājušies ar īrijas vid……
Nu ko tad tagad lai dara????? Jābrauc uz Kipru, vai???
arcibalds IRELAND Says:
January 30th, 2008 at 12:59 am
u,n , lielakais ,ko vini var izdarit uzlikt sodu par nedeklaresanos.vai ari stradajis nelegali latvija vienkarsi darba devejs oficali neformeja ,tas nav nekads brinums latvija,es atvainojos ja man nav taisniba vienkarsi es baidos ,ja mes saksim deklareties,ka bus lielas ziepes ,var but labak ir vienkarsi to,likumu ignoret ,tada ,ka pasiva pretosanas,nav datu,nav cilveku. jo savadk driz bus jamaksa ari gaisa nodoklis.
Laima Ozola IRELAND Says:
January 30th, 2008 at 2:17 am
arcibalds un Hmm
Skatīt manu komentāru Nr. 19
Nē, es neesmu izpildījusi pilsoņa pienākumu. Es vēl apsveru visus “par” un “pret”. Domāju, ka šis nodokļu starpības likums mūs (tos, kas tuvākā laikā netaisās atgriezties Latvijā) nekādi neskars, bet to nevar teikt par Latvijā sagatavošanā esošo likumprojektu – “Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums”, kurš patreizējā redakcijā skar visus Latvijas pilsoņus.
arcibalds IRELAND Says:
January 30th, 2008 at 3:17 am
ja,bet neko,konkretu tu tur nepasaki, visvairak intrese tas,ka bus ja pec paris gadiem atgriesas majas vai starpiba bus jamaksa par visiem 10 arzemes nostradatajiem gadiem,jeb,ka? Es jau saprotu,ka tu ari nevari atbildet uz visiem jautajumiem var but tiesam jamekle jurists ,kurs var pateik visu par un pret.
Laima Ozola IRELAND Says:
January 30th, 2008 at 3:27 am
Nu to, kas būs, respektīvi – kādus likumus pieņems tuvāko gadu laikā, to nezinās arī jurists. Patreiz VIDam jāiesniedz gada ienākumu deklarāciju. Attiecīgi 2008. gadā par 2007. gadu.
Īrijas rezidentiem nav jāmaksā Latvijā nodokļi. Tad, kad būsiet Latvijas rezidents, iesniegsiet ienākumu deklarāciju par pēdējo gadu.
arcibalds IRELAND Says:
January 30th, 2008 at 3:57 am
paldies, tiesam ,nav ,ko cepties ,ka bus ta bus
atbilde IRELAND Says:
January 30th, 2008 at 9:46 am
tev Ray, Francesko, un pāŗējiem, kuri nepatīk Lv vēstniecības konsulāts.
Labdien,
Mils paldies par to, ka Jus velaties uzlabot situaciju.
Ja, esmu lasijusi sos komentarus portala, man loti zel ka daziem ir
izveidojies tik loti negativs iespaids par vestniecibu un vestniecibas
personalu.
Es ceru ka viss Jusu aprakstitais bija noticis labu laiku atpakalj, pirms
2007.gada maija. Sobrid vestniecibas konsularo darbinieku skaits ir
palielinajies pa 1 cilveku un jaunajas telpas ir iespejams veltit katram
apmekletajam lielaku laiku un uzmanibu. Spriezot pec pozitivajam atsauksmem
seit uz vietas, situacija ir mainijusies.
Tualetes apmekletajiem tiesam nav. So jautajumu mes meginajam risinat ar
majas ipasniekiem, tacu pretimnaksanas no vinu puses nebija. Kaut gan uz
vestniecibas tualeti nav atlauts laist apmekletajus drosibas apsverumu delj,
darbinieki ir pretimnakosi un neatsaka bernus aizvest uz vestniecibas
tualeti.
Par vestniecibas atrasanas vietu
Vestniecibas adrese ar karti ir ievietota vestniecibas majaslapa
http://www.latvija.ie/lv/ireland/ un ja kadam rodas neskaidribas,
vestniecibas darbinieki neatsaka paskaidrot kur ta atrodas. Pameginiet
uzzvanit un pavaicat, Jus par to parliecinasieties.
Vel portala bija jautats ko mes daram pec plkst 13.00
Varu paskaidrot, ka pienemsanas laika, lai butu atrak, tiek tikai savakti
visi dokumentu, kuri velak ir jaapstrada un japarsuta. Tas prasa zinamu
laiku. Vel vestniecibas darbinieki risina jautajumus, saistitus ar likumu
skaidrosanu, mirstigo atlieku repatriesanu, cietumu apmeklesanu, konfisceto
masinu liktenu skaidrosanu, bernu tiesibu aizstabesanu, LR pilsonu
diskriminacijas noversanu un daudziem citiem jautajumiem, kuri ari ir
jarisina darba laika. Es sodien risinu LR pilsonu problemas seit lidz plkst
20:20, man ari gribas atpusties, bet es saprotu ka katra pilsona sape (ari
Jusu sasutums par vestniecibas darbu) ir individuala un ja es varu palidzet,
es to darisu.
