Sestdiena, 23. septembris, Varda dienas: Vanda, Veneranda, Venija

Mācītāja vēstījums 2009. gada Lieldienās draugiem.lv

- 11.04.2009
Sadaļas: Arhīvs - Atslēgvārdi: ,

dscf01431Prieks un pārsteigums nāk līdz ar testamentu, kurā man atklājas novēlētāja mīlestība, rūpes un bagātība. Daudzreiz esmu dzirdējis dzīvesstāstus, kur kā brīnums un pagrieziena punkts ir nācis kāda ārzemju onkuļa vai tantes atstātais mantojums.

Tas pirmajā brīdī ir izsaucis neticību rakstītajam, vai advokāta pasludinātajam faktam. Tad ir nākušas prieka asaras par tik necerētu mīlestību no cilvēka, par kuru patiesībā biju aizmirsis savā ikdienas skrējienā. Pēc tam, kad testamentā izteiktais mīlestības dāvinājums ir reāli saņemts, rodas vēlēšanās par šo mīlestību stāstīt citiem un vairāk un vairāk kļūt par personu, kas arī padomā par citiem, kuriem ir vajadzība pēc iztikas, prieka un mīlestības. Testaments ir devis gan vērtīgu ieguvumu, gan iespēju nokaunēties, ka neesmu dāvinātāju mīlējis tāpat kā viņš mani. Mantojumā ietvertā mīlestība ir mani aizkustinājusi un pārmainījusi visu turpmāko dzīvi.

Kāpēc es to rakstu Lieldienās? Kāds sakars Kristus Augšāmcelšanās svētkiem ar testamentu un mantojumu?
Paskatīsimies!
Testaments ir novēlētāja gribas paudējs. Ar to tiek pateikts ko novēlētājs vēlas dāvināt saņēmējam. Testaments dod man saņemt to kas pieder citai personai. Tam ir tieša saikne ar to, kas notiek Zaļajā Ceturtdienā, Lielajā Piektdienā un Lieldienās. Jēzus kā patiess cilvēks un patiess Dievs, tanī naktī, kad viņš tika nodots, pavēstīja, ka tiek dots jauns testaments (latviešu val.tulk. ”derība”) Viņa asinīs kas par mums top izlietas. Tātad Jēzus visu savu svētumu, mieru un sadraudzību ar Dievu noraksta testamentā mums. Pat vēl vairāk! Mums tiek dāvināts viss, kas ir Jēzum. Pat augšāmcelšanās brīnums un mūžīgās dzīvības svētlaime Dieva valstībā. Tāpēc Kristus saka: Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība, kas man tic dzīvos mūžīgajā dzīvībā . Visa Bībele ir Dieva nodoma un gribas paudēja. Ne velti angļu valodā, apzīmējot Bībeles daļas, tiek lietoti vārdi: „Old Testament, New Testament” t.i. Vecā Derība (Testaments) un Jaunā Derība (Testaments). Un Dievs nemelo! To ko Viņš ir novēlējis, tas ir saņemams. Ir labi ja uzmanīgi izlasām, ko Viņš savā mīlestībā, domādams par mums, ir sagādājis un uzdāvinājis.
Atklāsme par Dieva lielo mīlestību, ko Viņš cilvēcei ir ienesis ar Jēzu Kristu, ir vienmēr kā necerēts un pārsteidzošs fakts. Izradās, ka Dievs par mums ir domājis tad, kad mums Viņš ir bijis vienaldzīgs vai pat licies par traucēkli mūsu „reālajai dzīvei”, kurā taču ir vispirms jādomā par sevi, savu komfortu, drošību utt. Dievs mūs ir jau atradis, pirms mēs Viņu sākām meklēt lūgšanās, dievkalpojumos un kristīgās grāmatās. Viņš mani ir pirmais mīlējis ! Viņš ir nācis meklēt un glābt grēciniekus . Un Viņš mani ir atradis un savu bagātību uzdāvinājis! Vai es to ticu, vai es to saņemu, vai es to lietoju? Tas paliek manā atbildībā. Dievs savu mīlestību ar varu neuzspiež. Tu vari turpināt dzīvot tā it kā tev nebūtu dota bagātība caur grēku piedošanu, dievkalpojumiem, kristībām, draudzi utt. Dievs ir pacietīgs un turpina aicināt mūs kas dzīvojam Īrijā. Bet Viņš patiesi vēlas, lai mūs nāve nepārsteidz ātrāk, pirms esam saņēmuši Kristus svētumu un mūžīgās dzīvības mantojumu. Viņam patiesi būs žēl, ka kāds no mums nebūs izmantojis tik labu iespēju kļūt par apžēlotu grēcinieku un Dieva bērnu.

