Live Register pagājušajā gadā līdz decembrim reģistrēto bezdarbnieku skaita pieaugums ir bijis 120987 vai 71% gadā – lielākais 12 mēnešu pieaugums kopš 1967. gada, kad sākās uzskaite, liecina Central Statistics Office (CSO) skaitļi.
Salīdzinoši reģistrētais pieaugums līdz novembrim bija 106864 vai 66,1% gadā.
Dati, ko publicējis Central Statistics Office, arī rāda, ka cilvēku skaits, kas reģistrēti Live Register, decembrī pieauga par 16300 līdz 293500.
Bezdarba līmenis pieauga līdz 8.3% pagājušajā mēnesī no 7.8% novembrī.
CSO skaitļi liecina, ka vairāk ir palielinājies bez darba palikušo vīriešu skaits – par 83%, bet sieviešu skaits – par 50%, salīdzinot ar 2007. gadu.
Pastāv arī 24% bezdarba pieaugums iedzīvotāju grupā, kas jaunāki par 25 gadiem.
Ekonomisti paredz, ka 2009. gadā bezdarba rādītāji ievērojami pasliktināsies, bet valsts nodarbinātības un izglītības iestāde FAS prognozē, ka bezdarba līmenis nākošā gada laikā pārsniegs 12%.
Īrijas mazo un vidējo uzņēmumu asociācija aprakstījusi situāciju kā katastrofālu un apgalvo, ka valdība nav darījusi zināmu, kā tā plāno risināt problēmas saistībā ar maziem un vidējiem uzņēmumiem.
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie
Datoru ražotājs “Dell” slēdz savu Īrijas rūpnīcu un pārceļ ražošanu uz Poliju
http://www.2v.lv/index.php/tehnologijas/38-tehno/1860-datoru-raotjs-qdellq-sldz-savu-rijas-rpncu-un-prce-raoanu-uz-poliju
Sveicāti, cienījamie komentētāji!
Diemžēl man reti iznāk iegriezties potrālā, taču kad to daru, tad gan cenšos iziet cauri visiem kolēğu rakstiem un pēc iespējas arī komentāriem. Izlasīju arī komentārus pie raksta par avīzi “Sveiks!” 2008.gadā un plāniem šogad. Paldies visiem, kas izteikuši savu viedokli, arī komentētājam no Latvijas, lai gan nav skaidrs, kā “Sveiku” iespējams lasīt Latvijā, ja tas iznāk tikai IRL un UK . Ja tā bija “Sveika” mājas lapa, tad tur atkal nav sludinājumu, par kuriem minēts… Jebkurā gadījumā – bija interesanti.
Rakstu tāpēc, ka arī šeit redzu vairākus it kā avīzei veltītus komentārus, kas adresēti komentētājai “Sandrai”. Vispirms gribu teikt, ka “Sandra” nu gan īsti nav tas pats, kas Sandra Bondarevska. Spriežot pēc “drosmīgajiem” autoriem, tas ir vēl viens no nikiem aiz kura slēpjas Dievs vien zin kas, tāpat kā aiz visiem pārējiem, izņemot A.Maltu (diezin, kur šamais pazudis?), kas vismaz nekautrējās parakstīties ar savu vārdu.
Man, protams, būtu interesanti iepazīties ar komentētāju “Sandru” vienalga vai tā ir viņa, vai viņš, tāpat kā ar jebkuru citu no jums.
Manuprāt, jums nav taisnība, ka jums neļauj izteikties. Par to liecina kaut vai šis gari komentētais Ingūnas raksts par situāciju Īrijas darba tirgū . Ja portāls jums neļautu paust savu viedokli, ticiet man – nav nekā vienkāršāka kā izdzēst komentāru, tāpēc izmantot portālu kā ruporu un vienlaicīgi tam nemitīgi uzbrukt ar pārmetumiem… domājiet paši. Kas attiecas uz avīzi… tas, protams, tikai tiem, kam ir interese, te būs E pasta adrese: editor@sveiks.ie un ofisa adrese: 55 O’Connell Street Lower, Dublin 1 un telefona numurs 018740004, strādājam no 11.00 – 17.00. Rakstiet, nāciet, satiksimies, aprunāsimies, publicēsim, tikai ņemiet vērā, ka anonīmus gan noteikti nē. Nedomāju ka šeit Īrijā jums būtu no kaut kā tik briesmīgi jābaidās, lai nemitīgi slēptos zem izdomātiem vārdiem, ja tēma ir nopietna. Ar nikiem varētu spēlēties tad, ja dikti gribās uztaisīt kādu joku (vēlams asprātīgu, ja sanāk), “iznest kādu cauri”, ja puisis vēlas iepazīties ar meiteni Valentīna dienā, sūtot amorpastu un tamlīdzīgi, bet ja gribam runāt par nopietnām lietām un runāt kā pieaugušie, tad vajadzētu uzvesties kā pieaugušajiem. Domāju, ka portāla cilvēki man piekritīs.
