Kurš “veicinās”?
Jaunā Latvijas valdība savā deklarācijā, kurā ir uzskaitīti visi veicamie darbi, ir iekļāvusi arī sekojošu punktu: “veicināt ārzemēs dzīvojošo latviešu un Latvijas iedzīvotāju atgriešanos un reintegrēšanos Latvijas sabiedrībā”.
Neviļus rodas jautājums, kurš tad būs tas “veicinātājs”?
Atskatoties uz pēdējo gadu valdības aktivitātēm šajā jautājumā, redzama sekojoša aina:
* 2002. gada 27. decembrī ar Ministra kabineta noteikumiem Nr.612 tika izveidots Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts (ĪUMSILS), kura pārziņā bija arī ārzemēs dzīvojošie latvieši. Tieši ĪUMSILS izveidoja darba grupu, kura izstrādāja informatīvo ziņojumu kā veicināt darba meklējumos izbraukušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos Latvijā. ĪUMSILS arī sniedza dažāda veida palīdzību ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem. Un jāsaka, ka tā bija vienīgā Latvijas valsts institūcija, kurai bija vismaz kaut kāda interese par pasaulē izkaisītajiem tautiešiem.
* Saskaņā ar Ministru kabineta 2008. gada 29. oktobra rīkojumu Nr. 650 „Par Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta reorganizāciju” no 2009. gada 1. janvāra Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta funkcijas, tiesības un saistības pārņēma Bērnu un ģimenes lietu ministrija, kura turpināja darbu zem nosaukuma Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija.
* 2009. gada 12. martā Latvijas Saeima apstiprināja Valda Dombrovska veidoto Ministru Kabinetu, kurā Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija vispār nav iekļauta. Jaunā Latvijas valdība ģimenes lietas ir paredzējusi pievienot Labklājības ministrijai, bet bērnu – Izglītības un zinātnes ministrijai. Kur paliks integrācijas sekretariāts, nav zināms!
Tātad, uz doto brīdi nav neviena valdības institūcija, kurai kaut teorētiski būtu saikne ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, nemaz nerunājot par reālu darbu, kas veicinātu ārzemēs dzīvojošo latviešu un Latvijas iedzīvotāju atgriešanos un reintegrēšanos Latvijas sabiedrībā.
* Prezidentu līmenī ārzemju latviešu problēma pēdējo reizi tika skatīta tālajā 2006. gadā, kad toreizējās Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas dibinātā Stratēģiskās analīzes komisija veica pētījumu “Latvija un brīva darbaspēka kustība: Īrijas piemērs”.
Ja atceramies, Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, 2008. gadā viesojoties Īrijā, solīja noskaidrot ar VIASAT saistītos jautājumus, lai Īrijas latvieši atkal varētu skatīties Latvijas televīzijas programmas un darīt visu iespējamo, lai vienkāršotu ārzemēs dzimušo bērnu reģistrēšanu par Latvijas pilsoņiem. Pēc portāla baltic-ireland rīcībā esošās informācijas, neviens šo jautājumu risinājums nav pavirzījies uz priekšu pat par milimetru.
Esot Dublinā, Valdis Zatlers izteicās, ka “5%” likums ir tikai valdības kompetencē. Vēl toreiz prezidents paziņoja, ka finansiāls atbalsts ārzemēs dzīvojošo latviešu sabiedriskajam darbam šajā ekonomiskajā situācijā nav paredzēts.
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie
redakcija: info@baltic-ireland.ie
Vot Sprāklis, tas gan nodeva.
Nu nezinu,sitie garie penterejumi par atgriesanos Latvija manuprat ir mulku mierinajums,tas irlidzigi ka nogrekojies skolens jautajosi lukojas uz saviem lidzbosikiem un ar skatu jauta,ja nakksi lidz iesu atzities,vai gluzi preteji noliegsu,tikai ar piebildi,”ja kads naks lidz”,neizprotu ko tur daudz pratot brauksu,nebrauksu,ja butu vai nebutu,visi seit ir brivi laudis gribu un atgriezos Latvija,negribu,braucu uz Grenlandi skabet kapostus.Pirms blaustaties nelabas balsis,padomajat ko isti jus gribat.
PS.Latvijas karodzins man ir jau daudzus gadus.
Tie ,,trotuvāriji,, kā pasaku daudzgalvainie pūķi, nocērt vienu galvu, vietā izaug jauna vārdā ,,sprāklis,,. Labāk neaiztikt, lai tik raksta.
Ko Jus te cepaties? Kurs gribes,tas atgriezisies! Reali, Jus nevienam majas,iznemot Jusu vecakus,neesat vajadzigi! Un musu valstij Jus neesat vajadzigi vispirms!
VOL
100% piekriitu nevienam mees tur iznnemot radus neesam vajadziigi LV valsts tikai meklee passlabumu nevis paliidzeet tautai
viss saapiigaak pensionariem kuriem jaamaksaa ienneemuma nodokis ja pensija liela,kam tad vinni to nodokli maksaa dievam vai vellnam jo nomirs un viss un neviens no tiem nodoklliem vinnu taapat neapbediis b uus vien beerniem jaapbedii kaut taa Latvija ar tiem 100 vecciem bankroteetu tas tikaiu buutu taisniigi pret tautu.