Līdz ar atklāsmi par Dieva beznosacījuma mīlestību, cilvēkā ielīst jauna būtība, kuras pirmsākums ir meklējams Dievā. Dieva mīlestības, piedošanas un žēlastības iepriecināts, mūsos piedzimst jauns cilvēks, kas mīl Dievu pāri visam un savu tuvāko kā sevi pašu . Tās ir pārmaiņas! Ir vēlēšanās piedot tāpat, kā Kristus dēļ pašam ir piedots. Ir vēlēšanās izraut līdzcilvēkus no egocentrisma un rādīt uz Kristu, kurš pašam ir atklājies kā dzīves drošs pamats un uzticams Dievs. Gribās vairāk un vairāk dalīties ar savu laiku, naudu, spējām un cerību ar citiem, lai vairotu mīlestību sabiedrībā, draudzē un ģimenē.
To visu izraisa Dieva mīlestība, kas kā testaments ir atvērts un nolasīts Lieldienās.

Kristus ir miris un augšāmcēlies, lai es saņemtu testamentā pausto Dieva mīlestības gribu!

Neatkarīgi no tā ko jūs darīsiet Lieldienās, ripināsiet olas, vai svinēsiet Kristus Augšāmcelšanos, Dievs no savas puses visu ko solījis ir piepildījis. Vai mēs to nāksim saņemt, vai nē, paliek mūsu ziņā un atbildībā.
Vēlu piedzīvot Dieva mīlestību Kristū un aicinu uz priekpilniem draudzes dievkalpojumiem Īrijā!

Mīlestībā – Uģis Brūklene
Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas mācītājs Īrijā

FOTO: Harina Brūklene


  1. Kristine - IRELAND saka:

    Fui cik pretigi.Es par tevi TONNA+ biju labakas domas.Te nu var skaidri redzet pie ka noved alkohols un narkotikas

  2. TONNA+ - IRELAND saka:

    Atsaucoties uz portāla baltic-ireland.ie lietošanas noteikumiem, šis komentārs ir dzēsts, jo neatbilst morāles, ētikas un pieklājības normām (aicina uz vardarbību, veicina etnisku, rasu, reliģisko, sociālo, seksuālo, dzimuma vai cita veida diskrimināciju un naidu, aizskar citas personas cieņu un godu).

    Administrācija

  3. TONNA+ - IRELAND saka:

    Atsaucoties uz portāla baltic-ireland.ie lietošanas noteikumiem, šis komentārs ir dzēsts, jo neatbilst morāles, ētikas un pieklājības normām (aicina uz vardarbību, veicina etnisku, rasu, reliģisko, sociālo, seksuālo, dzimuma vai cita veida diskrimināciju un naidu, aizskar citas personas cieņu un godu).

    Administrācija

  4. TONNA+ - IRELAND saka:

    Ikvienam noderīga saite:
    http://www.dievturi.org

  5. TONNA+ - IRELAND saka:

    Pārdomas mazliet citā griezumā.
    *************
    Viduslaikos gan bija kārtīga uzdzīve un slaidi kautiņi, tā vismaz man ilgu laiku šķita, bet nu izskatās, ka nemaz nevar tik viennozīmīgu vērtēt. Galu galā arī viduslaikos dzīvoja cilvēki, kuriem tāpat kā mums gribas jautrību, mīlestību un prieku savās dzīvēs.

