Mācītāja vēstījums 2009. gada Lieldienās

TONNA+ - saka:

Atsaucoties uz portāla baltic-ireland.ie lietošanas noteikumiem, šis komentārs ir dzēsts, jo neatbilst morāles, ētikas un pieklājības normām (aicina uz vardarbību, veicina etnisku, rasu, reliģisko, sociālo, seksuālo, dzimuma vai cita veida diskrimināciju un naidu, aizskar citas personas cieņu un godu).

Administrācija

Ramona - saka:

p.s nesen Ukrainā vēl kustēja kaut kas,tagad tur ir d—-sā galīgi,Ukraina devalveja,taupija,saņēma piķi,taupija,tad atkal devalveja,grivna vinu vispār tūte ir,bus sudi,ka ISK,ar viniem,ar grivnu,Ungārija aizņēmās,devalvēja,un krīze turpinas,tagad ungari varut vel devalve ko,HUF u un brec pec jauanas naudas,Polija tute pamatigā,līdz kaklam,tuvojas Zimbabvei,redzesiet,kopa ar HUF un grivnu,bet Krievija nauda visu laiku no 98ā nav RUR bet gan BAKSIS,vini no rubeļa glabasanas izvairās.Man šausmas,jums Irija mutambi,negusi,humusi from afri… un vinu esot miljons iespejam,liekat ara no IRL mutambas!

Satans - saka:

Jo talak jo trakak.Trakomaja atverto durvju dienas…..

TONNA+ - saka:

Atsaucoties uz portāla baltic-ireland.ie lietošanas noteikumiem, šis komentārs ir dzēsts, jo neatbilst morāles, ētikas un pieklājības normām (aicina uz vardarbību, veicina etnisku, rasu, reliģisko, sociālo, seksuālo, dzimuma vai cita veida diskrimināciju un naidu, aizskar citas personas cieņu un godu).

Administrācija

TONNA+ - saka:

Iekopēts no e-misterija.lv

http://www.e-misterija.lv/modules.php?op=modload&name=News&file=article&sid=1812&mode=thread&order=0&thold=0
**********************

Baznīca līdz pat šai dienai lolo Ādama un Ievas grēku. Kailums, kas gan šajā Bībeles stāstā par Ādamu un Ievu, gan pagānismā simbolizē šķīstumu un bezgrēcību, baznīcas interpretācijā ir pretējais. Kristietības un citu lielo reliģiju attieksme pret ķermeni ir tik ļoti saasināta un baiļpilna, ka vēl mūsdienās baznīcās nav gaidīti cilvēki šortos vai ar atkailinātu ķermeņa augšdaļu, nemaz nerunājot par islāma likumiem.

No kā baidās reliģijas? Kādi ir to iebildumi pret Dieva radīto cilvēka ķermeni? Spriežot pēc reliģiju darbiem un to ieviestajām normām, jāsecina, ka Dievs ir radījis kaut ko tik nešķīstu un briesmīgu, ka tas jāslēpj no visu acīm, un Bībelē teiktais, ka „Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla”, ir pārpratums. Bet, ja tas nav pārpratums, tad atliek secināt, ka Dievs ir tikpat nešķīsts kā viņa radītais cilvēks. Tā tas ir arī tad, ja pieņem, ka frāze „Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla” attiecas uz cilvēka garu, nevis fizisko ķermeni, jo ielikt dievišķu garu nešķīstā ķermenī, kas nozīmē nepārtrauktu konfliktu un mierīgas dzīves neiespējamību, spētu vien muļķis.

Acīmredzot reliģiju noraidošajai attieksmei pret cilvēka miesu nav saistības ar Dievu. Šī nostāja ir sekas neprātam un, iespējams, cilvēku kontroles līdzeklis un ierocis cīņā par varu un naudu.

Bailes no kaila ķermeņa, kas raksturīgas reliģijām, ir cieši saistītas ar celibātu un attieksmi pret seksu. Celibāts ir nostāšanās pret dabas jeb Dieva nolikto kārtību, savu dabisko instinktu apspiešana. Dzimumdziņa ir cilvēkos, tāpat kā visos dzīvniekos, ielikts dabas mehānisms, kas ir dzīvības pamatā. Vajadzību pēc seksa nosaka hormoni, bioķīmiski procesi cilvēka ķermenī, pār kuriem prātam un gribai nav lielas varas. Tāpat kā sirds pukst bez cilvēka prāta līdzdalības, tāpat kā barība tiek sašķelta bez cilvēka gribas līdzdalības, tā arī cilvēkā ieliktie instinkti nosaka vajadzību pēc seksa.

