Katrs sestais pabalstu saņēmējs nav īrs

Katrs sestais Live Register reģistrētais ir ārzemnieks, raksta Independent.ie. Gandrīz puse no šiem ārzemniekiem ir imigranti no Austrumeiropas valstīm, kas pēdējās pievienojās ES.
Liela daļa pabalstu pieprasītāju, kas nav Īrijas pilsoņi, ir no Anglijas, Skotijas, Velsas un Ziemeļīrijas.
Šī gada jūlijā Live Register piereģistrējās 238 000 cilvēki, kas saņem bezdarbnieka vai darba meklētāja pabalstu, salīdzinoši 2007. gada jūlijā – 174 500. CSO dati liecina, ka šis ir bijis vislielākais skaita pieaugums pēdējo 40 gadu laikā, bet salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju, skaits ir par 63 000 lielāks.

Oficiālie dati liecina, ka valsts ekonomikai katri 1000 Live Register reģistrētie cilvēki izmaksā 11 miljonus eiro. Reģistrā tiek ierakstīti gan nepilna laika strādnieki, gan gadījuma darbu strādnieki, gan bezdarbnieki.
Jūlijā no 238 240 pabalstu pieprasītājiem reģistrā 199 776 bija īri, bet Rumānijas, Bulgārijas un 2004.gadā ES pievienojušos 10 valstu pilsoņi bija tikai mazāk kā 17 000 .
Daudzi strādnieki no Austrumeiropas valstīm, piemēram, Polijas, pārsvarā bija nodarbināti celtniecībā un tika prognozēts, ka šogad celtniecības sektorā darbu zaudēs apmēram 20 000 – 30 000 cilvēku.
Īrijas Imigrantu padome informē, ka sociālos pabalstus pieprasa galvenokārt tie migranti, kuri ir kļuvuši par Īrijas vai citas ES valsts rezidentiem un atrodas šeit vismaz 2 gadus. Šie cilvēki ir vispirms ieguldījuši ekonomikā un tikai pēc tam saņēmuši tiesības pieprasīt pabalstus. Padome ir izvirzījusi jautājumu par migrantiem ar darba atļaujām, kuriem nav tiesību saņemt bezdarbnieku pabalstus, ja viņi tiek atlaisti štatu samazināšanas rezultātā.