    Vai tiešām uzreiz cietumā?
    Vairumā viduslaiku kopienās tiešām bija tiesnešu un zvērināto tiesu sistēma, lai gan toreiz tiesas procesi noritēja daudz straujāk- parasti vairāk par pusstundu laika tie neaizņēma. Ja tiesnesis gribēja, viņš (gandrīz vienmēr tiesnesis bija vīrietis) varēja vien uzdot dažus vienkāršus jautājumus un uzreiz pasludināt savu spriedumu, nemaz neapspriežoties ar zvērinātajiem.

    Vai viduslaiku ciemos valdīja patvaļa?
    Agrīno viduslaiku kopienās katram tās loceklim bija daudz lielāka sociālā atbildība nekā tas ir šodien, tā tas arī bija. Ja kādam viduslaiku ciema iedzīvotajam šķita, ka ir nodarīts kaitējums, tad uzreiz uz to, kuru turēja aizdomās norādīja un ar bļāvieniem: „Ķeriet zagli” metās viņu gūstīt. Ja kāds no apkārtējem nepiedalījās šajā atrakcijā, tad automātiski kļuva par ķeramās personas līdzzinātāju. Ja kādā ciematā vajāšana izpalika, tad viss ciems bija atbildīgs par attiecīgo pāridarījumu, piemēram, kādam tirgotājam.

    Vai baznīcas likumi tiešām bija tik stingri?
    Svētulīgajos viduslaikos pret reliģiska rakstura noziegumiem izturejās ļoti nopietni. Katras pilsētas baznīca varēja izlemt cik smags ir ķecera noziegums un ar kādām metodēm izmeklēt ikvienu šādu noziegumu. Tomēr baznīca bija arī vieta, kurā noziedznieki varēja izvairīties no nozieguma sekām vai soda. Viduslaikos baznīca ar jēdzienu „patvērums” bija labi pazīstama starp visiem noziedziniekiem. Ar baznīcas palīdzību varēja izvairīties pat no pakāršanas un izbēgt uz citu valsti nebaidoties, ka sods sekos.

    Ja tevi neredzu- tevis nav?
    Noziedznieki, kuri bija nodarījuši tikai sīkus nedarbus un ne vairāk kā trīs, tika izraidīti no ciemiem, vai pilsētām. Tada bija viduslaiku politika. Retāk sodīja ar nāvi vai ieslodzīja cietumos. Recidīvistus, jeb atkārtoti pieķertos vienkārši izmeta no pilsētām un aizliedza tajās atkal ierasties. Nenoliedzami, ka tas bija ekonomiski izdevīgi un humāni, tikai nedod Dievs, ja nākamaja pilsētā atkal būs ieeja liegta.

    Vieglprātīgi piesprieda nāvessodus.
    Skatoties, ko rāda Holivudas filmās, varētu spriest par bruņinieku patvaļu viduslaikos- bez tiesas publiski varēja nogalināt kā par pāridarījumu karavīram, tā arī par karaļa vistas zādzību. Patiesībā tik traki nemaz nrbija, nāvessodus piesprieda un izpildīja par smagākiem noziegumiem, tādiem kā slepkavība, valsts nodevība un ļaunprātīga dedzināšana. Vainīgos parasti pakāra.

    Karaliskā augstība: augstāk par likumu?
    Uz to pusi jau ir. Kamēr viduslaiku augstmaņi baudīja savas privilēģijas apejot likumus, vairumam Eiropas karaļu, lai atturētu tos no trakā „amoka skrējiena” ( amoks [malajiešu valodā 'amok'] psihisks traucējuma veids, kad uznāk lēkmes, tad metas skriet, iznīcinot visu, kas gadās ceļā (amoka skrējiens)). ”, tos nācās ievērot. Angļu „Lielā Harta” , kas ierobežo karaļu tiesības ir tikai viens piemērs.

