Īru mediji par ekonomisko krīzi un Latviju

Piedāvājam Īrijas laikrakstā Independent.ie publicētās žurnālistes Carissa Casey pārdomas par ekonomisko krīzi Eiropas valstīs.
Ne jau mums vienīgajiem ir krīze. Ja Īrija ir jaunā Latvija, tad Latvija, ja var ticēt vadošajiem ekonomistiem, ir jaunā Argentīna.

Mazītiņā Baltijas valsts, kurā dzīvo 2,3 miljoni cilvēku, vēl nesen lepojās ar vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām. Tagad tā cīnās par izdzīvošanu. Pastāv lielas bažas, ka, līdzīgi kā Argentīna 2002.gadā, tā var netikt galā ar saviem parādiem.
Bet lejupslīde ir Eiropas mērogā. Mēs, īri, varam uztraukties, bet, salīdzinot ar grieķiem vai francūžiem, mēs esam bijuši ļoti mierīgi, ņemot vērā ekonomisko katastrofu, vismaz līdz šim.
Tātad, kā mūsu Eiropas kaimiņi tiek galā ar kredītu krīzi?

Cik slikti ir Latvijā?

Nemieri sākās galvaspilsētā Rīgā pagājušā gada decembrī un turpinājās pagājušajā nedēļā. Saskaņā ar prognozēm ekonomika šogad samazināsies par 7-8%. Tiek lēsts, ka bezdarbs nākamgad sasniegs 11,4%.
Pagājušajā gadā pārsprāga plaukstošās nekustamā īpašuma nozares burbulis. Cenas nokritās par 56%. Panika izplatījās ātri un Latvijas lats, kas ir piesaistīts eiro, izjuta stingru spiedienu.
Atjaunošanas plāns – nodokļu paaugstināšana un 15% algu samazinājums valsts sektorā, šāda rīcība nav pārāk laba. Pagājušajā nedēļā ES apstiprināja 3 miljardu eiro ārkārtas aizdevumu.
Ielās – “Molotova kokteili” ikvienam? Kad nav nemieru un katru latu var apmainīt pret eiro, latvieši ar prieku izbauda aizraujošas politiskās pārvērtības. Prezidents publiski kritizē valdību, kas viņu iecēlusi, un draud izsludināt ārkārtas vēlēšanas.

Cik slikti ir Grieķijā?

20 līdz 30 gadu vecuma grupā bezdarbs tuvojas 21%. Piektā daļa iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības līmeņa – 486€ mēnesī.
Grieķijas īpašuma tirgus turas labi, bet citas nozares ir skārusi kredītu krīze un tirdzniecības partneru ekonomikas lejupslīde.Bankas ir stabilas, bet joprojām izsver atgriešanos pie kreditēšanas.
Atjaunošanas plānā valdība ir paredzējusi 28 miljardus eiro banku likviditātei. Uzticību palīdzētu stiprināt skandālu izbeigšanās, kuros iesaistīti politiķi.
Ielās tika pieredzēts biedējošs decembris pēc tam, kad policija nošāva pusaudzi un Atēnās izcēlās nemieri, kas izplatījās arī Krētā un Korfu.

Cik slikti ir Francijā?

Iespējams, ka vieglāka lejupslīde, nekā jebkur citur Eiropā, lai gan bezdarba līmenis nākamgad ir sagaidāms 8%.
Francijas autorūpniecība, kā arī citi ražotāji, ir stipri ietekmēti pateicoties spēcīgajam eiro un ekonomikas lejupslīdei. Renault pārdošanas apjomi ir samazinājušies par 28%.
Decembrī prezidents Sarkozī nāca klajā ar 26 miljardus eiro vērtu atjaunošanas plānu. Tajā ir paredzēts aizdevums autoražotājiem – 1 miljards eiro.
Kas notiek ielās? Kad kļūst grūti, Francija streiko. Pirmie bija dzelzceļa strādnieki, uz 24 stundām slēdzot dzelzceļa staciju Gare Saint Lazare Parīzē. Notiek arī vairāki “reidi” pa lielveikaliem, kur aktīvisti piekrauj ratiņus, bet pēc tam atsakās maksāt, apgalvojot, ka pārtika tiks atdota nabadzīgajiem.

Cik slikti ir Spānijā?

Finanšu ministrs Pedro Solbes pagājušajā nedēļā prognozēja, ka Spānijas ekonomika šogad samazināsies par 1,6%. Bezdarbs pašlaik ir apmēram 10% un, iespējams, sasniegs 15%.
Spānijas īpašumu tirgus burbulis ir pārsprādzis, bet sakarā ar stingrāku regulēšanu tās bankas ir mazāk pakļautas krīzei. Ražošana joprojām samazinās. Ir paredzams, ka automobiļu rūpniecībā, kas visa pieder ārzemniekiem, tiks atlaists ievērojams skaits strādājošo.
Atjaunošanas plānā ir ietverta 90 miljardus eiro vērta stimulējošu pasākumu pakete, tostarp sabiedriskie darbi, lai palīdzētu būvniecības nozarei.
Gaisā ir izkūpējusi cerība, ka iepriekšējā gadā lejupslīde beigsies. Spānija lepojas ar pasaulē lielāko loteriju El Gordo, kas notika tieši pirms Ziemassvētkiem. Šogad tajā piedalījās septiņi no katriem 10 spāņiem, tā rezultātā tas bija viens no visvairāk skatītajiem TV šoviem. Kopā apmēram 2,32 miljardus eiro naudas balvu vinnēja 180 laimīgie. Pārējā valsts tagad atgriežas pie satraukuma par daudzajiem ārvalstu strādniekiem, kas aizņem darbavietas.