Latvija samazinās darbaspēka importa nodevu.
Starp četriem neatliekamajiem uzdevumiem, kas Ekonomikas ministrijai (EM) jāveic valdības darba pirmajās 100 dienās, viens šķiet īpaši interesants visiem darbaspējīgajiem Latvijas pilsoņiem.
Lai veicinātu darbaspēka izmaksu samazināšanu un kāpinātu darba ražīgumu, Ministru prezidents Ivars Godmanis ar ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu vienojās par darbaspēka importa nodevas samazināšanu. Nodevas apmērs tiks pielīdzināts Igaunijā un Lietuvā spēkā esošajam.
Pirmkārt, neatliekamajos valdības uzdevumos nav ne vārda par to, kādus pasākumus būtu jāveic, lai veicinātu ārzemēs strādājošo tautiešu atgriešanos Dzimtenē.
Otrkārt, ar šo lēmumu premjers skaidri pauž savu attieksmi pret vietējiem strādājošajiem – tie atzīti par pārāk dārgiem, ar pārāk zemu darba ražīgumu.
Ekonomistu un politiķu ziņā lai paliek izvērtējums, cik pamatots ir šis lēmums – iepludināt Latvijā ārvalstu darbaspēku. Bet dažas pārdomas šai sakarā rodas.
Arī Īrija savā laikā atvēra darba tirgu ārvalstniekiem un pateicoties tam ļoti daudzi mūsu tautieši ir izķepurojušies no bezcerības. Runa ir par attieksmi – kad latvieši sāka braukt šurp, īri par mums nezināja neko, mūs nesaistīja nekādi pagātnes notikumi vai vēsture, attieksme veidojās tikai no tā, kādi cilvēki esam.
Visticamāk, ka Latvijas darba tirgus visvairāk piesaistīs strādājošos no bijušajām PSRS valstīm, par ko liecina fakti, ka valstī jau strādā cilvēki gan no Uzbekijas, gan Ukrainas, gan Baltkrievijas un Krievijas. Tas nozīmē, ka gribot negribot attiecības vietējie <-> iebraucēji veidosies uz vēsturiska pamata. Visiem zināms ir tas, kāda ir bijusi krievvalodīgo valstu politiķu un masu mediju attieksme pret Baltijas valstīm kopš neatkarības iegūšanas, un kāda ir lielas daļas latviešu attieksme pret krieviem. Tāpēc būtu ļoti vieglprātīgi cerēt, ka problēmas no tā neradīsies.
Tomēr šai lietai ir arī pozitīvs aspekts. Beidzot mēs visi – gan tie, kas strādā Dzimtenē, gan tie, kas ārvalstīs, varam justies vienoti, jo valsts attieksme pret mums ir vienāda – esam Latvijai neizdevīgi.
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie
redakcija: info@baltic-ireland.ie
francesko IRELAND Says:
January 4th, 2008 at 8:03 pm
Oligarhi rulle!Nu maajaas paliceejiem buus stipri jaadomaa ko dariit,palikt-vai emigreet.Vins labums vareetu rasties,ja procentuaali vairaak savairotos svestautiesi LV,nekaa vieteejie letinji-taa saucamajaam nacionaalajaam partijaam vairs nebuutu ko dariit SAEIMA-jaanoliek mandaati-jo nav vairs ko “paarstaaveet”.
Viva IRELAND Says:
January 4th, 2008 at 10:19 pm
Jaaa…
Ar katru sadu lemumu,arvien vairak sabraucam
auzas…
juran IRELAND Says:
January 5th, 2008 at 2:13 am
es domaju ka godmanim driz bus jaskrien lidzas cukmenam ,jo prata valsts vadisaqna nav,pilnigs sviests,
Latvietis IRL IRELAND Says:
January 5th, 2008 at 2:29 am
Diezin vai n-tiem tūkstosiem Latvijā iebrauks viesīsi.Uz tūkstos krieviem tāpat nejutīsim 10 pa virsu.Vispār izskatās ka akli tiek kopēts Īrijas variants.Vienīgi Dodmans aizmirsa,ka Īrijā valda cita-strādniekam daudz patīkamāka nodokļu sistēma.Bet pie tā jau pierasts,ka Latvijā akli un ātri pieņem valstij galīgi neatbilstosus likumus.
