Gada sākumā starp 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm straujākais iedzīvotāju kritums novērots Latvijā un Lietuvā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) demogrāfijas apskata dati. Laika periodā no 2001.gada līdz 2022.gada sākumam 27 ES dalībvalstīs iedzīvotāju skaits pieauga par 4% - no 429 miljoniem līdz 447 miljoniem iedzīvotāju.

Jaunākās ES prognozes liecina, ka 2023. gadā Īrija izvairīsies no recesijas, bet lielākajā daļā bloka valstu sākot ar šo ziemu ekonomiskā izaugsme būs ar mīnus zīmi. Tomēr Eiropas Komisija prognozē, ka ekonomiskā aktivitāte šeit nākamajā gadā palēnināsies vairāk nekā uz pusi, bet iekšzemes ekonomika un nodarbinātības līmenis samazināsies vēl vairāk.

Eiropas Parlaments (EP) atbalstījis tiesību aktu, kas pavisam drīz ļaus Eiropas Savienības (ES) patērētājiem visas savas elektroniskās ierīces uzlādēt ar vienu lādētāju, teikts EP paziņojumā. Līdz 2024. gada beigām visiem mobilajiem tālruņiem, planšetdatoriem un kamerām, ko pārdod Eiropas Savienībā, vajadzēs būt aprīkotiem ar USB C tipa uzlādes pieslēgvietu.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla EURES darba mobilitātes konsultanti veido jau sešpadsmito cikla "Esi informēts, atgriežoties Latvijā" tiešsaistes raidījumu, kas EURES Latvia Facebook lapā būs skatāms 25.augustā plkst. 16.00 pēc Latvijas laika. Raidījuma tēma - iedzīvotāju tiesību aizstāvība Eiropas Savienībā (ES), izmantojot SOLVIT dienesta konsultatīvo atbalstu.

Šodien, 1.jūlijā, stājas spēkā jaunā uzlabotā Viesabonēšanas regula. Tā paplašina "Viesabonēšanu kā mājās" līdz 2032.gadam. Tā ir shēma, ar kuru ceļotāji ES un EEZ var zvanīt, sūtīt īsziņas un lietot internetu ārzemēs bez papildu maksas. Jaunie noteikumi arī sniegs ievērojamus ieguvumus ES uzņēmumiem un iedzīvotājiem, kuriem būs labāka viesabonēšanas pieredze, ar tādu pašu mobilo sakaru pakalpojumu kvalitāti ārzemēs, kāda tiem ir savā valstī.

Eiropas Savienība (ES) sāk jaunas tiesiskas darbības pret Lielbritāniju pasākumu virknes ietvaros, kas tiek īstenota, reaģējot uz premjerministra Borisa Džonsona lēmumu vienpusējā kārtā daļēji atteikties no Brexit vienošanās Ziemeļīrijas protokola. Eiropas Komisija arī paziņojusi, ka atsāk juridiskās procedūras pret Lielbritāniju, kas bija apturētas pērn, lai sekmētu sarunas par pēc Brexit tirdzniecību.

Neskatoties uz iespējamo tirdzniecības karu ar Eiropas Savienību (ES), Lielbritānijas valdība pirmdien iesniedza līgumprojektu par vienpusēju atkāpšanos no tā dēvētā Ziemeļīrijas protokola. Vienlaikus Londona norādījusi, ka joprojām dotu priekšroku Ziemeļīrijas protokola pārskatīšanai sarunu ceļā.

Lielbritānija tuvākajās nedēļās izstrādās jaunu pēc Brexit tirdzniecības protokolu ar Ziemeļīriju, taču joprojām dod priekšroku sarunās panāktam risinājumam ar Eiropas Savienību (ES), otrdien paziņojusi Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa. "Mēs joprojām dodam priekšroku sarunās panāktam risinājumam ar ES, un paralēli likumdošanas ieviešanai mēs joprojām esam atvērti turpmākām sarunām," parlamentā sacīja Trasa.

Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa telefonsarunā ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas vietnieku Marošu Šefčoviču atkārtoti draudējusi, ka Londona vienpusējā kārtā atteiksies tā dēvētā Ziemeļīrijas protokola. Trasa ceturtdien par starpinstitucionālajām attiecībām atbildīgajam EK vicepriekšsēdētājam norādījusi, ka Lielbritānijai "nebūs citas izvēles, kā tikai rīkoties", ja ES neizrādīs "nepieciešamo elastību".

Lai nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties neatkarīgi no tā, kā attīstās Covid-19 pandēmija, Eiropas Parlaments (EP) plenārsesijā atbalstīja Pilsoņu brīvību komitejas lēmumu sākt sarunas ar dalībvalstīm par ES digitālā Covid-19 sertifikāta sistēmas darbības termiņa pagarināšanu vēl uz 12 mēnešiem.