Ar cieņu,
Sandra Bondarevska, avīzes “Sveiks” redaktore.
Uz Lodzu, žēl ka ne uz Ludzu…… Būtu labi ja Dell ražotne būtu Latvijā.
OM Latvija saims ir augstakais varas organs TAUTAS velets tad TAUTAI ari vadzeja sekot lidzi tas darbibai un to laicigi apstadinat JO siem cilvekiem mainijas vertibas.Ameriku nevar salidzinat ar Latviju pat KONsticonala limeni.Uz veciem pamatiem jaunu maju necel bet tikai parbuve un tad tas jaizdara perfekti ko latviesi neizdarija.
…..un diez vai vel kadreiz izdaris.
Jo ir kalpi.Vesturisks fakts.
Saruna ar grāmatas “Sarkano okupantu orģijas Latvijā” autoru, bijušo lpsr augstākās padomes prezidija priekšsēdētāja palīgu Jāni Liepiņu
Okupanti ir divkoši un šovinisti
DDD: Kādēļ nolēmāt savu grāmatu “Sarkano okupantu orģijas Latvijā” veltīt Latvijas Nacionālās frontes vadītājiem?
Jānis Liepiņš: Es redzu, ka jūs, vismaz pagaidām, esat vienīgā organizācija un vienīgais preses izdevums, kas nodarbojas ar vissvarīgāko – ar latviešu tautas audzināšanu, tiesību aizsardzību, vēstures skaidrošanu un virzīšanu uz okupācijas seku novēršanu. Jūs esat tie, kuri palīdz vienot tautu, jo starp latviešiem šobrīd valda ārkārtīgi liela sašķeltība. Turklāt jūs par savu taisnīgo darbību esat tikuši pat krimināli vajāti. Mana grāmata ir kā dokumentāla liecība jūsu aizstāvībai.
Latviešus pamatu pamatos šķeļ problēma, ka Latvija ir pilna ar sveštautiešiem, un jūs neatlaidīgi un nepiekāpīgi vienojat un pulcējat latviešus ap šīs problēmas risināšanas nepieciešamību. Taču tie, kuri no jums novēršas, atšķeļas, nevēlas risināt šo pamatjautājumu.
Latvija ir pilna ar krievu valodā runājošiem cilvēkiem, kurus, šķiet, pazīstu labāk nekā pats sevi, jo man ar viņiem bijušas darīšanas jau no okupācijas sākuma.
DDD: Jūs domājat okupantus un viņu pēctečus?
J.L.: Jā, tieši tā. Es zinu, kā viņi te ienāca un izrīkojās agrāk, un redzu, kā viņi to turpina darīt arī tagad. Ar sarkanajiem okupantiem man ir bijis visciešākais sakars, jo esmu strādājis diezgan atbildīgās valsts iestādēs. Kopumā viņus varu raksturot kā lielkrievu šovinistus un divkošus.
DDD: Divkošus?
J.L.: Jā. Minēšu kādu spilgtu piemēru. 1989.gadā bija nozīmētas pirmās demokrātiskās vēlēšanas, kurās piedalījos kā Rīgas pilsētas pašvaldības deputāta kandidāts no Tautas frontes. Ar savu paziņu, arī deputāta kandidātu, sākām apmeklēt vēlētājus Imantas dzīvojamā masīvā, aģitējot, lai balso par neatkarīgo Latviju. Vairumā Imantas dzīvokļu mitinājās nelatvieši, kuri mūs uzņēma it kā ar tādu krievu laipnību, piekrītoši māja ar galvu… Tomēr vēlēšanās viņi visi nobalsoja par Interfronti un pierādīja, ka ir divkoši, kuriem nevar uzticēties.
