Ceturtdiena, 19. decembris, Varda dienas: Sarmis, Lelde

13. janvārī Rīgā notiks protesta mītiņš draugiem.lv

- 08.01.2009
Sadaļas: Ziņas - Atslēgvārdi: , , ,

bar_vesture_272009. gada 13. janvarī plkst. 17.30 (pēc Latvijas laika)
www.barikades.lv
“Konfrontācijas hronika:
1991. gads:

* 11. janvāris – Rīgas ielās vērojama armijas daļu un bruņutehnikas pārvietošanās.
* 12. janvāris – LTF Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju 13. janvārī, lai atbalstītu likumīgi ievēlēto valdību, un pieņem lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgos objektus.
A. Gorbunovs un I. Godmanis Maskavā tiekas ar M. Gorbačovu, kurš sola nepielietot bruņotu spēku.
* 13. janvāris – Plkst. 14.00 – Vislatvijas manifestācija Rīgā, Daugavmalā. Piedalās ap 700 000 cilvēku. BKA helikopteri kaisa brīdinājuma skrejlapas. LTF priekšsēdētājs R. Ražuks aicina celt barikādes. Pēc mītiņa dalībnieku gājiens uz Brīvības pieminekli. “

2009. gads:

Labrīt! Labdien! Labvakar! radi, draugi, paziņas un citi!
Ja esi neapmierināts ar valdošo ekonomisko aprindu varu, tad apliecini to:
* ja esi Latvijā, 2009. g. 13. janvarī, plkst. 17.30 (pēc Latvijas laika), dodies uz Doma laukumu, vai
* ja nevari nokļūt Rīgā, pārliecini visus radus draugus paziņas un citus to darīt.”
Ģirts Zeidenbergs

Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) Padome vakar nolēma atbalstīt arodbiedrību biedru un citu strādājošo dalību protesta mītiņā 13. janvārī Doma laukumā, kā galveno prasību Saeimai un valdībai izvirzot darba tiesību neaizskaramību. LBAS nav pievienojusies mītiņa organizatoru sagatavotajam „Aicinājumam Latvijas tautai”. Paredzams, ka LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers akcijas ietvaros uzstāsies ar publisku runu, kurā pieprasīs valdībai – „rokas nost no koplīguma!”, radikāli mainīt attieksmi pret strādājošajiem un visu turpmāko lēmumu pieņemšanā iesaistīt sociālos partnerus.

„Situācija tautsaimniecībā ir dramatiska, bet valsti ilgtermiņā ietekmējoši lēmumi tiek pieņemt šaurā lokā, balstoties uz neprofesionālu padomnieku subjektīviem viedokļiem,” uzskata P. Krīgers. „Mūsu pēdējo gadu pieredze ar valdībām liecina par ļoti lipīgu epidēmisku sērgu ministru vidū – kurlumu, kuru daļēji spēj ārstēt tikai masveidīgas akcijas ar plašu sabiedrības līdzdalību,” norāda Krīgers, mudinot ikvienu strādājošu rast iespēju klātienē paust attieksmi pret valstī notiekošo.

2007. gada nogalē līdzīgā situācijā, kad valdība neieklausījās strādājošo viedoklī, arodbiedrību iniciētās protesta akcijas, kā arī piedāvātie grozījumi Satversmē par tautas iespējām atlaist Saeimu, guva ļoti plaši elektorāta atbalstu, kā rezultātā demisionēja Kalvīša valdība, bet sekojošā referendumā savu nostāju par nepieciešamību grozīt Satversmi pauda vairāk nekā 600 000 vēlētāju.

LBAS Padome uzsver, ka joprojām gaida atbildes uz daudziem neatbildētiem jautājumiem. Viens no būtiskākajiem – zinot, ka Eiropas Komisijas izstrādātais ekonomikas stabilizācijas plāns paredz nodokļu samazināšanu un patēriņa stimulēšanu, kāpēc Latvijas valdība ir izvēlējusies rīkoties pilnīgi pretēji? „Mūs padarījuši par vergu valsti,” tāds viedoklis izskanēja Padomes debatēs.

