Turpmāk, lai pasta nodaļā saņemtu jebkāda veida sociālo pabalstu, būs jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, kurā ir fotogrāfija, paziņoja Īrijas Sociālo un ģimenes lietu ministre Mary Hanafin. Kā personu apliecinošs dokuments kalpos pase, autovadītāja apliecība vai nacionālā identifikācijas karte.
Sociālo un ģimenes lietu ministrija ievieš stingrākas identitātes pārbaudes, lai izskaustu sociālo pabalstu izkrāpējus. Ja pabalsta saņēmējs dzīvo Īrijā, viņam nesagādās problēmas pasta nodaļā uzrādīt derīgu personu apliecinošu dokumentu, paziņoja ministre Mary Hanafin. Šādi valsts cer ietaupīt divus līdz trīs milj. €.
Sociālo un ģimenes lietu departaments pārbaudija vairāk nekā 2200 pabalstu saņēmējus, apmeklējot viņus dzīvesvietās vai sūtot vēstules. 275 gadījumos tika atklāta krāpšana un pabalstu izmaksas tika pārtrauktas vai turpināta apstākļu noskaidrošana. Lielākā daļa no tiem, kam tika pārtraukta pabalstu izmaksa, bija ārzemnieki. Pēc Sociālo un ģimenes lietu departamenta ziņām, katrs desmitais pabalstu saņem nelikumīgi.
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie
Beidzot tiek pieņemti kādi reāli mēri un mūsu nekaunīgajeim tautiešiem būs jāiztiek bez haļavās naudas!!!!
Sen bij` laiks prasīt ID!
neko daudz tas nemainis jo visi zin kur dabut viltotu ID
Kaunīgai tautietei Ivetai ir kādu reizi Haļava aprāvusies-nav sanācis dabūt
Meitenīt! Novelc metinātāja aizsargmasku! Uzliec, kādreiz arī, rozā brilles! Tu redzēsi-CIK TĀ DZĪVE IR KRĀSAINA UN CILVĒKI LABI!!!
Tuvojās Lieldienas-visiem mieru un saticību!
Ja? Ser, kur var dabūt viltotus ID, pasaki, es nezinu.
Banku analītiķi saka – gada beigās bezdarba līmenis būs 15%, jau šobrīd uz vienu vietu pretendē 56 cilvēki. Tas ir tā, it kā Saeimā būtu “gandrīz” divi deputāti. Bet tie, kuriem darba nepietiek, un kuri vairs pašu zemē dienišķajai maizei un pajumtei nopelnīt nespēj, arvien vairāk domā par darbu ārzemēs. Iespējams, ka jau ir sācies jauns emigrācijas vilnis.
Uz kurieni tagad dodas Latvijas iedzīvotāji? Un kādās problēmās iekuļas mājās vieni palikušie bērni, kuriem nu ir nauda, bet nav vecāku? Un vai ekonomisko bēgļu mājās sūtītā nauda, kas līdz šim veidoja piekto daļu nacionālā kopprodukta, spēs glābt Latvijas ekonomiku?
Pavisam neilgā laikā no Vaives pagasta darbā uz ārzemēm devušies vairāk nekā 50 cilvēki. Tai skaitā arī Montas mamma. Tā gan nav pirmā reize. Ik pa laikam viņa atbraucot, bet tad atkal – prom ir. Un tā jau vairākus gadus. Mammas klātbūtnes meitenei pietrūkst ik dienu, taču ar situāciju viņa ir samierinājusies. Sākotnēji gan bijis ļoti grūti.
Monta: “Bija dīvaini. Visu laiku raudāju. Nevarēju pierast, bet tagad viss savādāk.” Ar mammu Monta sazinās katru dienu un jau vasarā dosies pie viņas. Taču pagaidām ģimenes sajūtu viņai rada kaimiņi, kas apņēmušies gādāt par meiteni.
Monta: “Negribu dzīvot ar omi. Mums nav labas attiecības. Es labāk dzīvoju savā mājā, kad mani brālis apciemo un kaimiņi pieskata, nekā pie omes. Internātskolā nekad nav paticis dzīvot. Ar mammu sarunājām, ka dzīvoju savās mājās un netaisu nekādas problēmas.”
Kaimiņu meita Sabīne jaunu ģimenes locekli pieņem ar prieku. Arī pašai Mirdzai citu bērnu audzināšana nav sveša lieta. Četri bērnunama bērni joprojām saka „paldies par visu”.
Mirdza, vecmāmiņa: “Ar bērniem jābūt stingriem, jāatbild par viņiem un jāskatās. Protams, bērnam vajadzīga vecāku mīlestība. Vecāki paliek vecāki.”
Bērni ir šā laika ķīlnieki, teic Mirdza. Viņi dažkārt pat nezina, ko nozīmē īsta ģimene un kopīga sēšanās pie vakariņu galda. Tas bijis viens no iemesliem, kāpēc ģimene piekrita pieskatīt Montu.
“Ceram, ka viņa mums būs līdz galam izturīga meitene. Mēs arī laižam uz diskotēku, pie omes aizbraukt, pie draudzenes. Ķēdē neturam. Liela meitene.”
Monta nav vienīgais bērns Latvijā, kuras vecāki devušies peļņā uz ārvalstīm. Taču šajā gadījumā par meiteni rūpējas kaimiņi, citās situācijās nepilngadīgie paliek vieni paši mājās. Un šo brīdi veiksmīgi izmanto narkotiku tirgotāji.