Vēl joprojām redzu, ka okupanti ir divkoši un izteikti lielkrievu šovinisti. Man pazīstami diezgan daudz krievvalodīgo, bet es neesmu dzirdējis, ka kāds no viņiem atzinīgi izteiktos par Latvijas neatkarību. Godavārds – neviens! Tas ir drausmīgi! Esmu pilnīgi pārliecināts, ka, ja kāds kūdīs šo masu, tad attiecīgā brīdī viņi iznīcinās mūsu valsti, nobalsos par pievienošanos Krievijas impērijai vai iegrūdīs dunci latviešiem mugurā.
Okupanti sadrumstalo latviešu vienotību
DDD: Vai piekrītat, ka okupanti latviešus Latvijā uzskata par traucēkli?
Jānis Liepiņš: Jā, protams. Tā saucamā integrācija jeb okupantu iekļaušana latviešu vidē gluži vienkārši ir slimīga fantāzija. Kad pirmie valdības vīri sāka šādu politiku īstenot, okupantus viņi kārtīgi nemaz nepazina. Pie varas nokļuvušie fantazēja, ka okupanti ir kāda normāla, civilizēta grupa, kura alkst iekļauties latviešu sabiedrībā… Nu, pateicoties šīm fantāzijām, ir noticis visļaunākais – okupanti šeit ir palikuši, faktiski dzīvo savā atšķirīgā vidē ar savu presi, televīziju, informācijas lauku, neinteresējas par latviešu problēmām, pret latviešiem izturas ar lielkrievu šovinismam raksturīgo pārākuma sajūtu un ar savu masu apdraud latviešu tautas un valsts pastāvēšanu. Par to mēs ik uz soļa varam pārliecināties paši. Krievvalodīgās kopienas lojalitāte pret Latviju un latviešu tautu līdzinās nullei. Turklāt bezkaunīgi politiķi viņus iedvesmo un slepeni kūda uz aktīvu, latviešiem naidīgu darbību.
DDD: Vai jūs piekrītat, ka vienīgais reālais un tiesiskais risinājums ir totāla Latvijas dekolonizācija?
J.L.: Protams, ka piekrītu! To jau vajadzēja veikt pašā sākumā, kad tika atjaunota neatkarība. Nevajadzēja fantazēt par kaut kādu integrāciju! Faktiski viņiem visiem ir jābrauc prom! Tas jau sen bija jārisina valdības līmenī, iesaistot Krievijas valdību. Taču tā vietā visas līdzšinējās valdības kopš Latvijas neatkarības atgūšanas laika centušās šos sveštautiešus pielabināt, iztopot un dāļājot pilsonību pa labi un kreisi.
Bez šaubām, okupanti šeit uzturas tikai kā “gultas vietā”, patērēdami latviešu tautas labumus. Vienvārdsakot viņi mums ir lieka nasta. Un pats drausmīgākais, ko nedrīkst neievērot, ir tas, ka okupanti sadrumstalo latviešu vienotību. Tāpēc – tikai prom! Turklāt viņiem jau tagad pat Krievijas valdība oficiāli piedāvā repatriēties.
Politika Latvijā ir labvēlīga okupantiem
DDD: Kādēļ jūsu grāmatai ir tik intriģējošs nosaukums – “Sarkano okupantu orģijas Latvijā”?
Jānis Liepiņš: Tādēļ, ka es pastāstu par tām nelietībām, kuras okupanti veic Latvijā kopš okupācijas sākuma, – par fizisko un morālo latviešu tautas apspiešanu. Grāmatā esmu mēģinājis atgādināt visas tās nekrietnības, kuras ir notikušas un vēl arvien turpinās. Tagadējā paaudze it kā visu ir aizmirsusi un vairs nesaskata realitāti.
DDD: Tas varētu būt arī tādēļ, ka skolās netiek pasniegta Latvijas vēsture, toties tiek nemitīgi potētas domas par samierināšanos ar okupantu klātbūtni. Skolotāji uzskata, ka savas tautas mīlestība aprobežojas ar dziesmu dziedāšanu, peršu skaitīšanu un aizlūgšanu par latviešu tautas kultūras un valodas saglabāšanu. Skolās valda totāla nacionāla tumsonība! Un, ja bērnu vecāki arī ir tādi paši tumsoņi un mietpilsoņi, tad jaunieši neiegūst absolūti nekādu izpratni par nepieciešamību padzīt okupantus.