LBAS Padome ir Latvijā lielākās nevalstiskās organizācijas lēmējinstitūcija, kura pārrauga LBAS valdes darbību, un tajā pārstāvētas visas 21 LBAS dalīborganizācija.
www.lbas.lv


  1. Niks - IRELAND saka:

    Morāls atbalsts arī ir atbalsts. Lai gan nav iespējas aizbraukt – tomēr parakstos http://www.tavabalss.lv/site3/. Kā Jūs?

  2. Skala - IRELAND saka:

    Protams parakstijos.

  3. OM - IRELAND saka:

    Apokalipse Latvija iestajas 2009.gada.

    13.janvaris paradis vai latviesu tauta vel spej atrast sevi spekus nolratot bolseviku jugu un atbrivoties no VDK darbiniekiem Valdiba.

    (No neoficialiem avotiem ir zinams,ka aiz siem organizetajiem stav A.Skeles meita.)
    Lidzigi ka Nerons dedzinaja Romu,tapat ari tagad oligarhi caur haosu cer izvairities no atbildibas par valsts arejiem paradiem.

  4. OM - IRELAND saka:

    Lat­vie­ši un lat­vie­tes, jums jā­zi­na, ka arī pēc 4.mai­ja re­pub­li­kas no­di­bi­nā­ša­nas imig­rā­ci­ja uz mū­su zem­i ne uz brī­di nav pil­nī­bā iz­bei­gu­sies – tā bi­ja ti­kai ma­zi­nā­ju­sies, sa­lī­dzi­not ar pa­dom­ju lai­kiem, bet nu at­kal ar jaun­u in­ten­si­tā­ti pie­aug. Kat­ru mē­ne­si PI­Dā (Pil­so­nī­bas un Imig­rā­ci­jas de­par­ta­ments) tiek iz­snieg­ti vai­rā­ki des­mi­ti, ne­re­ti pat sim­ti tā sau­kto “past­āvī­go uz­tu­rē­ša­nās at­ļau­ju”. Tās tiek iz­snieg­tas gan Lat­vi­jā jau eso­šo pil­so­ņu un ne­pil­so­ņu ra­di­nie­kiem, gan vi­sā­diem “ne­aiz­stā­ja­miem” spe­ci­ālis­tiem, ko uz­ai­ci­na da­žā­du fir­mu un uz­ņē­mu­mu va­dī­tā­ji, kas re­ti pēc sa­vas tau­tī­bas ir lat­vie­ši un vēl re­tāk, pro­tams, pat­ri­oti. Nai­vi bū­tu ce­rēt, ka pēc kā­da lai­ka šo pa­pī­ri­ņu sa­ņē­mē­ji brauks prom no Lat­vi­jas uz sa­vu et­nis­ko dzim­te­ni. Kā­pēc to da­rīt, ja jau vi­ņiem šeit tik la­bi klā­jas un pa­mat­tau­ta tos ga­ta­va uz ro­kām nē­sāt? Ļo­ti dau­dzi ap­pre­cas ar vie­tē­jiem ie­dzī­vo­tā­jiem – kā sveš­tau­tie­šiem, tā diem­žēl arī lat­vie­šiem. Un ab­so­lū­tā vai­ru­mā šī jaun­di­bi­nā­tā ģi­me­nī­te par mīt­nes zem­i iz­vē­las Lat­vi­ju. Starp ci­tu, vai dau­dzi lat­vie­ši Lat­vi­jā zi­na, ka pie­tiek šā­dam ie­klī­de­nim 5 ga­dus past­āvī­gi no­dzī­vot Lat­vi­jā ar šo PI­Da iz­do­to aus­vai­su ka­ba­tā, un viņš jau var sākt pre­ten­dēt uz Lat­vi­jas pil­so­nī­bas ie­gū­ša­nu? Ne­vie­nam nav no­slē­pums, cik ele­men­tā­ri ir pār­bau­dī­ju­mi vēs­tu­rē un lat­vie­šu va­lo­das zi­nā­ša­nās Na­tu­ra­li­zā­ci­jas pār­val­dē. Tur jā­būt ga­rī­gi sli­mam, lai tos ne­va­rē­tu no­kār­tot! Tur­klāt mū­su var­tu­ri da­ra vi­su ie­spē­ja­mo, lai šīs da­žā­du ra­su un tau­tī­bu at­bi­ras mū­su zem­ītei pie­sais­tī­tu kā ar tē­rau­da tau­vām.

