Kurš “veicinās”?

Jaunā Latvijas valdība savā deklarācijā, kurā ir uzskaitīti visi veicamie darbi, ir iekļāvusi arī sekojošu punktu: “veicināt ārzemēs dzīvojošo latviešu un Latvijas iedzīvotāju atgriešanos un reintegrēšanos Latvijas sabiedrībā”.
Neviļus rodas jautājums, kurš tad būs tas “veicinātājs”?

Atskatoties uz pēdējo gadu valdības aktivitātēm šajā jautājumā, redzama sekojoša aina:
* 2002. gada 27. decembrī ar Ministra kabineta noteikumiem Nr.612 tika izveidots Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts (ĪUMSILS), kura pārziņā bija arī ārzemēs dzīvojošie latvieši. Tieši ĪUMSILS izveidoja darba grupu, kura izstrādāja informatīvo ziņojumu kā veicināt darba meklējumos izbraukušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos Latvijā. ĪUMSILS arī sniedza dažāda veida palīdzību ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem. Un jāsaka, ka tā bija vienīgā Latvijas valsts institūcija, kurai bija vismaz kaut kāda interese par pasaulē izkaisītajiem tautiešiem.

* Saskaņā ar Ministru kabineta 2008. gada 29. oktobra rīkojumu Nr. 650 „Par Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta reorganizāciju” no 2009. gada 1. janvāra Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta funkcijas, tiesības un saistības pārņēma Bērnu un ģimenes lietu ministrija, kura turpināja darbu zem nosaukuma Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija.

* 2009. gada 12. martā Latvijas Saeima apstiprināja Valda Dombrovska veidoto Ministru Kabinetu, kurā Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija vispār nav iekļauta. Jaunā Latvijas valdība ģimenes lietas ir paredzējusi pievienot Labklājības ministrijai, bet bērnu – Izglītības un zinātnes ministrijai. Kur paliks integrācijas sekretariāts, nav zināms!

Tātad, uz doto brīdi nav neviena valdības institūcija, kurai kaut teorētiski būtu saikne ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, nemaz nerunājot par reālu darbu, kas veicinātu ārzemēs dzīvojošo latviešu un Latvijas iedzīvotāju atgriešanos un reintegrēšanos Latvijas sabiedrībā.

* Prezidentu līmenī ārzemju latviešu problēma pēdējo reizi tika skatīta tālajā 2006. gadā, kad toreizējās Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas dibinātā Stratēģiskās analīzes komisija veica pētījumu “Latvija un brīva darbaspēka kustība: Īrijas piemērs”.

Ja atceramies, Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, 2008. gadā viesojoties Īrijā, solīja noskaidrot ar VIASAT saistītos jautājumus, lai Īrijas latvieši atkal varētu skatīties Latvijas televīzijas programmas un darīt visu iespējamo, lai vienkāršotu ārzemēs dzimušo bērnu reģistrēšanu par Latvijas pilsoņiem. Pēc portāla baltic-ireland rīcībā esošās informācijas, neviens šo jautājumu risinājums nav pavirzījies uz priekšu pat par milimetru.
Esot Dublinā, Valdis Zatlers izteicās, ka “5%” likums ir tikai valdības kompetencē. Vēl toreiz prezidents paziņoja, ka finansiāls atbalsts ārzemēs dzīvojošo latviešu sabiedriskajam darbam šajā ekonomiskajā situācijā nav paredzēts.