    Publiskās galvas nociršana- iknedēļas izrāde?
    Galvas nociršana, ātrs un nesāpīgs nāvessoda veids, bija augstmaņu privilēģija, retāk galvas cirta arī parastiem pilsoņiem. Augsmaņu noziegums, par kuru cirta galvu, parasti bija nodevība. Turklāt publiski augstmaņus nesodīja, sodu parasti izpildīja piļu pagalmos.

    Raganu medības.
    Lai gan dažas pagānu „raganas”, kā šīs sievietes saukāja to vajātāji, viduslaikos tika mocītas un dedzinātas pie staba gan, tomēr par īstu dedzināšanas uzplaukumu, kad visbiežāk šāds nāvassods tika praktizēts, var dēvēt 1550. gadu sākumu- reformāciju laiku. Tieši šinī laikā ļaudis bija pārņēmusi masu histēriija un Eiropā notika „raganu medības”. Anglijā parasti „raganas” pakāra nevis dedzināja.

    Nogriežot ausi tiek imests no sabiedrības.
    Ar sodu nogriežot ausi vai roku sodīja tikai nopietnos noziegumos apsūdzētus noziedziniekus, it īpaši tos, kurus pieķēra lielākās viduslaiku pilsētās, piemēram, Londonā. Lielākoties tie bija tikai tukši draudi un biedēšana, nekā reāla miesas gabals nogriešana. Viss bija atkarīgs no tā, cik bieži blēdis tika pieķerts un cik ļoti bija nokaitinājis iedzīvotājus.

    Saraustīts gabalos…
    Filmas „Drošdirdis” beigu kadros redzētā nāves mašīna- tā, kas sarausta upura ķermeni gabalos plēšot ķermeni dažādos virzienos raujot rokas un kājas katru uz savu pusi, iepējms, ka ir pats slavenākais moku rīks, kas plaši tika pielietots viduslaiku Eiropā, it īpaši 15. gadsimtā. Gan šie, gan citi spīdzināšanas instrumenti sava pielietojuma uzplaukumu pieredzēja tūkstoš piecsimtajos gados, kad Anglijas karaliene Elizabete I un citi Eiropas monarhi sāka savās valstīt reliģiskās tīrīšanas.

  6. kristine. - IRELAND saka:

    Vienalga riebigi.Un ko tu visu laiku skaties uz citiem -citi ta -un citi sita -skaties visupirms pats uz sevi -kads tu esi,mainies -esi labaks par citiem -pieklajigaks,godigaks,inteligentaks utt.tad iespejams pie tevis kads tiksies,bet tagad tu visus atgrut ar savu agresiju un nesmuko lamasanos un sliktajiem vardiem.

    Vispar es jau sen Tev TONNA+ gribeju teikt, ka kamer Tu kladzini te pa netu un raksti tos palagus cauram dienam -Latvija nekas neiet uz prieksu.Ta izskatas ka te Tev nav tas piemerotas publikas un dzirdigas ausis.
    Lai kaut kadu merki panaktu ir ari kaut kas reali jadara taja virziena.Ja gribi lai Latvija kaut kas mainas un notiek – dari kaut ko – brauc uz Latviju – sludini uz ielam un sapulces savus uzskatus -organize domubiedru un lauzu grupas kas tev seko,ejiet uz ielam ar palakatiem,organizejiet mitinus,piketus – manis pec kaut vai apmetajiet ar olam SAEIMU – (ja ta liekas pareizi un pienemami) un beigu gala Tu tiksi ieverots – iespejams ka Tevi pat izvirzis par deputatu utt, vismaz bus kaut kads actions,kaut kada kustiba – progress vai regress – bet bus kaut kas kas Tevi reali aiznems un iespejams Tev dos jegu un gandarijumu Tavai dzivei.Kapec nepameginat?Ko Tu ar to zaudesi?Iespejams pat iegusi -vismaz pieredzi.