J.L.: Jā, tā ir valsts vājuma pazīme. Latvijas vēsture tiek mācīta kopā ar pasaules notikumu vēsturi. It kā mūsu valstij nebūtu pašai savas vēstures?! Viss tiek samaisīts vienā lielā, kopējā katlā. Aizdomīgi ir arī tā saucamie vēsturnieki, kuri sastāda skolu vēstures programmas. Domāju, viņi nav noskaņoti Latvijas labā.
Nesen noskatījos televīzijas raidījumu “100 grami kultūras”, uz kuru bija uzaicināts vēsturnieks, vēstures skolotājs, mācību grāmatu autors Andris Tomašūns. Viņam atļāva vienam pašam propagandēt, ka Latvijas vēsture esot jāmācās nevis kā atsevišķs priekšmets, bet kopsakarībā ar pasaules vēsturi. Esmu sašutis, jo latviešiem taču ir arī pašiem sava vēsture kopš senseniem laikiem! Latvijas vēsture būtu ļoti interesants, aizraujošs un patriotismu audzinošs mācību priekšmets – ārkārtīgi dziļš un plašs, tāpēc nesaprotu, kādēļ to būtu jāmaisa kopā vienā katlā ar visu pārējo. Kādēļ sabiedriskajā televīzijas kanālā LTV1 ļauj tādam Andrim Tomašūnam propagandēt, ka bērniem esot jāmācās no kopkatla? Kādēļ netiek dota iespēja kādam citam nacionāli noskaņotam vēstures skolotājam izskaidrot nepieciešamību pēc Latvijas vēstures padziļinātas apgūšanas?
DDD: Jūsuprāt, kādēļ tā notiek?
J.L.: Tas ir tādēļ, ka joprojām Latvijā gaisu maisa atsevišķi, pilnīgi pretlatviski noskaņoti politiķi. Bet latviešu nacionālie spēki kopš Atmodas sākuma ir tikuši izolēti, nav laisti pie varas, gluži it kā ar elkoņiem aizbīdīti prom. Pie varas nākuši tie paši bijušie okupācijas laika darboņi, cilvēki bez sirdsapziņas, kas neizprot, ko nozīmē brīva Latvija. Un tīrie, nacionālpatriotiskie latvieši joprojām tiek nobīdīti malā un apmeloti.
Piekrītu jums, ka okupantu atstāšana Latvijā, nacionāli noskaņotu latviešu ignorēšana, Latvijas vēstures un patriotiskās audzināšanas nepasniegšana skolās ir mērķtiecīgas darbības, lai latviešu tautu padarītu par trulu, nedomājošu pūli – par patērētāju sabiedrību. Ne jau velti, valsts galveno informācijas iestādi – Nacionālo Radio un televīzijas padomi diriģē Saeimas ebreju cīnītāju “par cilvēktiesībām” ansambļa politiskais domubiedrs, bijušais padomju kinopropagandas sludinātājs, Latvijas Universitātes pasniedzējs, pensionārs Ābrams Kleckins.
Okupanti – drauds latviešu tautai un valstij
DDD: Tautas tiek pazudinātas nevis fiziski – izkaujot cilvēkus, bet gan garīgi – iznīcinot tautas pašapziņu. Vai piekrītat?
Jānis Liepiņš: Jā, galvenokārt tas notiek tieši tā. Latviešu tauta iet bojā tāpēc, ka Latvija vēl arvien daļēji ir okupēta un kolonizēta gan politiski, gan ekonomiski. Krievu jaunbagātnieki ir okupējuši latviešu zemi, sapirkuši nekustamos īpašumus. Jūrmala ir pavisam krieviska. Protams, tāpat arī Rīga un citas lielākās Latvijas pilsētas. Ja tas tā turpināsies, mūsu tautas un valsts nākotne ir ļoti drūma. Esam tik tālu nogājuši, ka daudzi okupanti Latvijā pat paldies neprot latviski pateikt un par to nemaz nekautrējas. Bet tie, kuri prot, savas lielkrievu iedomības pēc nerunā latviski. Tāpat rupjā krievu lamāšanās un spļaudīšanās garīgi sabojā latviešus.