Celibāts ir tāda pati instinktu apspiešana kā gavēnis. Cilvēka ķermenim ir savas vajadzības, kuras tas ar instinktu palīdzību cenšas apmierināt. Kad organismam vajag barības vielas, tas nosūta signālus uz smadzenēm, un cilvēks sajūt izsalkumu. Apmierināt izsalkumu ir dabiski; ja cilvēks ilgstoši ignorē ķermeņa prasību pēc barības, viņš zaudē spēku, dzīvesprieku un spēju pilnvērtīgi dzīvot, galu galā tiek zaudēta dzīvība. Ja atbilde uz izsalkumu ir adekvāta, t.i., cilvēks paēd, tad rodas sāta sajūta, un cilvēks var turpināt pilnvērtīgi dzīvot.

Tas ir tik dabiski un pašsaprotami. Neapspiežot ēšanas instinktus, cilvēks ir harmonijā ar savu ķermeni. Instinktus var saukt par ķermeņa intelektu – ķermenis zina, ko tam vajag, tas atšķirībā no prāta vienmēr ir vienots ar dabu, Dievu. Ja prāts ir ķermeņa sabiedrotais, nerodas konflikts, netiek izšķiesta enerģija cīņā starp prātu un ķermeņa intelektu, un šo enerģiju tad var ieguldīt citos daudz konstruktīvākos virzienos, piemēram, garīgajā izaugsmē.

Gavēnis, ja tas ir lēmums, ko pieņēmis prāts, balstoties uz reliģiskām idejām vai citiem apsvērumiem, nozīmē iekšēju konfliktu un savu instinktu apspiešanu. Tieši tāpat arī celibāts – prāta lēmums atteikties no dzimumdzīves – ir instinktu apspiešana, kas noved pie iekšējām pretrunām, stresa, depresijas un agresijas. Jāuzsver, ka runa ir par prāta pieņemtu lēmumu, nevis ķermeņa dotiem signāliem: ir situācijas, kad ķermenis pats dod ziņu, ka tas kādu laiku labprāt atturētos no ēšanas (piemēram, slimību gadījumā) vai seksuālās dzīves. Tad to nevar saukt par gavēni vai celibātu, tad tas ir dabisks process, kas norisinās bez jebkādas piespiešanās un kam nav sakara ar reliģiju vai citu ideoloģiju.

Taču reliģijas ignorē saprāta balsi un iestājas par seksuālo dziņu apspiešanu, celibātu vai citas mazliet mazāk ierobežojošas normas pasludinot par Dieva gribu. Un šādas rīcības iemesli ir nojaušami. Ir uzskats, ka vismaz attiecībā uz kristīgo baznīcu celibāts kalpojis kā instruments baznīcas varas un bagātības kā vienota veseluma saglabāšanai. Tāpat nevar noliegt, ka cilvēka dabiskāko un intīmāko vajadzību ierobežošana ir lielisks veids, kā kontrolēt cilvēku masas, – ierobežojumi attiecībā uz seksu skar visus, tāpēc, ja baznīcai izdodas cilvēkiem iedvest pārliecību, ka sekss ar atsevišķiem izņēmumiem ir kaut kas nešķīsts, velnišķīgs un grēcīgs un ka par to gaida visbargākais sods, tad vainas izjūtas un baiļu dēļ cilvēki kļūst viegli manipulējami un kontrolējami.

Instinktu apspiešana prasa lielu piepūli. Bēgšana no saviem instinktiem ir bēgšana no sevis un no patiesības. Bet aizbēgt nav iespējams. Lai kur cilvēks ietu, viņš vienmēr ņem līdzi sevi. Slēpšanās no sevis un patiesības ir ļoti nepateicīga nodarbe, tieši tāpēc ir izgudroti tik daudzi mehānismi, kā to darīt. Lai neļautu seksa instinktiem izlauzties uz āru, reliģijas visā pasaulē ir ieviesušas visabsurdākās normas, sākot ar aizliegumu nodarboties ar seksu, ja tā nolūks nav bērnu radīšana, un beidzot ar aizliegumu mūkiem pieskarties sievietēm un sievietēm skatīties vīriešiem acīs. Ķermeņi tiek slēpti zem bezformīgām drēbēm, sievietes tiek nošķirtas no vīriešiem – tas viss tikai tāpēc, lai apspiestajiem instinktiem neļautu izlauzties uz āru.

