Īrijas un Latvijas ceļi uz valstisko neatkarību tiek salīdzināti itin bieži. Ne reti jau atzīts, ka vēsturisko notikumu secība abās ir visai līdzīga. Tiesa gan, Latvija šo ceļu pieveica ātrāk, bet Īrijai nācās pacīnīties ilgāk. Šoreiz palūkosimies, kādi notikumi risinājās Zaļajā salā laikā, kad Baltijas jūras krastā tika proklomēta Latvijas Republika un kādas saites tolaik saistīja Latviju ar Īriju.

Augusta beigās reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 6,3%, kas ir par 0,1% mazāk nekā jūlijā, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotā informācija. Augusta sākumā NVA uzskaitē bija 58888 bezdarbnieki, bet mēneša beigās – 58051 bezdarbnieki, tādējādi reģistrēto bezdarbnieku skaits mēneša laikā samazinājies par 837 cilvēkiem.

Latvijā šogad otrajā ceturksnī pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 30,6% darba ņēmēju, kas ir par 8,6% mazāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija. Tostarp 139,9 tūkstoši jeb 17,4% darba ņēmēju 2018.gada otrajā ceturksnī saņēma minimālo darba algu vai mazāk, kas ir par 1,5% mazāk nekā gadu iepriekš, kad minimālo algu vai mazāk saņēma 18,9% darba ņēmēju.

Rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā šā gada jūnijā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājusies par 0,4%, kas ir krietni mazāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" otrdien publiskotie dati par 24 bloka dalībvalstīm. No ES dalībvalstīm, par kurām ir pieejami dati, straujākais pieaugums bijis Īrijā (+7,7%), kurai seko Rumānija (+7%), Čehija (+6,9%), Polija (+6,7%), Slovēnija (+5,8%), Zviedrija (+5,7%), Somija (+5,4%) un Lietuva (+5,1%).

Latvijā pērn bijis trešais lielākais iedzīvotāju skaita kritums Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas departamenta "Eurostat" publicētie dati. Saskaņā ar tiem pērn mūsu valstī dzīvojošo skaits, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, sarucis par 8,1. Vislielākais kritums bijis Lietuvā, kur iedzīvotāju skaits, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, samazinājies par 13,8, un Horvātijā, kur iedzīvotāju skaits, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, sarucis par par 11,8.

Īrijas zināšanas var palīdzēt atrast ceļus un palīdzēt radīt priekšnoteikumus, kā aicināt tautiešus atgriezties Latvijā, šodien pēc tikšanās ar Īrijas prezidentu Maiklu Danielu Higinsu sacīja Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Puses pārrunājušas vairākus jautājumus, tajā skaitā divpusējās attiecības un to attīstību nākotnē. Viens no sarunu punktiem bijusi Latvijas diaspora Īrijā.

Maijā reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 6,4%, kas ir par 0,3% mazāk nekā martā, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotā informācija. Maija sākumā NVA uzskaitē bija 61882 bezdarbnieki, bet mēneša beigās – 59548 bezdarbnieki, tādējādi reģistrēto bezdarbnieku skaits mēneša laikā samazinājies par 2334 cilvēkiem.

Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis šodien Rīgā tikā ar Īrijas parlamenta Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Seán Ó Fearghaíl, portālam baltic-ireland.ie pastāstīja Ministru prezidenta preses sekretāre Sabīne Spurķe. Tikšanās laikā abas puses pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar Latvijas un Īrijas sadarbību, kā arī situāciju Eiropā.

“Īrijā dzīvo nozīmīgs skaits Latvijas valstspiederīgo, kas dod ieguldījumu Īrijas sabiedrībā un ekonomikā. Vienlaikus mums ir svarīgi, lai mūsu valstspiederīgie saglabātu saikni ar dzimteni, savu latvisko identitāti un kultūru. Mūsu pilsoņu ārvalstīs interešu aizsardzība ir viena no parlamenta darba prioritātēm,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, šodien tiekoties ar Īrijas parlamenta Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Seán Ó Fearghaíl, vēstī Saeimas Preses dienests.

Oficiālā vizītē Latvijā no 27. līdz 29.maijam uzturēsies Īrijas parlamenta Pārstāvju palātas priekšsēdētājs Seán Ó Fearghaíl, dara zināmu Saeimas Preses dienests. Īrijas parlamenta Pārstāvju palātas spīkers tiksies ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci. Tāpat Seán Ó Fearghaíl paredzēta tikšanās ar Saeimas priekšsēdētājas biedri Inesi Lībiņu-Egneri un Saeimas Ārlietu komisijas vadītāju Ojāru Ēriku Kalniņu.