Esmu piefiksejis,ka pa dažādiem neta portāliem kā baiss rēgs klīst teiciens:” Jūs mums neesat vajadzīgi”.Un kā par brīnumu,daudzi tautieši to jau ir pieņēmuši par pašsaprotamu lietu,normu. Pār tādiem latviešiem ir viegli valdīt. Tikai retajam ienāk galvā,kam varētu būt izdevīgi skandināt un vairot šādu nicinošu attieksmi.
*********************
Vēl kāds interesants viedoklis: uzklikšķiniet http://www.boms.lv,un noskatieties raidījumu “Viss notiek”,interviju ar Tatjanu Ždanoku.Ir vērts ieklausīties.
Šeit ir tā intervija.Taču es to nesaistu ar iepriekš teikto,par rēgu.
http://www.boms.lv/Video.aspx?VID=10549
Man patiesi un loti interesetu ziemelmeitas viedoklis saja jautajuma,ka esmu pamanijis ,vina,tapat ka daudzi”seniori”komentaros pagajusi malina,vietu atdodot”junioriem”,piemeram-firzikim,botem un c.
Vecais! Ziemeļmeita guļ grāvī beikta.Viņas viedokli tev neuzzināt.
Nu mutes brūķi LBĪ.Ko teiksiet par šo?
Kopumā var secināt, ka nenotiek plaša un dziļa latviešu kopienas iesakņošanās Īrijā. Kā institucionalizācijas piemērus var minēt ar Latvijas vēstniecības Īrijā atbalstu izveidoto Īrijas latviešu biedrību un jaundibināto skolu (svētdienas skolu princips), kurā mācības no nākamā gada notiks divas reizes mēnesī. Ļoti reti tiek praktizēti dievkalpojumi. Tomēr iesaistīšanās, piemēram, latviešu biedrībā, ir vāja, lai gan vairākums respondentu atzīst, ka zina par tās pastāvēšanu. Kā neiesaistīšanās iemesli jāatzīmē jau iepriekš minētie subjektīvie un objektīvie faktori samērā zemajam socializācijas līmenim, kā arī fakts, ka biedrība nodibināta nesen – 2005. gadā. Īrijā nav izveidojušies pakalpojumu tīkli, kas būtu orientēti tieši uz iebraucējiem no Latvijas kā šo pakalpojumu izmantotājiem.
Stukačas.
nekas, gan ap 2050 viss buus labi un buus visa veida pakalpojumi gan ieskriesies, buusim optimisti
Bet vispār Tonnam taisnība par tām biedrībām (ne tikai LBI), jo ne visi grib palikt uz mūžu Īrijā. Ja jau no Latvijas puses nav interese par tiem, kas grib atgriesties, tad biedrības varētu, pirmkārt, apzināt to Īrijas latviešu vēlmes (5%, kredīti utt), kuri grib atgriesties un, otkārt, “bombardēt” finanšu ministriju un citas saistītās iestādes Latvijā ar savām vēstulēm. Būtu vismaz kāda reāla jēga no biedrībām.
dievkalpojumi ha ha ha sen nebiju taa smeejies
katrs kas gudraaks par 5klasnieku zin ka taads dievs nau
veestules lv ministriem laika sheerdeeshana vinji neredz tautu pie saeimas nama aardoties domaa tavu veestuli lasiis?
Sveiks, Vecais! Tepat vien esmu, tam, ka komentāru nav, ir viens iemesls – pavasaris! Gribas vairāk būt pie dabas vai parušināties puķu dobītē pie mājas, tad nu internetam paliek mazāk laika. “Beikta” grāvī neguļu….
Mans viedoklis par šo rakstu ir pavisam vienkāršs – varu tikai izjust nožēlu par valsti, kas vieglu roku palaiž pasaulē tik lielu tautas daļu un atceras par tiem tikai tad, kad kādai amatpersonai vajag uzspodrināt spalviņas vai priekš kārtējās ārzemju latviešu izpētes programmas dabūt no valsts naudu. Latvijai iet arvien grūtāk, tā nespēj parūpēties par tiem, kas dzīvo valstī, kur nu vēl domāt par mums, kas tūkstošiem kilometru tālumā. Paļauties mēs varam tikai uz sevi.
Ja arī integrācijas sekretariāts kaut kur tiks piestutēts, kāda jēga no tā? Ja parēķina izdevumus un ieguvumus, man šķiet, produktivitāte rakstāma ar mīnus zīmi.
Ziemeļmeita uzrakstīja pilnīgi pareizi,kaut kas jau tiem tur tajos papīros jāraksta ir un aizpildīja tukšo vietu.
Nazi,ja tu būtu skolā labi mācījies un pabeidzis vismaz 4 klases,tad zinātu ka vārds NAV ir jāraksta šādi nevis (nau).