  7. TONNA+ - IRELAND saka:

    Atsaucoties uz portāla baltic-ireland.ie lietošanas noteikumiem, šis komentārs ir dzēsts, jo neatbilst morāles, ētikas un pieklājības normām (aicina uz vardarbību, veicina etnisku, rasu, reliģisko, sociālo, seksuālo, dzimuma vai cita veida diskrimināciju un naidu, aizskar citas personas cieņu un godu).

    Administrācija

  8. Kristine - IRELAND saka:

    Tagadeja Latvija senatne,lai gan apdzivota no vienas tautas dazadam ciltim,nebija apvienota viena kopeja valsti,bet gan 6 atseviskas latvju valstis: Vidzeme,Talava,Latgale,Selija,Zemgale un Kursa jeb Kurzeme,un dzivoja katra savu politisko dzivi.Valdija iedzimtie kungi valdibas centros- pilis,un katra valsti bija savs galvenais kungs- lielkungs jeb kenins (rex,konic),tapat ka pie leisu ciltim savi dizkungi un pie prusiem tadi pat lielkungi jeb reiki.No vestures avotiem nekur ari nav izzinams,ka pie sam latvju valstim jeb ciltim tai laika butu pastavejusi kada censanas apvienoties par vienu stipru lielaku valsti ar kopigu nacionalu kulturu,turpretim politiskais separatisms bija attistits augstaka mera – ciltis apkarojas sava starpa un atsvesinajas viena no otras un lidz ar to vinu valodas izloksnes.Nav pat zinams toreizejais kopejais tautas un valodas nosaukums.
    Pie tadiem ieksejiem apstakliem tauta visuma bija politiski vaja un atseviskas valstis viena pec otras krita par laupijumu svesiem iekarotajiem.Visas zemes uz ziemeliem no Daugavas jau bija nakusas zem Krievijas virsvaldibas: Vidzeme un Latgale- Polockas,bet Talava – Pleskavas,pie tam Vidzeme gar jurmalu un Daugavu jau agrak bija iespiedusies svesie,somiem radniecigie libiesi,kas dzivoja palielai dalai jaukti ar latvjiem – vidzemniekiem.Selija atradas zem stipra leisu iespaida,un vienigi Zemgale un Kurzeme vel bija brivas,bet stipri apdraudetas no krieviem,skandinaviem un leisiem.Pec neilga laika ari sis pedejas divas ciltis butu zaudejusas patstavibu, – un lidz ar to latvju tauta bija nolemta galigai iznicibai.Katra no 6 latvju valstim,jeb ciltim dzivoja savu atsevisku politisko dzivi,pie tam 3 no vinam maksaja krieviem meslus,jeb nodevas. Divas lietas sai grutaja vestures bridi vareja Latvijai lidzet: apvienosanas un kristietibas pienemsana.
    Vards “Latvija” ir jaunako laiku darinajums un tas ir celies no vienas musu tautas cilts – latgaliem.Senlaikos visu tagadejo Latviju sauca par Vidzemi (Livonia),kura ietilpa ari latvju iekarota Igaunija.Pirmsakuma Vidzeme aptvera lielako dalu no tagadejas Rigas un Valmieras rajoniem,ka ari tagadejo Cesu rajona rietumu dalu.Bet si maza Vidzeme ap 1190.gadu labpratigi pienema katolisko ticibu un Eiropeisko kulturu un tapa par visu latvju cilsu apvienotaju,lidz ar to Vidzemes vards (Livonija) tapa par apvienotas valsts kopejo apzimejumu.