Manuprāt, okupantiem šķiet, ka Krievija baro citas tautas ar naftu, oglēm un gāzi un latvieši dzīvo, tikai pateicoties viņiem. Jau okupācijas laikā to propagandēja pavisam atklāti: jūs dzīvojat uz mūsu rēķina! Tāpat arī tagad okupanti uzskata, ka latvieši ir atkarīgi un parādā Krievijai. Līdz ar to ideoloģiskā un ekonomiskā Latvijas okupācija turpinās.
Tāpēc par vienīgo organizāciju, kura patiešām cīnās par latviešu tautas tiesībām dzīvot brīvā Latvijā, es uzskatu Latvijas Nacionālo fronti. Visas pārējās labākajā gadījumā sarosās tikai pirms vēlēšanām. Taču jūs vienīgie neatlaidīgi strādājat visu laiku, no gada uz gadu, mērķtiecīgi vienojot tautu ap deokupācijas un dekolonizācijas ideju un atmaskojot tās pretiniekus.
Biedrība “Domas spēks” ir izdevusi publicista Jāņa Liepiņa otro grāmatu “Sarkano okupantu orģijas Latvijā”, kas stāsta par okupācijas laika notikumiem, kuriem autors pats ir bijis aculiecinieks. No Jāņa Liepiņa sabiedriski politiskajām aktivitātēm okupācijas gados īpaši uzsverama ir draudzība ar VDK un ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes dubultaģentu Imantu Lešinski, lai iespēju robežās kaitētu okupācijas režīmam.
Jānis Liepiņš ir strādājis par Rīgas izpildkomitejas priekšsēdētāja palīgu, vēlāk par LPSR Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētāja Jāņa Kalnbērziņa palīgu. Grāmatā stāstīts arī par citiem politiskās elites varasvīriem, kurus autors iepazinis gan darba laikā, gan sadzīvē, – Arnoldu Deglavu, Arvīdu Pelši, Augustu Kirhenšteinu, Vili Lāci, Andreju Upīti un citiem. Grāmata atspoguļo faktus, kā Latvijas galvaspilsētā un valstī ieplūda lielie militāro okupantu bari un civilie krievvalodīgie – noplukuši un izbadējušies maišelnieki, klaidoņi ar nabaga tarbu kaklā, kā viņi te uzvedās un valdīja, postot Latviju un latviešu tautu.
Autors uzsver, ka Latvijā joprojām dzīvojošo okupantu un viņu pēcnācēju naids pret mums un mūsu valsti nekur nav pazudis, tādēļ latviešiem ir jābūt īpaši modriem un jānovērš šīs okupācijas sekas.
Jāņa Liepiņa grāmatas “Sarkano okupantu orģijas Latvijā” izdošanā materiālu palīdzību ir sniedzis ASV dzīvojošais latvietis, Ilmārs Reņķis. Sirsnīgs paldies viņam par atbalstu šī latviešiem nepieciešamā dokumentālā darba publicēšanā!
>.Sandrai Bondarevskai
..”Rakstiet, nāciet, satiksimies, aprunāsimies, publicēsim, tikai ņemiet vērā, ka anonīmus gan noteikti nē….”
——————————————————————————
Vai honorarus par rakstiem ari jus maksajiet?Preteja gadijuma domaju ka nav verts smeret rokas ar vardu un uzvardu.
Par velti sodein tikai kaki spragst.
Liepina kungs ir tads pats provokators ka visi citi kuri apsesti ar sadam idejam.Vizija tad ir sada aizveram robezas izvedam no Latvijas visus krievus lai paliek tikai latviesi.Ko nacionala fronte daris talak jo valsts bez energo resursiem rupniecibas lauksaimniecibas zveiniecibas un ta uz prieksu nav nekas Varesim kurt ugunskurus undziedat dancot varbut celt jaunu mistisku valsti
Nu seit var apskatities kur ir rezultati tai iecietigajai politikai pret urlam
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/article.php?id=577280
Man ir NOSPLAUTIES PAR TO Liepinu tapat ka citiem kompartijas biedriem.bet gramata ir daudz informativa materiala par tiem,kas vel joprojam regule Latviju un ietekme tas politiku un ir pie varas.Piem.bij.VDK apakspulkvedis Godmanis un stukacs -Slesers..