Latvijā nav adekvāts atalgojums

Alvis Kavalieris, “Latvijas Avīze”
Vai ārzemju latviešiem iespējams atgriezties dzimtenē un turpināt savu dzīvi šeit? Kādas šeit ir viņu darba un karjeras iespējas?
Bieži vien latvieši, kuri atgriezušies Latvijā, pēc laika aizbrauc atpakaļ, sakot, ka viņi šeit jūtas kā mājās, bet ne kā vietējie.
Latvijas darba tirgus pēdējos gados ir bijis ļoti dinamisks un valsts ekonomika attīstījusies diezgan strauji, tādēļ izveidotas arī jaunas darba vietas. Eksperti lēš, ka 2013. gadā pieprasījums darba tirgū varētu kļūt lielāks nekā darbaspēka piedāvājums, jo pēdējos gados Latvijas darba devēji izrāda aizvien lielāku interesi par darbaspēku no ārvalstīm.

Bezdarba līmenis Latvijā šobrīd ir aptuveni 5,1 procents. Visvairāk darbaroku trūkst celtnieka, metinātāja un pārdevēja arodā. Augsti kvalificēti darbinieki visvairāk ir pieprasīti medicīniskajā aprūpē, izglītības jomā un informācijas tehnoloģijās – programmēšanā. 17. un 18. jūlijā Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā notika konference “Mēs – latvieši pasaulē”, kurā piedalījās ārvalstīs dzīvojoši latvieši. Konference notika “Tautiešu mēneša 2008″ ietvaros. Ārzemju latvieši, kuri piedalījās diskusijā, uzsvēra, ka darba devēji nespēj piedāvāt adekvātu atalgojumu ārzemēs iegūtai izglītībai un pieredzei. Līdzīgu viedokli pauda “EURES Latvija” pārstāve Līga Baufale: “Latvijā ir ļoti maz tādu darbavietu, kur atalgojums var konkurēt ar rietumvalstu algām, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc ārvalstu latvieši nelabprāt atgriežas Latvijā.”

Turklāt darba devējiem Latvijā ir zināma skepse pret tiem, kuri atgriežas, jo viņiem nav nepieciešamās krievu valodas zināšanas, turklāt izglītība netiek uzskatīta par primāro, galvenā ir pieredze, kas ne vienmēr atbilst Latvijas situācijai, atzīmē “CV Online” pārstāve Marija Maijere. Biznesa vadības koledžas pārstāve Ilze Kalniņa iepazīstināja ar tālmācības programmu, kas ļauj latvietim dzīvot ārvalstīs, bet iegūt Latvijas augstskolas diplomu. Izrādās, Īrijā šobrīd ir apmēram 150 studentu, bet Lielbritānijā 30. Turklāt studenti ir arī citās valstīs. Turpretim Vidzemes augstskolas pārstāve Baiba Baika aicināja ārzemju latviešus atgriezties un studēt Latvijā.

Trūkst valdības atbalsta
Konferences dalībnieki varēja piedalīties diskusijā par tēmām – “Ārpus Latvijas izglītību ieguvušo jauniešu iespējas Latvijas darba tirgū un valsts prioritātes attiecībā uz jaunajiem speciālistiem” vai “Jauniešu un pēdējos 10 gados ārpus Latvijas izbraukušo latviešu darbība latviešu organizācijās ārpus Latvijas”; nolēmu piedalīties pirmajā diskusijā. Diskusijā piedalījās Latvijas darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības eksperte Ilona Kiukucāne, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības departamenta augstākās izglītības attīstības nodaļas vadītāja Zaiga Sneibe, personāla atlases uzņēmuma “Workingday” mārketinga direktors Māris Silinieks un Akadēmiskās informācijas centra pārstāve Ināra Duncka. Vairākkārt izskanēja pārmetumi Latvijas valdībai, jo tā nedz finansiāli palīdz ārzemju latviešu organizācijām, nedz rada labvēlīgus apstākļus atgriezties, lai arī nemitīgi mudina uz šādu soli. Piemēram, šobrīd tiem Latvijas pilsoņiem un latviskas izcelsmes cilvēkiem, kuri no Latvijas izbraukuši pirms 1990. gada 4. maija, tiek segti tikai ceļa izdevumi un, ja cilvēks neatrod darbu, tad sešu mēnešu garumā viņam tiek maksāti 90 procenti no minimālās algas.

Konferences dalībnieki nonāca pie dažādiem secinājumiem, piemēram, Latvijas darba tirgus ir mazs un ierobežots. Lielākā problēma ir tā, ka Latvijā ikviens darba devējs no darbinieka prasa krievu valodas zināšanas, kuru nereti trūkst ārzemju latviešiem. Tāpat nepieciešama šaura specializācija un atbilstoša izglītība. Cilvēki, kuri ieguvuši izglītību un darba pieredzi ārzemēs, nevēlas dibināt savus uzņēmumus Latvijā, jo te jāveic milzīgas birokrātiskas procedūras. Taču, lai secinājumi nepaliktu tikai sarunu līmenī, dalībnieki izstrādāja arī dažādus ieteikumus, kurus nosūtīs valsts iestādēm. Piemēram, ārvalstīs vajadzētu popularizēt to, ka Latvijā ir vienkāršāk un lētāk iegūt augstāko izglītību, kas veicinātu jauniešu atgriešanos Latvijā. Tāpat jauniešiem jāļauj būt organizāciju valdēs, bet gados vecākiem un pieredzējušiem – pārbaudīt viņu darbu. Jādod iespēja jauniešiem kļūdīties, lai izprastu situāciju. Nepieciešams veicināt latviešu savstarpējo solidaritāti. Ārvalstīs strādājošajiem latviešiem ir Latvijā jāsamaksā nodokļu starpība piecu procentu apmērā.

Taču šādi iegūto naudu valdība varētu investēt ārzemju latviešos, tādējādi panākot lielāku iespēju, ka viņi atgriezīsies Latvijā, ieguldot šeit savu darba pieredzi. Tāpat būtu jāvēršas Izglītības un zinātnes ministrijā, lai piesaistītu atbalstu latviešu izglītības iestādēm ārzemēs.

Raksta pārpublicēšana saskaņota ar “Latvijas Avīzi”