    Baltijas zemes jau agrak bija kristigaja pasaule labi zinamas un pazistamas,visus ieprieksejos gadusimtenus turpu brauca tirgoties un ari karot zviedri,dani,krievi un no XII.g.s.vidus ari vaciesi(saksi),jo tikai no ta laika Vacija naca tuvakos sakaros ar Baltijas juru,caur Libeku,kad Vendu zemes pievienojas pie Vacu-Romiesu valsts.Latvji savukart brauca tirgoties uz Visbiju (Gotzeme),kas toreiz bija Baltijas juras tirdzniecibas centrs,un uznemas ari kara gaitas (kursi) uz Zviedriju un Daniju.Visupirms misionari apmekleja Baltiju no Danijas,Lundas arhibiskapijas (XI.g.s pat celta Kurzeme pie Dundagas pirma baznica).Tapat ziemelu apustulis Svetais Unsgars vel daudz agrak (IX.g.s.) bijis Kurzeme.Bet ta ka ar skandinaviem (normaniem) latvji bija palielakai dalai naidigas kara attiecibas,- tad sam misionem paliekamu panakumu nebija.
    Kristietiba bija tas lielais,dieviskais speks,kas paris pedejos gadusimtenos bija civilizejis un stiprinajis Ziemel-Eiropas tautas un valstis – Vaciju,Krieviju,Poliju,Zviedriju,Daniju,izceldams tas no barbarisma un politiskas nebutibas.Ne par velti vesture skaita par so valstu varenibas nodibinatajiem tos svetos valdniekus un tautu vadonus,kas labpratigi ievedusi un nostiprinajusi kristietibu.
    Baltu tautas(latviesi,prusi,leisi) bija par daudz konservativas sava nepilnigaja,kaucu zinama mera idejiski veidota paganu religija un tam truka talredzibas.Cik daudz citadaka un spozaka butu bijusi Latvijas vesture,ja tauta butu apvienojusies un pienemusi kristietibu jau ap 1000.gadu pec Kristus,ka to darija ap to laiku Zviedrija,Danija un citas lidziga apmera valstis.Tad musu vestures un kulturas gaita butu apmeram tada pat,ka sim kaiminu valstim.Bet ari vel ap 1200.gadu nebija par velu latvju tautai apvienoties viena kopeja valsti un nakt pie atzinas,kaut gan apstakli jau bija mainjusies un situacija vairs nebija tada pati ka agrak.
    Saja laika viena no latvju valstim – Vidzeme valdija kenins Kaups,kas stajas sakaros ar Sveto Kreslu un labpratigi pienema kristigo ticibu lidz ar lielako dalu savas tautas.Katolisko Baznicu taja laika parvaldija pavests Aleksandrs III.(1159 – 1181),kurs caur Bremenes arhibiskapu(pie kura metropolijas piedereja ari vendu: Libekas,Raceburgas un Sverinas biskapijas) ,bija labi informets par Baltijas zemem un kristigo tirgotaju braucieniem,un uzdeva sim Bremenes arhibiskapam sutit uz Vidzemi attiecigi sagatavotus un noderigus misionarus,dodams no Romas ari sikakas instrukcijas un naudas lidzeklus(ka stasta vesturnieki -Libekas Arnolds,Niensteds un citi).Iespejams ka jau pirms Meinarda tirgotajiem lidzi braukusi ari priesteri,jo Meinardu un vina biedrus vidzemnieki sanem labveligi,ka parastus viesus,saprazdami priesteru nozimi.Meinardam brauc lidzi vel divi vina macekli,Sigebergas kleriki -Janis un Toms.Atbrauksanas laiks bija ap 1180.gadu,celojums esot vilcies,ar apstasanos Visbija,vairak ka tris nedelas,no Sv.Filipa un Jekaba dienas (1.Maija) lidz 24.Maijam.Meinards visupirms apmekle tuvakas tirgotaju apmesanas vietas Vidzeme: Daugavgrivu,Rigas ciemu,Doli,Sakas ciemu un pec tam ar vietejo Vidzemes kungu un tapat Polockas kenina,Vidzemes protektora (zem kura atradas Vidzeme) atlauju apmetas Ikskiles ciema pie Daugavas,ka vairak centrala vieta.Meinards dabu pat davanas no zemes valdniekiem,kuru interese bija veicinat mierigu kulturas satiksmi ar aizjuras zemem.Vins dzivo vienkarsos apstaklos un atri iemacas vietejo Vidzemes: t.i.latvju valodu,jo nav nekadu vesturisku zinu,ka kadreiz tur kada cita vieteja valoda butu tikusi lietota baznicas dzive (piem.Riga,Sv.Jekaba baznica un tapat citas Rigas un Vidzemes baznicas).Par lingua livonica (livladische sprache) ari velak tiek vienmer saprasta latvju valoda,tapat lidzigi zem kursu,zemgalu un selu valodam saprotama ta pati tagadeja latvju valoda,jo toreiz ar latvju vardu (letti) apzimeja tikai divas musu tautas ciltis – latgalus un talavus,kamer toreizejais kopigais tautas nosaukums nav zinams.Gan Vidzeme gar upem (un tapat Kurzemes Jurmala) dzivoja ari ienakusie samiskie zvejnieki – ta saucamie libiesi,bet tie bijusi mazakuma,velak sajaukusies ar iedzimtajiem latvjiem un jau agri parlatviskojusies.Bez tam sai zemei ir skaidri latvisks senais nosaukums -Vidzeme (pareizak -Viz-Zeme;no saknes viz -vizet;spidet,kas apzime -gaisu,baltu) Ari kristito Vidzemnieku vardi,kas hronikas atzimeti ir skaidri latviski: Kaupis,Akons,Vezons,Vadis,Dabrelis,Kirans,Lejans,Garveders un citi.
    Pirmas baznicas cel Ikskile 1184.gada un Salaspili 1187.gada.Ieverojot ticigo lielo skaitu,1186.gada tiek Vidzeme ierikota sava biskapija ar sedekli Ikskile un pirmo Biskapu – Svetigo Meinardu. Ikskile Meinards atver ari skolu; sis ir velakas Rigas Domskolas sakums.Raksturigi ka Vidzemnieki uznem misionarus visur labveligi un tie var bez skersliem apmeklet visu zemi,apmetoties galvenos centros.Seviski ieverojams Meinarda paligs bija priesteris Teodoriks no Turaidas,kurs atgrieza Vidzemes keninu (rex) Kaupi un daudzus Turaidas un apkartnes iedzivotajus.Vinam tur bija savas majas un saimnieciba,un iespejams,ka vins bijis iedzimts vidzemnieks,jo tam sajas zemes bija liels iespaids un vins loti labi parvalda vietejas valodas,dodamies misiones celojumos uz Talavu un pat Igauniju.
    Meinards Ikskile no sakuma notur dievkalpojumus pagaidu telpas,bet tad sak gadat par pastavigas mura ekas celsanu.Sanemdams naudas lidzeklus misijas uzturesanai no Romas,no pavesta Lucija (1181. -1185.),ka ari no sava arhibiskapa,vins noperk Ikskile uz Daugavas krasta nelielu zemes gabalu (to pasu uz kura tagad stav Ikskiles baznica un kurs tatad ir katolu baznicas legali ieguts ipasums),un 1184.gada baznica nak gatava,zem Jaunavas Marijas varda.

    (turpmak vel)

  9. TONNA+ - IRELAND saka:

    Atsaucoties uz portāla baltic-ireland.ie lietošanas noteikumiem, šis komentārs ir dzēsts, jo neatbilst morāles, ētikas un pieklājības normām (aicina uz vardarbību, veicina etnisku, rasu, reliģisko, sociālo, seksuālo, dzimuma vai cita veida diskrimināciju un naidu, aizskar citas personas cieņu un godu).

    Administrācija



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie