Informācija, kas sameklēta pirms ceļojuma uz ļoti savdabīgu un interesantu vietu – Lielbritānijai piederošo Gērnsijas (Guernsey) salu, netālu no Francijas piekrastes, liecina, ka šī ir ārkārtīgi neparasta vieta Eiropā, kur var sastapt arī gana daudz latviešu. Šī sala bija viena no pirmajām vietām pasaulē, kurp peļņā latvieši sāka izbraukt lielā skaitā, pie kam sākotnēji Gērnsijā pieņēma tikai sievietes.
Deviņdesmitajos gados uz Gērnsijas salu mūsējie varēja braukt tikai un vienīgi, lai strādātu lauksaimniecībā, ņemot vērā, ka tas bija laiks, kad Latvija vēl nebija Eiropas Savienības dalībvalsts.
Arī pašlaik sala dzīvo pēc saviem, īpatnējiem likumiem, kam pakļauti visi iebraucēji, kas vēlas šeit strādāt. Jebkurš citas valsts pilsonis Gērnsijā drīkst uzturēties un strādāt 9 mēnešus gadā, bet pēc tam vismaz uz 3 mēnešiem ir jādodas prom. Izņēmums var būt tikai tad, ja esat ļoti vajadzīgs speciālists, tad līgums pēc darba devēja pieprasījuma varētu būt uz ilgāku laiku, maksimālais – līdz trīs gadiem. Piemēram, īru kroga īpašnieks nodzīvoja salā 15 gadus, bet pēc tam iestādes, kuras izsniedz licenci, atteicās to pagarināt un paziņoja – viss, jābrauc prom. Īram nācās pārdot savu krodziņu un no salas aizbraukt.
Salā ir divas lielas iebraucēju kopienas – portugāļi un latvieši, par kuriem gan precīzu skaitļu nav. Tomēr neoficiālā statistika liecinot, ka vasaras sezonā salā uzturas apmēram 4000 mūsu tautiešu, bet ziemā – aptuveni 2000.
Latviete Vineta Gērnsijā dzīvo jau devīto gadu, kopš 2000.gada janvāra. Viņa savulaik atbrauca strādāt siltumnīcās un atceras, cik bija grūti – maksāja maz un jāstrādā bija ļoti smagi. Vineta stāsta, ka dzīves apstākļi tolaik bija briesmīgi – dzīvoja pa 5-6 meitenēm vienā istabiņā, gulēja divstāvu gultās, virtuvē zuda pārtika, bet ja mēģināja paslēpt to savā skapī istabiņā, tad pārnākot no darba varēja ieraudzīt visu skapja saturu uz grīdas, jo pēc noteikumiem tur nebija atļauts glabāt produktus. Šodien grūti pat iedomāties tādu dzīvi, tomēr tas viss bija…
Tagad, protams, daudz kas ir mainījies. Gērnsijā ir latvieši, kas joprojām strādā lauksaimniecībā, siltumnīcās pie puķēm, bet ir arī viesnīcu un veikalu darbinieki, grāmatveži, arī frizētavas īpašnieks.
Vineta savulaik trīs gadus strādāja par stjuarti, arī aptiekā, par ko viņai pašai bija liels pārsteigums, jo šim darbam atbilstošās izglītības nebija.
Tagad Vineta vispirms ir mamma diviem brīnišķīgiem dvīņu puikām, bet vēl strādā arī savā profesijā. Viņa ir profesionāla mūziķe un pasniedz privātstundas vijoļspēlē un pati spēlē arī orķestros.
Kā stāsta Vineta, vietējie Gērnsijas iedzīvotāji pret iebraucējiem ir noskaņoti ļoti laipni un labvēlīgi. Lielākā daļa vecākās paaudzes gan dzīvo ļoti šaurā un noslēgtā pasaulītē un visa mūža garumā nav bijuši nekur tālāk kā uz kaimiņu salu. Šie cilvēki ir tik pašapmierināti ar savu dzīvi, ka viņiem patiesībā ir vienalga, kādi cilvēki uz salas strādā, latvieši vai portugāļi vai pēdējā laikā arī poļi, čehi un bulgāri. Savu attieksmi pret latviešiem apliecina arī autobusa šoferis, kurš mūs vizina pa salu. Uzzinājis, no kurienes esam, viņš stāsta par to, kā apbrīno latviešu, īpaši sieviešu ārkārtīgās darba spējas un uzticību savām ģimenēm un bērniem. Iesirmais vīrs saka – viņas strādā par daudz un nevar nenovērtēt faktu, ka lielāko daļu nopelnītā šīs sievietes aizsūta uz mājām. Viņš smaidot uzsver, ka nav jābrīnās, kāpēc daudzi vietējie vīrieši apprec latvietes.
Vineta uzskata, ka Īrijas cilvēki ir līdzīgāki latviešiem, nekā angļi, līdz ar to tur latvieši no savējiem neatsvešinās. Tipiskais anglis ir mietpilsonis, mazliet snobs, mazliet mājās sēdētājs un diemžēl latvieši, kas kādu laiku pastrādā šeit, kļūst viņiem ļoti līdzīgi. Tāpēc nekādas biežās kopā sanākšanas noorganizēt neizdodas. Ir bijusi latviešu biedrība, bet tās darbība šī iemesla dēļ ir apsīkusi, trūkst cilvēku, kas vēlas darboties. Vineta mēģināja noorganizēt arī latviešu kori – līmēja paziņojumus, informēja cilvēkus, bet uz pirmo mēģinājumu diemžēl atnāca 3 vai 4 cilvēki. Kopā latvieši sanāk tikai 18.novembrī.