    Past­āv ne­skai­tā­mas “vies­strād­nie­ku un imig­ran­tu in­teg­rā­ci­jas prog­ram­mas” (gan bē­dī­gi sla­ve­nā So­ro­sa fon­da, gan arī valsts bu­dže­ta fi­nan­sē­tas), tiek or­ga­ni­zē­ti bez­mak­sas kur­si, lai tik­tu mā­cī­ta lat­vie­šu va­lo­da (ne jau tā­dā ap­mē­rā, lai vi­ņi to brī­vi pār­val­dī­tu, bet tik, cik tas ne­pie­cie­šams uz­tu­rē­ša­nās at­ļau­jas un vē­lāk arī LR pil­so­nī­bas ie­gū­ša­nai). Ša­jos pa­sā­ku­mos ne ma­zums lat­vju bā­le­li­ņu ak­tī­vi ie­sais­tās. Ne­zi­nu, vai vi­ņi ap­zi­nās, ka tā­dē­jā­di iz­nī­ci­na sa­vu tau­tu – ie­spē­jams, vai­ru­mā ga­dī­ju­mu ne­ap­zi­nās, ta­ču tas vi­ņu ne­kriet­no rī­cī­bu ne­kā­dā zi­ņā ne­at­tais­no.

    Se­viš­ķi drū­ma si­tu­āci­ja ša­jā jo­mā ir kļu­vu­si pēc Lat­vi­jas for­mā­lās ne­at­ka­rī­bas zau­dē­ša­nas un mū­su ze­mes ie­kļau­ša­nas ci­onis­tis­ki-ma­so­nis­ka­jā ES. Dau­dzi Lat­vi­jas ie­dzī­vo­tā­ji, ne­spē­da­mi at­rast Tēv­ze­mē sev at­bil­sto­ši ap­mak­sā­tu (ne­re­ti – vis­pār jeb­kā­du) dar­bu, ir de­vu­šies lai­mi mek­lēt ār­ze­mēs. Tur vi­ņi strā­dā un pel­na sev iz­ti­ku, mak­sā arī no­dok­ļus. Mū­su var­tu­riem un dar­ba de­vē­jiem tas, pro­tams, ne­pa­tīk, ta­ču tā vie­tā, lai ar at­bil­sto­šām al­gām un dar­ba ap­stāk­ļiem, kā arī jaun­ra­dī­tām dar­ba­vie­tām vi­li­nā­tu at­pa­kaļ uz Lat­vi­ju lat­vie­šus, vi­ņi la­bāk iz­vē­las ie­vest vies­strād­nie­kus – vis­bie­žāk no bi­ju­šās PSRS kai­mi­ņu re­pub­li­kām. Te ta­ču at­šķi­rī­bā no Rie­tum­ei­ro­pas vi­si tik lab­prāt ru­nā ar vi­ņiem, ja ne dzim­ta­jā, tad vis­maz la­bi sa­pro­ta­ma­jā krie­vu va­lo­dā. Paš­laik dar­ba de­vē­jam to­mēr ir jā­mak­sā valsts no­de­va, uz­ai­ci­not šurp vies­strād­nie­ku, ta­ču in­flā­ci­jas dēļ tā ir kļu­vu­si vi­sai nie­cī­ga, un prak­tis­ki katrs uz­ņē­mējs to var smie­da­mies sa­mak­sāt. Ne­viens no pie va­ras eso­ša­jiem ne­do­mā šo no­de­vu pa­lie­li­nāt, tais­ni ot­rā­di – ne­pār­trauk­ti tiek plā­nots to ar­vien sa­ma­zi­nāt, pēc ie­spē­jas at­vieg­lo­jot ie­klī­de­ņu ie­plū­ša­nu Lat­vi­jā.