Marija Dzalbe, Vaives pagasta bāriņtiesas priekšsēdētāja: “Es domāju, šie bērni ir labi situēti. Vecāki viņiem sūta naudu, un tas ir liels magnēts tiem negodīgajiem, kas grib izmantot šo naudu. Tas ir bizness. Narkotikas ir jāpārdod.”
Vienu pašu bērnu palikšana Latvijā nav tikai pagasta problēma, bet gan visas Latvijas. Un tuvākajā nākotnē tā varētu tikai saasināties. Eiropas nodarbinātības dienests pēdējā laikā ir novērojis iedzīvotāju pastiprinātu interesi par darbiem citās valstīs.
Šogad trijos mēnešos pie dienesta konsultantiem Latvijā vērsās aptuveni seši tūkstoši iedzīvotāju. Salīdzinājumā ar pērno gadu šis skaitlis ir trīskāršojies.
Lai gan bezdarbs skāris visu pasauli, situācija citur iedzīvotājiem liekas cerīgāka nekā Latvijā. Vispopulārākās valstis, uz kurām tie grib doties, ir Lielbritānija, Norvēģija, Zviedrija un Dānija. Joprojām ir interese par Īriju.
Žanna Ribakova, EURES menedžere: “Interese ir, bet nav tik liela kā iepriekš. Arī Īriju skārusi ekonomiskā krīze. Bezdarbs 10%. Tas nozīmē, ka brīvās darba vietas vairs nav pieejamas.
Parādās arī jauna tendence – aizvien vairāk iedzīvotāju vēlas braukt strādāt uz tālākām valstīm – Kanādu, Austrāliju un Krieviju.
Aizbraucēji visvairāk joprojām interesējas par vienkāršajām profesijām – auklītes, elektriķa, metinātāja darbu. Tāpat arī par būvniecību, lauksaimniecību, kā arī darbu tūrisma jomā.
SEB bankas eksperts norāda, ka ārvalstīs strādājošajiem latviešiem aizvien biežāk nākas samierināties ar salīdzinoši zemu atalgojumu. Tas ir viens no veidiem, kā viņi var noturēties darba tirgū. Vietējie prasot lielākas algas. Līdz ar to arī naudas apjoms, ko mūsējie tagad no ārvalstīm sūta tuviniekiem uz Latviju, ir samazinājies uz pusi. Ja vēl pērn Latvijā ienāca aptuveni 30 miljoni latu mēnesī, tad tagad tie varētu būt tikai 15. Šādus jaunākos aprēķinus LNT top 10 uzzināja SEB bankā.
Ekonomisti gan negribīgi, tomēr atzīst, ka faktiski ir sācies jauns emigrācijas vilnis.
Andris Vilks, SEB bankas ekonomists: “Tie, kas varētu gribēt braukt atpakaļ, visticamāk, nogaidīs un paskatīsies, kāda situācija būs Latvijā. Varētu būt tā, ka nebūs daudz, kas atgriežas, bet tai pašā laikā nebūs tik daudz to cilvēku, kas aizbrauks. Ja situācija pasliktināsies, tad brauks vairāk ekonomiski aktīvo iedzīvotāju.”
Darbaspēka plūsmai ir grūti izsekot. Agrāk oficiāli minēts, ka no Latvijas jau aizbraukuši 50 000 cilvēku. Taču neoficiāli var teikt, ka laimi pasaulē devušies meklēt vismaz divtik vairāk Latvijas iedzīvotāju. Eksperts prognozē, ka nākamgad situācija mūsu valstī varētu uzlaboties. Ja tomēr ne, cilvēki kritīs apātijā un brauks vienalga kur, ka tik nav jāpaliek Latvijā.
Manvienkarsi zel Irijas.
Ko nu tie iru prieksniecini neizdoma un ko vel neizdomas…
Gluzi ka tai stasta ” KA ZEME UN DZIVIBA UZ TAS RADAS”
Viena diena dievs izdomaja zemi,
nakosaja radija udeni, sauli, putnus, …, …, un ta talak.
un no visa ta kas pari palika izveidoja iru…
Nē,man vienkārši nekad nav ienācis prātā krāpt valsti,kura baro mani un manu ģimeni!
Nu ko!!!
Pasi vien busim piekramejusi iru zalja civecina platmali…
Sanemam bezdarbnieka pabalstus, rentes kompensacijas, apslepjam ka pasiem tevzeme ir ipasumi, iegadajamies socialas majas, pa naktim nelikumigi pastradajam, utt…
Nu un cepure bus piekrameta…
Un tad saksies nakosais etaps, saksim brinities kurs to izdarija, kapec zalais civecins saskabusu seju???
Ta jau vienmer ir…!!!
Kurs mazak dara, tas vairak cies…!!!
Ka “shurika piedzivojumos” teica:
KTO NERABOTAJET, TOT JEST- UCHIS STUDENT…
TAD UZZIME MAN AR…
FOTO UZLIME SAVEJO, BET VARDA UZVARDA VIETA LABAK UZRAKSTI PIEMERAM:
JOHN CONDOM,
TAD AIZEJ UZ VIETEJO SOC WELFARE OFISU VINI TYEV SAMAKSAS PAR DARBU, BUS PIKIS..
Staep citu “Zalais cilvecins” tiesi ta ari dzivo,ka ieprieksejais komentetajs te raksta.
Un letinjam verga dvesele ir nemt piemeru no kungiem..
TUR JAU TA LIETA KA LATVIESA DVESELE PANEM KO CITS DOD UN TO KAS CITAM PARI PALIEK…
NAV ZEL KO APEDA BET ZEL KAS PALIKA
O!!! JA!!!