Vinetas vīrs ir anglis, kurš Gērnsijā dzīvo jau 18 gadus, bet viņa tomēr vēlētos, lai viņu dvīņu puikas, kam ir skanīgi latviešu vārdi, uzaug latviskā vidē. Bet dzīvē, kā jau dzīvē, cilvēks domā, Dievs dara. Vineta saka – ja varētu atgriezties Latvijā un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, viņi to darītu kaut rīt. Cerams, ka šim sapnim būs lemts reiz piepildīties.
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie
vinnija IRELAND Says:
October 1st, 2008 at 7:15 am
esmu dzirdējusi par to salu – sveiciens Valentīnai G. (Vaļai), žēl, ka sakari ir pazuduši.
Rižais īrs LATVIA Says:
October 1st, 2008 at 9:54 am
“Vineta stāsta, ka dzīves apstākļi tolaik bija briesmīgi – dzīvoja pa 5-6 meitenēm vienā istabiņā, gulēja divstāvu gultās, virtuvē zuda pārtika, bet ja mēģināja paslēpt to savā skapī istabiņā, tad pārnākot no darba varēja ieraudzīt visu skapja saturu uz grīdas, jo pēc noteikumiem tur nebija atļauts glabāt produktus. ”
—————————————–
Tas ir cilvēka cienīgs darbs un dzīvošana, īsts laimes meklētāja sapnis.
Sarmīte IRELAND Says:
October 1st, 2008 at 10:10 am
Gribētos zināt, kur tie latvieši dzīvo tos trīs mēnešus gadā, un, vai visa iedzīve vienmēr jāņem līdzi, kad paiet 9 mēneši? Vispār, izklausās diezgan pastulbi.
saulīte IRELAND Says:
October 1st, 2008 at 10:37 am
“Rižais īrs”, kāpēc Tu no raksta esi paņēmis tieši šo teikumu, bet ne to, kas rakstīts tālāk:”Tagad, protams, daudz kas ir mainījies. Gērnsijā ir latvieši, kas joprojām strādā lauksaimniecībā, siltumnīcās pie puķēm, bet ir arī viesnīcu un veikalu darbinieki, grāmatveži, arī frizētavas īpašnieks…”?????
saulīte IRELAND Says:
October 1st, 2008 at 10:38 am
Esmu dzirdējusi, ka daudzi šos 3 mēnešus pavada, strādājot “lielajā Anglijā”, pēc tam atkal atgriežas salā.
Sandra IRELAND Says:
October 1st, 2008 at 10:53 am
Rižais, tieši tie cilvēki, kas izgāja to drausmīgo dzīves skolu tajos gados Īrijā un Anglijā, tagad ir visai labi te iekārtojušies.
vinnija IRELAND Says:
October 1st, 2008 at 11:34 am
ko tu rižais te muldi, – man ir prieks par cilvēkiem kas ir kautko sasnieguši un lai viņiem turpmāk tikai veicas un iet uz priekšu!
seja LATVIA Says:
October 1st, 2008 at 1:09 pm
Konspiroloģija – gandrīz zinātne par globālo sazvērestību teorijām
http://www.2v.lv/index.php/geopolitics/49-geopolitics/683-konspiroloija-gandrz-zintne-par-globlo-sazvrestbu-teorijm
Agnese 93.107.67.224 not found Says:
October 1st, 2008 at 2:26 pm
Man prieks par Tevi Vineta!Tā tik turēt
Rižais īrs LATVIA Says:
October 1st, 2008 at 3:23 pm
==> Vinnija
Vai daudz var sasniegt dzīvojot un strādājot tādos lopiskos apstākļos?
==> Sandra
Cik man zināms tie kuri taviem vārdiem runājot “izgājuši to drausmīgo dzīves skolu” nekur daudz tālāk nav tikuši. Tie kuri ir labi iekārtojušies nekad tādos lopiskos apstākļos nav dzīvojuši un strādājuši, jo viņiem ir augstāks pašnovērtējums un arī piemīt tāda rakstura īpašība kā pašcieņa.
janis IRELAND Says:
October 1st, 2008 at 5:05 pm
rizhais-tava pashcienja ir laizit sava bossa anusu lai dabutu algas pielikumu?
sasniegumi nav atkarigi no ta kados apstaklos esi dzivojis,audzis vai atputies. sasniegumi atkarigi tikai un vienigi no ta cik daudz tu dari pats lai piepilditu savus sapnjus.
tadi mulapi ka tu kas lidz 20-25 gadu vecumam dzivo uz vecaku kakla prot tikai tik daudz ka tizli komentet timeklii.
ta tureet!
Rižais īrs LATVIA Says:
October 1st, 2008 at 5:42 pm
==>janis
Tad kad nav argumentu, tad vajag sākt apsaukāties. Tas liecina par tavu intelekta līmeni.
aivars IRELAND Says:
October 1st, 2008 at 6:35 pm
…nu vienmer tacu atrodas kads ar vasaras raibuminiem (soreiz RIZAIS)-kuram vienmer kautkur niez un gribas pakasities…varbut tomer biezak mazgaties!
Vajadzetu cienit sevi un citus- domat un runat pozitivi!
…si nav ta vieta kur mesloties…
ieva IRELAND Says:
October 1st, 2008 at 7:02 pm
apsveicami vienkarsi ,lai izdodas kadreiz piepildit vikarstako velesanos jo lai cik talu mes atrastos un ,lai ko par mums aizbraukusajiem doma,mes esam un busim tomer Latviesi .
senes tur neaudze NORWAY Says:
October 1st, 2008 at 7:36 pm
Senes tur neaudze