Latvijas Saeima 30. augustā otrajā lasījumā atbalstīja iekšlietu ministra Kristapa Eklona rosinātos Grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, lai Latvijas iedzīvotāji, kuriem personu apliecinošu dokumentu derīguma termiņš ir beidzies no 2020. gada 1. marta, varētu īstenot savas pamattiesības, piemēram, saņemt pakalpojumus veselības, labklājības, sociālajā, izglītības, tiesību aizsardzības jomā, kā arī piedalīties Saeimas vēlēšanās.

Latvijas Ministru kabinets (MK) vakar, 16.augustā, atbalstīja iekšlietu ministra Kristapa Eklona rosinātos Grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, lai Latvijas iedzīvotāji, kuriem personu apliecinošu dokumentu derīguma termiņš ir beidzies no 2020.gada 1.marta, varētu īstenot savas pamattiesības, piemēram, saņemt pakalpojumus veselības, labklājības, sociālajā, izglītības, tiesību aizsardzības jomā, kā arī piedalīties Saeimas vēlēšanās.

Iekšlietu ministrs Kristaps Eklons rosinājis veikt Grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, lai Latvijas pilsoņi, nepilsoņi un bezvalstnieki, kuriem personu apliecinošu dokumentu derīguma termiņš ir beidzies no 2020.gada 1.marta, varētu īstenot savas pamattiesības, piemēram, saņemt pakalpojumus veselības, labklājības, sociālajā, izglītības, tiesību aizsardzības jomā, kā arī piedalīties Saeimas vēlēšanās.

Atskatoties uz gada pirmo ceturksni, Latvijas vēstniecības Konsulārās nodaļas vadītāja Ieva Bīlmane norāda, ka tas ir iesācies tiešām labi, atsākusies apmeklētāju pieņemšana klātienē arī citu pakalpojumu, ne tikai pasu/ID karšu formēšanai, saņemšanai. Audzis ir pieprasījums personu apliecinošu dokumentu saņemšanai.

Sākot ar 2021. gada 1. oktobri, saskaņā ar Apvienotās Karalistes valdības lēmumu, Eiropas Savienības pilsoņi, tai skaitā Latvijas pilsoņi, varēs ceļot uz Apvienoto Karalisti tikai ar pasi, teikts Latvijas vēstniecības Apvienotajā Karalistē paziņojumā. Identifikācijas kartes (eID) vairs netiks atzītas par derīgu ceļošanas dokumentu.

2021. gada 1. ceturksnī no Īrijā dzīvojošiem Latvijas valstspiederīgajiem vēstniecībā saņemti 487 pieteikumi personu apliecinošu dokumentu (pasu un eID karšu) noformēšanai, portālam baltic-ireland.ie pastāstīja Konsulārās nodaļas vadītāja Ieva Bīlmane. Ņemot vērā, ka 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā, nosakot pienākumu personām, kuras sasniegušas 15 gadu vecumu, saņemot pasi, saņemt arī eID karti, 1.ceturksnī ir pieaudzis vēstniecībā iesniegto pieteikumu uz eID kartes noformēšanu skaits – 237 (salīdzinājumam 2020.g. 1.cet. – 167 pieteikumi).

Ar 2021. gadu ir sācies tiesību aktos noteiktais pārejas periods, kura laikā līdz ar pasi obligāti jāsaņem arī eID karte. “Proti, ja patlaban personai ir nepieciešama jauna pase, jo tagadējai pasei drīz beigsies vai ir beidzies derīguma termiņš, tā ir nozaudēta vai bojāta, tad, iesniedzot iesniegumu jaunas pases izsniegšanai, personai vienlaikus ir jānorāda, ka viņai vajadzīga arī eID karte,” skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP).

Ņemot vērā, ka naktī no 30. uz 31.decembri visā Īrijas teritorijā tiek pilnā apjomā atjaunoti 5.līmeņa ierobežojošie pasākumi, Latvijas vēstniecība Īrijā aicina būt atbildīgiem pret savu un līdzcilvēku veselību un drošību un ievērot Īrijas atbildīgo iestāžu norādījumus Covid-19 izplatības ierobežošanai, tai skaitā pārvietošanās ierobežojumus 5km rādiusā no savas dzīvesvietas, teikts vēstniecības paziņojumā. Minētie ierobežojumi būs spēkā līdz 2021.gada 31.janvārim.

Kopā ar Latviešu centru Minsterē organizācija ManaBalss ir izveidojusi stingrās autorizācijas iespēju arī tiem Latvijas pilsoņiem, kuriem nav Latvijas i-banku kontu vai eParaksts iespējas, informē ManaBalss.lv satura redaktors Didzis Meļķis. Turpmāk ManaBalss platformā varēs autorizēties, izmantojot Latvijas pilsoņa pasi vai ID karti.

Šā gada 1. ceturksnī no Īrijā dzīvojošiem Latvijas valstspiederīgajiem vēstniecībā saņemti 464 pieteikumi personu apliecinošu dokumentu (pasu un eID karšu) noformēšanai. Tāpat ar vēstniecības starpniecību 2020.gada pirmajā ceturksnī aktualizētas 329 ziņas Iedzīvotāju reģistrā, izsniegtas 169 izziņas (konsulārās izziņas, izziņas no Iedzīvotāju reģistra un cita veida izziņas), kā arī sniegti 38 notariālie pakalpojumi, portālam baltic-ireland.ie pastāstīja Latvijas vēstniecības Konsularās nodaļas vadītāja Ieva Bīlmane.