Jānis L LATVIA Says:
January 5th, 2008 at 2:50 pm
Tā nu nav taisnība, ka šobrīd Latvijā ieplūst viesstrādnieki tikai no bijušajām padomju teritorijām. Aizvien biežāk Rīgas ielās un nu jau arī mazpilsētās un laukos sastopami strādnieki no tādām eksotiskām zemēm kā Taizeme, Filipīnas, Somālija, Mongolija un, protams, bulgāri, rumāņi, turki un arābi. Viņi galvenokārt strādā kokzāģētavās, celtniecībā, apkalpojošajā sfērā un Rīgas kuģu remontrūpnīcā. Nosaukums “lētais darbaspēks” uz viņiem tā īsti nebūtu attiecināms, jo viņiem maksā vairāk nekā vietējiem dzērājiem – tā ap 1000 Ls mēnesī. Tagad, kad Latvija kļuvusi par Šengenas valsti, sagaidāms, ka imigrācija no Krievijas vēl vairāk samazināsies, bet vairāk ieradīsies āfrikāņi, arābi, turki, pakistānieši, indieši no citām ES valstīm, kur viņiem jau palicis par biezu. Piemērs tam ir biežie grautiņi Francijas pilsētās. Bet Latvija ir viena no visretāk apdzīvotajām valstīm Eiropā, kuru vēl nav skārusi ne ekoloģiskā krīze, ne urbanizācijas problēmas. Īsta paradīze laimes meklētājiem!
Niks IRELAND Says:
January 5th, 2008 at 3:28 pm
Nu nedomāju gan, ka āfrikāņus, arābus, turkus, pakistāniešus, indiešus un citus Eiropas valstīs strādājošos piesaistīs Latvijas algas un nodokļu sistēma. Jo jebkurā Eiropas valstī arī viesstrādājošie maksā nodokļus un saņem sociālās garantijas.
francesko IRELAND Says:
January 6th, 2008 at 3:07 am
“Nika”nosaukto naaciju paarstaavjus galvenokaart interesee ieguut EU statusu,un lai peec tam taalaak dotos”rietumu”virzienaa.Ilgi vinji LV nepaliks taa kaa taa.Uztaisiis siikos no muusu”zelteneem”,ieguus LV patstaaviigaa iedziivotaaja papiirus un ardievu.Cits jautaajums ir ja musulmanji saaks celt savas mosejas kaa Eiropaa.Tad vinjus pat ar suudainu mietu aaraa vairs neviens nedabuus.
Shabis IRELAND Says:
January 8th, 2008 at 1:44 pm
Lielaka dala afrikanu un arabu ir loti slinki tie negrib stradat, tie cer uz socialiem pabalstiem, kuri Latvija ir vienkarshi nozelojami. Ja nu vienigi valdiba vinu laba pienem kadu divainu likumu
Kaleeju Jaanis (Laimes Kaleejs) IRELAND Says:
January 9th, 2008 at 4:38 am
Nelabi paliek, iedomaajoties, kaadaa sabiedriibaa peec padsmit gadiem meita savus studiju gadus saaks.
francesko IRELAND Says:
January 9th, 2008 at 8:39 pm
Nu,meita varees paariet musulmanu ticiibaa,vai arii”tuseeties” ar melnajiem.Peec tam dzims skaisti,melni beernini,kurus sauks par latviesiem.Iri savaa referendumaa par pilsoniibu dazus gadus ieprieks,sajaa sakariibaa pieneema savu naaciju aizsargaajosus likumus.Diez vai LV valdiiba buus tik taalredziiga.Bez tam,integreeties tajaa”sabiedriibaa”,kas pattreiz valda un apdziivo LV,man liekas buutu veel launaak.
elena LATVIA Says:
January 10th, 2008 at 9:24 am
Vai nav vienalga,kas te iebrauc,izbraucējus tas neskar.Bet bērnus vajag ņemt līdzi uz to valsti,kura strādājat.
Jo ilgak pavadīsiet ārpus Latvijas,jo grūtak būs atgriezties!Ar to jarēķinās.Tukšas vietas nekur nestav.Būsim tūristi sava zeme!Lai cik nožēlojami tas neizklausās.
Galvenais mums pašiem neaizmirst savu valodu un bērniem iemācīt.