Īrijas ekonomika un migrācija

Svētdien ziņu portālā Independent.ie ir publicētas interesantas Brendan Keenan pārdomas par migrācijas ietekmi uz Īrijas ekonomiku.

Kā kāds jau ir teicis – jums var būt pārāk daudz labu lietu. Ja ziņo, ka 100000 cilvēku ir atstājuši valsti, kopš lejupslīde ir apstiprināta, tad var piemērot šo veco labo parunu.
Taisnība, vai ne, tas ir dziedinošs atgādinājums par to, cik ārkārtēja ir bijusi Īrijas pieredze, kad ES paplašināšanās rezultātā 2004.gadā tā pieņēma lēmumu atļaut tūlītēju brīvu darbaspēka kustību no astoņām jaunajām dalībvalstīm. Valsts politiķi, ierēdņi un vairums ekonomistu pieturas pie uzskata, ka šī bija laba lieta, tomēr liela daļa Īrijas iedzīvotāju, ja godīgi jāsaka, domā citādi. Ir grūti izskaidrot šo acīmredzamo pēkšņo ES naidīguma uzliesmojumu, nesaistot to ar ārvalstu strādniekiem.

Mazliet par to, ko pagājušajā nedēļā mums atgādināja Eiropas Komisijas ziņojuma skaitļi. Komisija ir saņēmusi kritiku par tās apgalvojumiem pirms paplašināšanās, ka būtu jāierobežo darbinieku plūsma no jaunajām dalībvalstīm. Patiesībā, Briselei bija taisnība – kad runa ir par ES kopumā. Tikai 0,5% no iedzīvotāju skaita ES 15 dalībvalstīs nāk no tām 10 valstīm, kas ES pievienojās 2004.gadā. 0,3% cilvēku ieradās pēc 2004.gada. Skaits, kas ieradās no valstīm, kas neietilpst ES, faktiski ir lielāks.

Tomēr Īrijā no šīm valstīm ir ne mazāk kā 5% iedzīvotāju. Salīdzinoši Īrija saņēma 10 reizes vairāk migrantu no šīm valstīm nekā ES 15 dalībvalstis kopumā. Tikai Lielbritānijā migrantu skaits ir tuvāks – 1,2 % no iedzīvotāju skaita, bet tas joprojām ir tikai ceturtā daļa no Īrijas migrantu skaita.

Iemesls nebija tikai tas, ka tika atvērtas robežas. To izdarīja arī Zviedrija, bet migrantu pieplūdums nebija lielāks kā vidēji ES, neskatoties uz tās tuvumā esošajām Baltijas valstīm un Poliju. Daudzi migranti atzīst, ka tos vilināja angļu valoda, kas ir kā pase 21.gadsimta pasaulē.

Kā vienmēr, skats ir skaidrāks paskatoties atpakaļ. Komisijas ziņojumā ir minēts vispārējais pierādījums, ka imigrācija palielina ekonomikas augšanu, bet īstermiņā tomēr nepalielina ienākumus uz vienu personu.

Ir maz pierādījumu, ka esošie darbinieki ir aizstāti vai bezdarbs palielinājies. Tāpat ne jau imigrācija rada spiedienu uz darba algu kopumā, lai gan tas var būt iespējams dažās nozarēs. Viss tas, šķiet, Īrijā ir patiesība, bet lielos mērogos, iespējams, rada zaudējumus.
Darba pieejamība visiem sakrita ar kredītu burbuli. Šīm divām sastāvdaļām apvienojoties, radās sprādzienveidīgs pieaugums, bet, kā liecina pētījumi, tas nepalielināja produktivitāti vai izaugsmi vienai personai. Kad kredītu plūsma cilvēkiem tika pārtraukta, šis fakts kļuva pārāk skaidrs.

Pie ilgstošas imigrācijas ekonomiku ir jākoriģē pēc tam, kad pieplūdums apstājas. Migrantiem ir tendence virzīties uz augšu paaugstinot sākotnējo kvalifikāciju un uzlabojot savas prasmes jaunajā mītnes zemē. Tāpēc rezultātā, vairumā gadījumu, pieaug produktivitāte un reālie ienākumi ir lielāki nekā tad, ja imigrācijas nav bijis. Bet situācija ir pavisam atšķirīga, ja liels skaits imigrantu aizbrauc ātrāk. Ekonomists Danny McCoy, Ibec direktors, šādu iespēju sauc par katastrofālu.

Tas var likties pārsteidzošs. Protams, varētu jautāt, varbūt tas ir labāk, ka tie aizbrauc, nekā dzīvo šeit bez darba un paaugstina sociālo pabalstu maksājumus? Vispārējos vilcienos principiāli tas var būt taisnība, bet tas ir rādītājs, ka pastāv problēma.

100000 cilvēku aizplūdei būs atgriezeniska ietekme. Ienākumi uz vienu personu nesamazināsies, bet, ekonomikas lielums – būtiski. Tas palielinās iekšzemes un starptautiskās uzticības zudumu Īrijai. Un tie būs reāli zaudējumi ekonomikai.

Brendan Keenan rakstu angļu valodā iespējams izlasīt šeit.