EK iestājas par brīvu darba ņēmēju pārvietošanos

Jaunajā Eiropas Savienības (ES) ziņojumā atzīts, ka brīva darba ņēmēju pārvietošanās ir devusi labumu “vecajām” ES valstīm, informē Eiropas Komisija (EK).
ES 2004. gadā paplašinoties, dažas no tolaik ES sastāvā esošajām 15 dalībvalstīm raizējās, ka tās pārpludinās darba ņēmēji no Austrumeiropas un Centrāleiropas.
Tādēļ tām uz laiku atļāva ierobežot savu darbu tirgu pieejamību un gādāt, lai jaunpienācējiem būtu grūtāk tajās strādāt. Tādi paši ierobežojumi tika noteikti Bulgārijai un Rumānijai, kad tās pievienojās 2007. gadā.
Tagad šķiet, ka šīs reizes bija nepamatotas.

Jaunā ES ziņojumā konstatēts, ka Rietumeiropā daudz vairāk ieceļojuši darba ņēmēji no ārpuskopienas valstīm, nevis no Austrumeiropas. Turklāt līdz ar ekonomisko lejupslīdi pieprasījums pēc darbaspēka samazinās, un ir sagaidāms, ka samazināsies arī šādas darbaspēka plūsmas.

Nav pamata teikt, ka daudz vietējo darba ņēmēju jaunpienācēju dēļ būtu pazaudējuši darbu vai būtu pieredzējuši algu samazināšanos. Gluži otrādi — darba ņēmēji no jaunajām ES dalībvalstīm ir bijuši noderīgi “vecajām” ekonomikām un mazinājuši darbaspēka nepietiekamību daudzās jomās.

Tāpēc Eiropas Komisija aicina ES dalībvalstis atcelt visus ierobežojumus, kas vēl joprojām ir spēkā, un nodrošināt sava darba tirgus pieejamību jaunajām dalībvalstīm. “Tiesības strādāt citā valstī ir visu ES dzīvojošo cilvēku pamattiesības,” paziņoja nodarbinātības komisārs Vladimirs Špidla. “Aicinu dalībvalstis apsvērt, vai, ņemot vērā šodien mūsu ziņojumā izklāstītos secinājumus, pagaidu ierobežojumi joprojām ir vajadzīgi.”

Tikai Austrija, Beļģija, Dānija un Vācija joprojām piemēro darba tirgus ierobežojumus astoņām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, kas ES pievienojās 2004. gadā. Tomēr daudzas dalībvalstis turpina piemērot ierobežojumus darba ņēmējiem no Bulgārijas un Rumānijas. Atceļot šos ierobežojumus, būtu iespējams novērst problēmas, ko rada slēgti darba tirgi, piemēram, nedeklarētu darbu un fiktīvu pašnodarbinātību.

Šobrīd 0,9% ES rietumu dalībvalstu iedzīvotāju ir pilsoņi, kas ieceļojuši no ES austrumu dalībvalstīm. 2003. gadā šis rādītājs bija 0,4%. Salīdzinājumam jāmin, ka trešo valstu pilsoņu procentuālā daļa, kas dzīvo agrākās 15 valstu ES dalībvalstīs, ir pieaugusi no 3,7% 2003. gadā līdz 4,5% šodien.

Lielākā daļa ES austrumdaļas dalībvalstu pilsoņu, kas strādā rietumos, nāk no Polijas, Lietuvas un Slovākijas; viņi strādā galvenokārt Īrijā un Lielbritānijā — divās valstīs, kas tūlīt atvēra savu darba tirgu. Rumāņi tiecas iekārtoties darbā Spānijā un Itālijā.