Kad vīriešu grupas dodas uz ārzemēm, sākot ar starptautiskiem regbija mačiem un beidzot ar vecpuišu ballītēm Rīgā, viņu morāles kompasi, šķiet, pārstāj darboties.
„Tas, kas notiek „viesizrādēs’, tas tur arī paliek” – šis izteiciens ir zināms gan nedēļas nogales vecpuišu ballīšu apmeklētājiem, gan ari starptautiskā līmeņa sportistiem. Runā, ka šī frāze ir radusies kādas regbija komandas ārzemju braucienā ap 1970. gadu, bet ir pārveidota par sava veida goda kodeksu, kas jāievēro katrai puišu grupai, kas izbrauc uz ārzemēm jebkuru mērķu vadīti, vai tas būtu sports, bizness vai atpūta.
Šajā kodeksā ir iekļauti divi noteikumi. Pirmais – fakts, ka atrodies ārzemēs, tūkstošiem jūdžu attālumā no mājām, atbrīvo no nepieciešamības ievērot morāles normas, īpaši attiecībā uz seksuālo uzticību. Otrais – visiem „varoņdarbiem” jāpaliek stingri konfidenciāliem, tos nedrīkst apspriest ne ar vienu ārpus grupas, īpaši – ar draudzenēm vai sievām.
Daudzi (kaut arī ne visi) vīrieši grupās ārpus mājas uzvedas pavisam citādāk, nekā mājās. Bieži tas ir kas vairāk, nekā tikai apreibušu vīriešu vienotība un futbola fanu jociņi, kuri ir komplektā ar kolektīvu grupas apkampšanos. Ja gribam būt godīgi – tas bieži vien ir daudz kas vairāk.
Latvijas galvaspilsēta Rīga ir apsēsta ar īru un britu vecpuišu ballītēm un, kā jau izskanējis masu medijos, vietējie iedzīvotāji ir nolēmuši vairs neciest plikas pēcpuses rādīšanu un čurāšanu pie Brīvības pieminekļa, uzbrukumus policistiem un neglītu uzvedību Vecrīgas bāros. Kritiku neiztur dažu īru apgalvojumi, ka viņi šādi rīkojas tāpēc, ka latvieši un lietuvieši ir okupējuši un piecūko viņu valsti, jo līdzīgi viņi uzvedas ne tikai Latvijā.
Pavisam nesen Anglijas profesionālās regbija komandas locekļi izraisīja skandālu Jaunzēlandē, kad atklājās pavisam neglīti fakti. Vienā epizodē iesaistīts kāds spēlētājs, kurš nakti pavadījis viesnīcā ar vietējo modeli, bet otrā epizodē tika iesaistīta pat policija. Kāda bāra dejotāja vērsās policijā, apgalvojot, ka vairāki angļu regbija komandas spēlētāji uzbrukuši viņai un seksuāli izmantojuši. Pēc uzbrukuma viņai bija nepieciešama ārsta palīdzība, pēc notikušā uzsākta izmeklēšana. Jāatzīst, ka pat vieglprātīgākajam cilvēkam ir skaidrs – tas tiešām ir par daudz, bet ir vērts atcerēties, ka Jaunzēlandes skandāls nav vienīgais. Uzskats – „ja es neatrodos savā valstī, tad es sievu nekrāpju” ir populārs daudzu sportistu (un ne tikai) vidū.
Šīs parādības pamatā ir ideja, ka ceļojot mainās cilvēka ētikas likumi. Daudzi uzskata, ka jo tālāk esi no mājām, jo mazāki kļūst morālie pienākumi. Uz šī morālā jūkļa tiek balstīta starptautiskā seksa industrija – seksa tūrisms.
Austrumeiropas pilsētu viesiem lielais striptīza klubu daudzums varētu šķist apliecinājums vietējo vēlmei priecāties par sievišķīgajām formām, tomēr šie klubi viennozīmīgi ir paredzēti ārzemniekiem. Bez ārzemju tūristiem, kas izmanto lētos ceļojumus, samazinātos vietējo prostitūtu vidējie ienākumi. Ja kāds sazinātos ar kompānijām, kuras organizē tikai vīriešiem paredzētos nedēļas nogales ceļojumus, izrādītos, ka klientu skaits, kas pasūta striptīza klubus, būtu proporcionāls attālumam līdz viņu mājām. Visbiežākā šo vīriešu atruna ir „ja viņa to nezina, tad tas viņu nesāpina”…
Ceļojošo vīriešu trakulības tik drīz nebeigsies, jo tās sakņojas vilinošajā pasaules uzskatā: „kad esmu tālu prom, tad likumi vairāk nav jāievēro”.
Matthew Syed, Herald.ie
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie
Priest IRELAND Says:
June 29th, 2008 at 4:13 pm
Āmen bazīcā
Dievs@debesis.lv IRELAND Says:
June 29th, 2008 at 9:24 pm
Super! „ja es neatrodos savā valstī, tad es sievu nekrāpju”…Vai visi vīrieši tā domā? Un kas gan ir krāpšana:)))..nav taču privātīpašums….un nekas jau nenolietojas:))) xoxo