Ari svetdienas, pec dievkalpojumiem es neatsaku konsultacijas.
Jums ir jasaprot ka vestniecibas darbinieki nav visvarenie un nevar izdarit
neiespejamo. Mes nevaram mainit Jusu negativo attieksmi pret vestniecibu: ja
jus pasi nevelaties redzet pozitivas parmainas vestniecibas darba, mes esam
bezspecigi. Uzzvaniet uz vestniecibu un sapratisiet, ka mits par musu
ierednu nelaipnibu ir tikai mits. Ja velaties, atbrauciet, es nevienam
neatsaku ja velas “aprunaties’. Nereti sezu un runaju ar cilvekiem lidz
plkst 14-15 un ilgak – cik tas ir nepieciesams lai rastu risinajumu.
Par protestiem pie vestniecibas.
Es nebaidos no protestiem. Ja man pietika drosmes un dveseles speka kerties
skaidrot nodoklu likumdosanu jums, latviesiem seit, gan jau es izturesu ari
piketus. Tikai nakamreiz varbut es aizdomasos, vai es velos nepatiksanas uz
savu galvu, gribedama jums palidzet. Planos bija izskaidrot pilsonibas
likumus un masinas registracijas proceduras. Jums ir briviba piketet. No ta
cietisu es, ta, kura izraisija piketus, gribedama tikt skaidriba par nodoklu
lietam.
Ja palika kas neizrunats, ludzu zvaniet uz vestniecibu, bet ludzu pec plkst
14, lai es varetu pabeigt pienemsanu un izrunaties ar Jums. Atnaciet uz
vestniecibu un parunajiet ar tiem kas sezh pienemsanas telpa. Pedejo pusgadu
laika es neatceros, lai kads no latviesiem butu aizgajis neapmierinats.
Velot jauku nedeljas nogali
Jelena Lobzova
LR vestniecibas Irija
Pirmais sekretars
jurijs IRELAND Says:
January 30th, 2008 at 10:56 am
ja vestnieciba tiesam ir mazas nejaukas problemas acu kopuma salidzinot ar tieem gadiem pirms eu daudz kas mainies ,es kopuma ar vest darbu esmu apmierinats jauka atieksme,un saprotosi cilveki;ir palidzejusi daudzas patiesam grtaas situacijas bija ja dazi siki niecini piemeram zvanot pa telefonu pasaka vienu pec atbrauksanas stasta savaak.bet kopuma lv vesnieciba strada labi cilveki paldies jums.ps jus vel nebijat krievu un amerikas vestnieciba vot tur jus redzetu ka runa pat ar saaviem pilsoniem
francesko IRELAND Says:
January 30th, 2008 at 12:50 pm
Man ir tikai iebildumi pret Veestnieciibas Darba laiku,cik noprotu,-tad ne tikai man.
Ne jau visi latviesi dziivo Dublinaa,vai taas apkaimee.
Buutu loti veelams,ka Veestnieciiba paarkaartotu darba laiku un pienemtu cilveekus arii peecpusdienaa.
Kaapeec gan juus nevareetu straadaat piem: no 9.00-11.00 un peec tam no 14.00-16.00?Daudzaam Iirijas organizaacijaam ir saads apmekleetaaju pienemsanas laiks.
Ja juus paskatiitos kartee,tad redzeetu,kur atrodas Killarney,un kur Dublina.Celaa paiet vismaz 6 stundas.Pie tam,ja brauc ar vilcienu,-nevar paspeet juusu darba laikos.Taatad lai apmekleetu LV Veestnieciibu-ir vajadziigas 2 dienas,piedevaam ar naksnosanu viesniicaa.Nedomaaju,ka tas ir normaali.Pie tam darba dienaas.
Par paareejo man nav nekaadu iebildumu,jo nav bijis vajadziibas pie jums griezties.
atbilde IRELAND Says:
January 30th, 2008 at 3:08 pm
Francesko,Lūdzu savu ierosinājumu nosūti uz šo adresi
consulate.ireland@mfa.gov.lv
un tu redzēsi, kad tavs ierosinājums tiks ņemts vērā un iespējams, kad pieņemšanas laiks būs nevis no rīta , bet kādu nedēļas dienu arī pēcpusdienā. Ja tev kautkas nepatīk tad saki skaļi un pa adresātu, tad tavu problēmu atrisinās, bet ja tu nevienam neteiksi, tad sēdi ar savām problēmām mājās. Veiksmi tev.