Bet, jo vairāk cilvēks apspiež savu dabu, jo vairāk tā liek sevi manīt. Drīz vien viņš visu uzmanību velta domām par seksu. Tieši tāpēc normas, kas reglamentē cilvēku attiecības un ģērbšanās stilu, laika gaitā kļuva tik ierobežojošas. Attieksme pret seksu un ķermeni kļuva ārkārtīgi sakāpināta. Dieva dotais ķermenis ar tā intelektu tika nodēvēts par sātana ieroci. Cilvēks kļuva par ienaidnieku pats sev, šizofrēniķi.

Tā kā reliģijas savas normas vēstures gaitā uzspiedušas visai „civilizētajai” sabiedrībai, slimīga attieksme pret ķermeni un seksu ir visas sabiedrības problēma, tā tiek iepotēta jau maziem bērniem. Vairums cilvēku nav harmonijā ar savu ķermeni, attieksme pret to ir ļoti saasināta. Instinktu apspiešana agrāk vai vēlāk noved pie izvirtības. Aizdambētā enerģijas upe kādā brīdī pārplūst, dambis sabrūk, un spēcīgā straume aiznes visu, kas pagadās tās ceļā. Un tāpēc sabiedrībā pastāv tādas parādības kā pedofīlija, zoofīlija, izvarošana, prostitūcija, pornobizness. Daudzas šādas lietas likumsakarīgi visvairāk novērojamas mācītāju un mūku vidū.

Taču kā jau tika minēts iepriekš, baznīcai apspiesti un sevi apspiedoši cilvēki ir vajadzīgi varas uzturēšanai. Un tāpat šie cilvēki ir vajadzīgi pornoindustrijai. Kurš gan skatītos pornofilmas, pirktu erotiskos žurnālus un prostitūtu pakalpojumus, ja nebūtu cilvēku ar apspiestu seksuālo dziņu un ja cilvēku attieksme pret kailu ķermeni nebūtu sakāpināta? Un attieksme pret ķermeni nebūtu sakāpināta, ja tas netiktu slēpts visos iespējamajos veidos, ja sekss cilvēku prātos nebūtu aizliegtais auglis. Taču gan baznīca, gan pornoindustrija balstās uz cilvēku apspiešanu, bez apspiešanas nebūtu ne reliģiju, ne pornoindustrijas.

Kā saka garīgais skolotājs Ošo, „apspied kaut ko, un tas kļūst vērtīgs. Apspied vēl vairāk, un tas kļūst vēl vērtīgāks. Neapspied, un tas zaudēs visu vērtību. Piepildi to, un tas izgaisīs”.

Reliģijas ir atbildīgas par to, ka sekss sabiedrībā tiek uztverts kā liela vērtība. Tā vietā, lai ļautu instinktiem būt un netraucēt cilvēkam dzīvot, reliģijas seksu ir padarījušas par problēmu. Reliģijas kavē cilvēces garīgo izaugsmi, jo cilvēks ir spiests daudz enerģijas veltīt savu dabisko instinktu apkarošanai, bēgšanai no sevis, līdz ar to neatliek laika un spēka patiesām vērtībām.

Par laimi, mūsdienu sabiedrībā reliģijas zaudē savu ietekmi un cilvēki pamazām atgriežas pie harmonijas, pie Dieva. Tiesa, jūtot savu norietu, baznīca protestē ar jaunu sparu un baltu cenšas pataisīt par melnu, apgalvojot, ka baznīcas lomas mazināšanās ir iemesls mūsdienās vērojamajam materiālisma, vardarbības un pornobiznesa uzplaukumam. Taču cīņa par varu, vardarbība un izvirtība ir pastāvējusi arī agrāk. Atšķirība starp mūsdienām un laiku pirms vairākiem desmitiem un simtiem gadu ir tāda, ka tagad ir pieejamas nebijušas tehnoloģijas, kas varaskārei, vardarbībai un cilvēka sakāpinātajai attieksmei pret seksu ļauj izpausties ar nebijušu vērienu.