    Ofi­ci­āli vi­ņi tiek dē­vē­ti par vies­strād­nie­kiem, bet fak­tis­ki tie ir jaun­i “Lat­vi­jas past­āvī­gie ie­dzī­vo­tā­ji”, t.i., ne­oi­mig­ran­ti. Ne­sen bē­dī­gi sla­ve­nā E.Al­der­ma­ne in­ter­vi­jā “Lat­vi­jas Avī­zei” iz­tei­cās, ka šo­brīd gan na­tu­ra­li­zē­ja­mo īpat­ņu ap­joms esot kri­ties, ta­ču vi­ņa ce­rot, ka drī­zu­mā tas at­kal pie­aug­šot, jo pē­dē­jo piec­u ga­du lai­kā ak­tī­vi esot pa­lie­li­nā­jies “past­āvī­go uz­tu­rē­ša­nās at­ļau­ju” ie­gu­vu­šo cil­vē­ku skaits, un, kad li­ku­mā no­teik­tie 5 ga­di būs pa­gā­ju­ši, vi­ņi ar spa­ru me­tī­sies na­tu­ra­li­zē­ties. Lai arī šeit vē­la­mais, ne­lie­lā mē­rā pār­spī­lē­jot, tiek uz­dots par eso­šo, to­mēr, ne­ap­šau­bā­mi, dau­dzi pē­dē­jo 10-15 ga­du imig­ran­ti jau ir ie­gu­vu­ši LR pil­so­nī­bu un dau­dzi to ie­gūs tu­vā­ko 3-5 ga­du lai­kā.

    Tā, lūk, mī­ļie lat­vie­ši, ka­mēr mēs pie­pra­sām iz­rai­dīt no Lat­vi­jas pa­dom­ju oku­pā­ci­jas lai­ka ie­klī­de­ņus, mū­su var­tu­ri ša­jā lai­kā rū­pē­jas par ar­vien jaun­u lai­mes mek­lē­tā­ju ie­plu­di­nā­ša­nu! To mums no­teik­ti va­jag sa­prast un at­ce­rē­ties! Īpa­ši jā­ņem vē­rā tas, ka iz­rai­dīt vi­ņus sa­ska­ņā ar starp­tau­tis­ka­jiem li­ku­miem būs daudz grū­tāk, jo ne jau oku­pā­ci­jas va­ra, bet paš­mā­ju tau­tie­šu-grūt­gal­vī­šu ie­vē­lē­tie ne­lie­ši un no­de­vē­ji tos Lat­vi­jā ie­lai­du­ši. Un tie­ši šjā zi­ņā mēs līdz­inā­mies dau­dzām Eiro­pas val­stīm. Ne­būt ne vi­sas tās pie­dzī­vo­ju­šas oku­pā­ci­ju, bet imig­ran­ti gan ta­jās čum un mudž (ie­mes­li tie pa­ši, kas Lat­vi­jā). Se­viš­ķi no šīs pro­blē­mas cieš Skan­di­nā­vi­jas val­stis – tā pa­ti Zvied­ri­ja, par ku­ru rak­sta sā­ku­mā mi­nē­tās pub­li­kā­ci­jas au­tors ir arī diez­gan pla­ši rak­stī­jis avī­zē “DDD”.

    Tā­tad kā­pēc gan mēs ne­va­rē­tu at­rast ko­pī­gu va­lo­du ar tiem pat­ri­otis­ka­jiem spē­kiem Eiro­pā, kas pret šo sēr­gu cī­nās? Kas mums to trau­cē da­rīt? Vi­ņu pa­to­lo­ģis­kais naids pret ci­tām ra­sēm un tau­tām? Šau­bos, vai vai­ru­mā šo cil­vē­ku tāds past­āv. Vi­ņi ta­ču ne­do­das, pie­mē­ram, uz Āf­ri­ku, lai slep­ka­vo­tu tur dzī­vo­jo­šos meln­ādai­nos pa­mat­ie­dzī­vo­tā­jus. Vi­ņiem glu­ži vien­kār­ši ne­pa­tīk imig­ran­ti, lai kā­dai ra­sei un tau­tī­bai tie pie­de­rē­tu. Mul­si­na vi­ņu dar­bī­bas me­to­des? Nu la­bi, mēs va­ram iz­man­tot ci­tas. Es per­so­nī­gi ne­es­mu var­dar­bī­bas pie­kri­tējs un ne­ai­ci­nu uz to arī ci­tus, vien­lai­kus man ne­ce­ļas arī ro­ka un mē­le no­so­dīt tos, kas, no­ves­ti līdz iz­mi­su­mam (līdz­īgi kā mo­dža­he­di Če­če­ni­jā), ir ķē­ru­šies pie mie­tiem un na­žiem, lai at­brī­vo­tu sa­vu zem­i.