Ja mūsdienu tehnoloģijas būtu bijušas inkvizīcijas laikā, tad baznīcas īstenoto nežēlīgo cilvēku mocīšanu, tajā skaitā raganu dedzināšanu, cilvēki droši vien vērotu tiešraidē televīzijā vai internetā – šādi šovi lieliski kalpotu baznīcas varas stiprināšanai. Jāņem arī vērā, ka mūsdienu tehnoloģijas ļauj cilvēkiem saņemt vairāk informācijas, – tas, kas agrāk palika šaurā cilvēku lokā, tagad tiek izziņots plašsaziņas līdzekļos visā pasaulē. Turklāt attieksme pret dzīvību un ētikas normas mūsdienās ir daudz augstākas nekā agrāk, nostāja pret vardarbību ir asāka un ziņas par to izceļas uz citu ziņu fona. Reliģijas, lai gan runā par vispārcilvēciskām vērtībām, nav šīs vērtības ieviesušas dzīvē, realitātē tās kalpojušas kā konfliktu avots un varas instruments. Cilvēces garīgā izaugsme notikusi par spīti reliģijām, nevis pateicoties tām.

Tādēļ šobrīd vērojamā reliģiju ietekmes mazināšanās ir cilvēces atveseļošanās pazīme un cerība straujākai izaugsmei, jo, cilvēkam pieņemot sevi, prātam atbrīvojoties no ideoloģiju rāmjiem un kļūstot atvērtākam, paveras plašākas iespējas nonākt tiešā kontaktā ar Dievu – mīlestību, mieru, prieku, harmoniju sevī un visapkārt.

Kristine - saka:

Ticiba ir tada lieta kru neviens cilveks uz zemes nevar izmainit.tev ka paganam iespejams ir gruti to saprast.Lidzibas varetu vilkt ar zverestu ko dod ejot armija.
Pats tak ari rakstiji ka savu ticibu nemainisot.Ko tad tu te gribi – lai citi maina savejo?

TONNA+ - saka:

Brīdinājums!
Ar vājiem nerviem tālāk lūdzu nelasīt. Bērniem līdz 16 g. nav ieteicams.
___
Pievienoju mazu epizodi no inkvizīcijas procesa.Mazliet ar ironiju,bet vai tad cilvēkam ir vērtība dieva priekšā?
**********
Ir Viduslaiki ~13. gs.
Plaši tiek praktizēts baudījums vārdā Inkvizīcija, kuras laikā tiesājamo subjektu pakļāva fiziskām mokām, realizējot tā saucamo Dievišķo tiesu. Tās jēga, atzīšanās izspiešana, ir aptuveni tāda:
Tiesājamais (apsūdzēts par ķecerību, visbiežāk) neatzīst vainu. Metam cilvēku liesmās – ja viņš nedeg, iznāk ārā sveiks un vesels, tātad šis cilvēks runā taisnību, tātad Dievs ir ar viņu, tātad viņš ir attaisnojams.
Bet ja šis tur skraida, cepinās, ja viņa āda brakšķēdama atdalās no kauliem, ja šim uz uzkarsušā locekļa sametas augstas temperatūras iedarbībai raksturīgās čūlas, kurās iekšā ir starpšūnu šķidrums traumētās vietas dzesēšanai, un turklāt ja tās uzsprāgst, izsvaidot pa gaisu asiņu un starpšūnu, vārītu locekļa šūnu un audu gabalus, tātad šis ir atzīstams par vainīgu būt, un viņam būs turpināt caur liesmām un saviem vaidiem uzklausīt apvainojumus ķecerībā, lāstus, visas pārējās nejaucības, kuras izdvesa pūlis, kurš sanācis īpašā notikuma – Dievišķās tiesas skatīšanai. Viduslaiku koristu bariņš tāds.
Bet ne vienmēr, protams, sodīja atklāti. Atzīšanās tika izspiesta moku kambaros.
Ir tie paši fakin viduslaiki. Nu jau Inkvizīcijas pielietotā spīdzināšana ir pāvesta oficiāli atzīts atzīšanās izspiešanas veids Dievišķās tiesas ietvaros. Kāda nāvējoša mociņa uz kāda izvēlēta moku rīta, piemēram:
Sēdināja uz Jūdas krēsla līdz upura tūplis bija saplēsts gabalos un tas asiņodams liegi ieņēma piramīdas pamata formu, piepildīdams telpu ar asiņu, ķermeņa fluīdu, galvenokārt sūdu smaku, varbūt šajā aromātiskajā piedzīvojumā iejaucās arī kāda inkvizitora vēmeklis. Galu galā – tiek ražota dievišķa gore! Pakļāva Zābaka izsmalcinātajai mocībai – ap kājām uzsēja, nostiprināja konstrukciju, kuru vai nu vilka tik cieši, ka kauli lūzdami plēsa ādu, vai nu arī to pašu panāca elaganti dauzot ar kuvaldu! Protams, ka šeit ir tā pati fluīdu smaka, izņemot to sūdu smakas klātbūtni buķetē. Bet kas to lai zina. Es noteikt apdirstos, apmīztos, un ne tikai, kad manas kājas burtiski šķaidītu, kamēr mērgļi, kuri savākušies man apkārt, izspiež atzīšanos ķecerībā. Pat noģībt nevar, jo tā ir viltība, lai spīdzinātais ķeceris nejustu sāpes! Ja noģībsti – tātad vainīgs, kropli, un mums paāātīk šķaidīt tavas kājas un klausīties šajā akustiskajā kliedzienu, latīņu valodas, kaulu brakšķēšanas, taisnošanās skaņās. Taisni vai kā mūzika!Vienkāršāks variants – neaizrāvās ar jaunradi, bet nostiprināja krēslā, ielika kājas važās, un ar karstu eļļu, ogļu palīdzību maigi kurināja tās. Pilnīgi sadzirdu čūkstēšanu! Varbūt arī aiz rokām kāra pie spīdzināšanas telpas griestiem?
Rokas sasēja aiz muguras, kājām klāt pievienoja svarus un tad vilka ķermeni uz augšu. Plecu locītavās kauli zaudēja pieraksta vietu, protams.
Pievienoto svaru dēļ locītavas burtiski tika izārdītas. Izrāva kaulus no locītavu somiņām, un neapstājās. Varbūt turpināja līdz arī āda bija pušu un striķītī karājās rociņa vien – vai nu abas, vai viena – gan jau, ka gadījās abējādi.
Stiprākos upurus spīdzināja vēl krutāk ar šo pašu iekārtu – pievienoja ~100 kg pie kājām, uzvilka līdz griestiem, strauji laida lejā, un tad atkal satvēra stingri virvi, pirms upuris sasniedza zemi. Gravitācija un inerce – šie brīnumi acīm redzot labi bija apgūti.
Droši vien forši skanēja. Kaut kam līdzīgam brīvprātīgai locītavu krakšķināšanai – tai skaņai jābūt, tikai iespaidīgākai, un ar vokālu pavadījumu! Un tad vēl tā stieptās virves, koka, metāla, ādas plīšanas skaņa + atzīšanās izspiešanas mēģinājumi. Varbūt tiem vienkārši ar uzkarsētiem dakšveidīgiem instrumentiem noplēsa ādu līdz viduklim, un tad upuris mira, ja tas tika sasniegts. Bet varbūt vienkārši paplēsa kaut kur kaut ko. Bet metode nav laba – atstāj redzamas pēdas par darīto.
Varbūt arī kailus sēdināja uz spaikota krēsla, virsū salika smagumus + dauzīja pa virsu ar sitamajiem instrumentiem + pielietoja papildus moku rīkus – kā adatainas īkšķu spailes, tos pašus ādas plēsējus, u.c., pēc izvēles.
Varbūt vienkārši noguldīja upuri virs vienas lietiņas, piesēja virves pie locekļiem un ar iekārtas palīdzību stiepa divos virzienos, līdz upuris plīsa gabalos. Sodīja arī ar Ratu, ar galvaskausa šķaidāmiekārtu, ar citām spīdzināšanas iekārtām.
Tikai cerēsim, ka šoreiz melnsvārču kauliem un audiem, gļotām tiks rotāti kambaru mūri!
_____________
Portāla administrācijai.
Šis NAV manis sacerēts gabals,bet gan iekopēts,un saīsināts.
Es nekurinu reliģisku naidu,tikai cenšos atspoguļot to laiku patiesos notikumus,kas diemžēl ir ļoti svarīgi vēstures fakti mūsu mazajai tautai.
Ļoti ceru uz sapratni,un ceru ka nedzēsīsiet šo manu komentu.
Pretenziju gadījumā sūtiet e-pastu uz manis norādīto adresi.Paldies par sapratni.