    A.Gar­da un ci­ti pat­ri­oti mū­su var­tu­rus ir vai­rāk­kārt brī­di­nā­ju­ši, ka arī Lat­vi­jā var no­tikt kas tam­lī­dzīgs, un ne jau tā­pēc, ka mēs to tī­šu­prāt or­ga­ni­zē­sim. Vien­kār­ši tau­tas pa­cie­tī­bas mērs nav bez­ga­līgs, un, kad tā tiek no­ves­ta līdz ga­lē­jai ro­be­žai, arī sti­his­kā vei­dā var sāk­ties da­žā­di pro­tes­ti, kas, kā to lie­ci­na tās pa­šas Eiro­pas val­stu pie­re­dze, bie­ži vien pār­aug var­dar­bī­gās sa­dur­smēs. Mēs, pro­tams, ne­vē­la­mies, lai tas tā no­tik­tu, tā­pēc arī ka­ram šo pro­blē­mu pie lie­lā zva­na un aici­nām jau vis­tu­vā­ka­jā lai­kā uz­sākt ak­tī­vu tās ri­si­nā­ša­nu. Un lie­lis­ki bū­tu, ja ci­tu val­stu pat­ri­oti nāk­tu mums tal­kā, lai ak­tu­ali­zē­tu šo pro­blē­mu vien­lai­cī­gi vi­sā ES!

    Tā­tad – kas bū­tu jā­da­ra mū­su var­tu­riem? Ko mums, pat­ri­otiem, no vi­ņiem ir stin­gri jā­piep­ra­sa? Pirm­kārt, ne­ka­vē­jo­ties iz­beigt jeb­kā­du imig­rā­ci­ju uz Lat­vi­ju! Ne par kā­du nau­du – ne tūk­sto­šiem, ne mil­jo­niem – mēs ne­drīk­stam ie­laist šeit vies­strād­nie­kus! Lai fir­ma­či pa­ši do­mā, kā ri­si­nāt dar­ba­spē­ka pro­blē­mu! Lai ban­kro­tē, ja ne­spēj ek­sis­tēt! Ga­lu ga­lā mums ir tir­gus eko­no­mi­ka, un valsts pri­vā­ta­jā biz­ne­sā ne­ie­jau­cas. Mū­su va­ras­vī­rus un sie­vas ta­ču ne­uz­trauc, kā trū­cī­gie Lat­vi­jas ie­dzī­vo­tā­ji pār­dzī­vo in­flā­ci­ju, dzī­ves dār­dzī­bas ne­pār­trauk­tu cel­ša­nos, kam ne­tiek līdz­i al­gas un pen­si­jas. Par to vi­ņi ne­uz­trau­cas, ci­ta lie­ta – ak vai, ja kā­dam jaun­ba­gāt­nie­kam nav, kas vil­lu uz­ceļ par pus­vel­ti, tad sā­kas vai­ma­nas: nav Lat­vi­jā dar­ba ro­ku, jā­ai­ci­na vies­strād­nie­ki…

    Otr­kārt, jā­anu­lē vi­sas iz­snieg­tās uz­tu­rē­ša­nās at­ļau­jas (tā­pat pie­šķir­tās LR pil­so­nī­bas) vi­siem imig­ran­tiem un jā­liek vi­ņiem ne­ka­vē­jo­ties at­stāt Lat­vi­ju! Vi­ņu le­ga­li­zē­ša­na Lat­vi­jā jā­pas­lu­di­na par ne­li­ku­mī­gu kopš tās no­ri­ses brī­ža. Pa­likt te drīk­stē­tu vie­nī­gi tie, ku­riem ir pa­lai­mē­jies ap­pre­cē­ties ar li­ku­mī­ga­jiem LR pil­so­ņiem – tiem, kas te dzī­vo­ja līdz 1940.ga­dam un vi­ņu pēc­nā­cē­jiem.

    Treš­kārt, vies­strād­nie­ku un imig­ran­tu ie­plu­di­nā­ša­na jā­pas­lu­di­na par ge­no­cī­du pret lat­vie­šu tau­tu un jā­so­da gan par tā re­ali­zē­ša­nu, gan aici­nā­ša­nu uz to (KL 71.p. un 71.-1.p.).

    Pro­tams, pa­ši var­tu­ri ne­kad to ne­da­rīs, ja tau­ta ne­iz­ies ie­lās un to ne­pra­sīs. Pil­nī­gi pre­tē­ji – vi­ņi tur­pi­nās te ie­plu­di­nāt ar­vien jaun­us in­teg­rē­ja­mos un mū­su tau­tu iz­nī­ci­nāt! Lūk, pret ko bū­tu jā­pro­tes­tē, bet ne­vis jā­ceļ tro­be­le Los­ku­to­va jau­tā­ju­mā un jā­šaus­mi­nās, ka kāds dak­te­ris pa­ņem ap­lok­sni ar nau­du, ko pa­cients bez­maz ar va­ru ie­grūž vi­ņam ka­ba­tā. Tā­pat nav bū­tis­ki, kur – ka­fej­nī­cā, zvē­ru dār­zā vai var­būt sta­ci­jas tu­ale­tē – tiek iz­vir­zīts va­ras­vīrs, bet gan – kā­du po­li­ti­ku viņš re­ali­zē pret lat­vie­šu tau­tu, ie­kļu­vis augst­ajā ama­tā. Ie­mā­cī­si­mies ta­ču at­šķirt ne­bū­tis­ko no lat­vie­šu iz­dzī­vo­ša­nai vi­tā­li sva­rī­gā! Un sāk­sim bei­dzot vēr­tēt sa­vas tau­tas na­ci­onā­lās in­te­re­ses augst­āk par vi­sā­dām lai­cī­gām, sa­dzī­vis­kām lie­tām. Laiks ne­gai­da, lat­vie­šu tau­tu iz­nī­ci­na jau ne vairs pa die­nām, bet gan stun­dām. Mū­su va­rā ir to ne­pie­ļaut!

  5. OM - IRELAND saka:

    Pagājušā gada rudenī Saeima jau trešo reizi nobalsoja par čekas “maisu” atvēršanu. Patrioti, kas visādos veidos ir pretojušies okupācijas režīmam, cerēja, ka beidzot pienākusi vēsturiskā taisnība, kad varas elite viņus vairs neturēs par kājslauķi. Beidzot būs iespēja uzzināt savus spīdzinātājus, nodevējus, izspiegotājus, kuri visu laiku tikuši slēpti un priviliģēti.

    Bet čekistu aizstāve Vīķe-Freiberga šīm cerībām uzgāza aukstu ūdens šalti, kārtējo reizi neļaujot atmaskot Latvijas valsts un tautas kapračus – čeku.

    Iedomājieties – ja, piemēram, Vācijas prezidents atklāti trīs reizes aizliegtu publicēt gestapo, SD un SS darbinieku vārdus un bez sirdsapziņas pārmetumiem nostātot viņu pusē, tādējādi ignorējot holokaustu un pārējās represijas… Bet Latvijā čekisti veica tādu pašu holokaustu pret latviešu tautu, ko varas kungi negribīgi piemin 2-3 reizes gadā.

    Silti iesaku Vīķei-Freibergai nemācīties tikai pantiņus, bet vairākas reizes aiziet uz Okupācijas muzeju un izlasīt “Baigo gadu”, lai no tā pamācītos, kas ir čeka, un uzzinātu par nežēlīgo holokaustu pret latviešu tautu. Tāpat lai pārliecinātos, ka Latvija 1940.gada 17.jūnijā tika okupēta un šīs okupācijas, okupantu, kolonistu klātbūtnes sekas ir aktuālas arī šodien.

    Kad TV žurnālisti vaicāja, ko Vīķe-Freiberga darīs pēc prezidenta termiņa beigām, viņa atbildēja, ka mācīsies adīt un apgūs krievu valodu… Dzīvojot okupētajā Latvijā, čekisti terorizēja mūsu ģimeni un pārkāpa visas saprāta robežas, piespriezdami mūsu 1 un 3 gadus vecajiem bērniem mācīt svešo okupantu valodu. To, protams, nedarījām, un šis fakts figurēja Apsūdzības rakstā un politiskajā farsā, kas notika Augstākajā tiesā 1981. gada 6.-8. jūlijā. Es tiku apsūdzēts, ka, cīnoties pret pārkrievošanu, prasīju, lai izbeidz latviešu valodas diskrimināciju. Kad latviešu patrioti Latvijā, riskējot ar savām dzīvībām, brīvību un personisko laimi, aktīvi iestājās par latviešu nacionālajām interesēm un neatkarību, daži dzīvoja Kanādā pārtikušu, bezrūpīgu dzīvi, neiedrošinoties kaut ko redzami iebilst pret okupācijas režīmu. Daži braukāja uz okupēto Latviju, bet patriotiskajiem trimdas latviešiem tas bija liegts, jo čeka nedeva vīzu.

    Pirms 8 gadiem, kad Vīķi-Freibergu ievēlēja par prezidenti, mēs aiz prieka un sajūsmas negulējām visu nakti, jo cerējām, ka nu beidzot iestāsies vēsturiskā taisnība. Beidzot latvju tauta būs īstie kungi savā tēvu zemē. Nosūtījām Vīķei-Freibergai ļoti sirsnīgu apsveikuma un laba vēlējuma vēstuli, kas viņai nebija pieņemama un acīmredzot nokļuva Rīgas pils atkritumu tvertnē. Protams, paldies viņa nepateica un arī atbildi neatsūtīja, kaut to paredz Latvijas likumi…

    Kad viņa pirmoreiz nostājās pārkrievoto kolonistu pusē pret mūsu valsts – latviešu – valodu, mēs sapratām, ka zem pantiņu skaitīšanas maskas slēpjas ne tā persona, kurai būtu mīļa un tuva latviešu tauta un valoda.

    2006.gada 18.decembrī tika atklāta bijušā čekas priekšnieka Edmunda Johansona grāmata “Čekas ģenerāļa piezīmes”. Bija redzami kuriozi skati, piemēram, kad A.Gorbunovs, draudzīgi smaidot, čekas priekšniekam uzsita uz pleca kā vecam draugam. Tāpat Johansons skaidri pateica, ka čeka ir bijusi iefiltrēta Tautas frontē. Tagad redzam, kur ar čekas palīdzību Latvija ir novesta, – to katru dienu izjūt katrs latvietis.

    Mūs šokēja vēl kas – 9.novembrī TV3 ziņās Agnese Vārpiņa pavēstīja, ka Amerikā, Sanfrancisko pilsētā dzīvojošais gleznotājs un dramaturgs Raimonds Staprāns žurnālā “Rīgas Laiks” apgalvo, ka čekas “maisos” atrodams arī Vīķes-Freibergas vārds. Viņš atzīstas, ka uzturējis saikni ar čekistiem, taču uzsver, ka no ārzemju latviešiem visaktīvākā bijusi tagadējā Valsts prezidente…

    “Rīgas Laika” novembra numurā rakstā “Tup’ un turies” sarunā ar žurnālistu Gintu Grūbi Raimonds Staprāns pastāsta: “Mūsu tagadējā prezidente bija pakalpiņš Nr.1. Tas radikāli mainījās, jo pēkšņi tie, kas bija tie čekas pakalpiņi, pēkšņi bija tie labie cilvēki…”

    Daudziem palicis atmiņā, cik Vīķe-Freiberga bija neapmierināta, jo par prezidenta kancelejas vadītāju gribēja bez konkursa ielikt Aivaru Zaķi, kuru latviešu brīvības cīnītāji raksturoja kā okupācijas režīmam izpildīgu prokuroru, kas nicinājis Latvijas karogu. Politiski represētie protestēja, un Aivars Zaķis bija pietiekami godīgs, lai atteiktos no darba Rīgas pilī.

    2001.gadā, viesodamies Latvijā, sēru dienā 14.jūnijā pabiju “Rīgas Balss” redakcijā un pastāstīju, ka, līdzīgi prokuroram Aivaram Zaķim, Rīgas pilī strādā vēl augstāka ranga prokurore – okupētās Latvijas jeb LPSR Prokuratūras Izmeklēšanas nodaļas priekšniece Rita Aksenoka, kura pēc čekas pasūtījuma izrēķinājās ar latviešu brīvības cīnītājiem.

    1981.gada 2.aprīlī VDK priekšnieks Boriss Pugo nosūtīja vēstuli LPSR prokuroram Dzenītim, lai pret mani ierosina politisko lietu. Šis čekas priekšnieka lūgums tika uzticēts jau minētajai Ritai Aksenokai. Viņa to darīja kopā ar savu padoto, Sevišķi svarīgo lietu izmeklētāju Gunti Grūtupu, ierosinot lietu un sastādot Apsūdzības rakstu, kuru R.Aksenoka 1981.gada 5.jūnijā nosūtīja Augstākajai tiesai.

    Tūlīt pēc publikācijas R.Aksenoka “Rīgas Balsij” publiski apgalvoja, ka neesot “viņu (Lotāru Stūri) redzējusi visu mūžu”. Tāpat viņa kategoriski noliedza, ka būtu tiesai nosūtījusi pretpadomju lietas, jo ar tām nodarbojusies VDK. Lai atmaskotu R.Aksenokas publiskos melus, es nosūtu dokumenta kopiju, kurā redzams, ka čekas priekšnieka Borisa Pugo iesniegums tiek nodots R.Aksenokai. Bet otrajā kopijā varam pārliecināties, ka R.Aksenoka ar savu parakstu apliecina, ka manu lietu jau 1981.gada 5.jūnijā ir nosūtījusi uz Augstāko tiesu. Tā, atklāti melojot, viņa negrib pazīt mani – savu upuri, kurš varētu liecināt, ka tādā veidā viņa ir sadarbojusies ar VDK un, fabricējot lietas pret latviešu brīvības cīnītājiem, ir bijusi čekas pakalpiņš. Man ir arī adioieraksts – mana saruna ar R.Aksenoku, kas atmasko viņas melus, ka viņa mani “savā mūžā nav redzējusi”.

    Janvāra sākumā par Varšavas ahibīskapu ievēlēja Staņislavu Velgusu – bijušo Polijas čekistu ziņotāju. Polijā ne prezidents, ne kāds cits bijušos čekistus nepriviliģē un neaizstāv ar “mātes jūtām”, bet gan uzskata par neliešiem. Tādējādi ahibīskapam sirdsapziņa lika augsto posteni atteikt.

    Žēl, ka Latvijā, pašā Rīgas pilī, nevienu nemoca sirdsapziņa. Tomēr vēsture mūs māca, ka cilvēkam, lai cik viņš šobrīd varens, taisnības stundā būs jāatbild par saviem darbiem tik un tā. Ādolfs Hitlers par saviem darbiem saņēma atmaksu. Arī Čīles prezidentam Augusto Pinočetam bija neierobežota vara, tomēr vēlāk viņš stājās tiesas priekšā. Arī sākotnēji ASV atbalstītajam Irākas prezidentam piesprieda sodu…

    Lotārs Stūre

    nacionālais disidents
    politiski represēts PSRS okupācijā
    Indianopolisā, ASV

  6. Skala - IRELAND saka:

    Nav tiesa ka apokalipse iestajas 2009 g.Ta iestajas jau pasa sakuma kad Latvija atguva “BRIVIBU”.Ta ka tagad jau ir tikai sekas kuras nepieciesams likvidet.Nav ko rakaties pagatne bet jadoma par nakotni tikai ta var izklut sudiem kuros klausidamies saldos solijumos esam nonakusi.



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie