Piektdiena, 8. novembris, Varda dienas: Agra, Aleksandra

Ko Īrija domā par migrāciju? draugiem.lv

- 12.05.2009
Sadaļas: Ziņas IRL - Atslēgvārdi: , ,

img_1299Laikraksts Irish Times, atzīmējot faktu, ka piecus gadus atpakaļ maijā Īrijas darba tirgus tika atvērts ES jaunajām dalībvalstīm, piedāvā analītisku rakstu par migrācijas ietekmi uz valsts dzīvi.
Migrācijai pēdējās ES paplašināšanās rezultātā ir bijusi pastāvīga ietekme uz Īriju un centrālās Eiropas valstīm, kur migranti ieradās, raksta Ruadhan Mac Cormaic.

Staigājot pa kosmopolītisko Īrijas mazpilsētu ielām, var tikai fantazēt, kāda būtu valsts, ja ES jaunākajiem pilsoņiem darba tirgus šeit netiktu atvērts. Var tikai iztēloties, kāda izskatītos, piemēram, Bunclody, Co Wexford – pilsēta, kurā dzīvo vairāk poļu nekā īru, – bez Austrumeiropas pārtikas veikaliem vai lietuviešu tirgotājiem, kas piepilda baznīcas solus poļu misē svētdienas rītos, vai veikalu pārdevējiem no Rīgas, kas zem letes lasa ekonomikas mācību grāmatas un vecāku-emigrantu stāstiem par Īriju kā solījumu un iespēju zemi jauniešiem. Un vēl mēs esam iemācījušies to pieņemt kā mūsu panākumus.
Imigranti no Centrālās un Austrumeiropas tik pamatīgi ir iekļāvušies Īrijas ikdienā un valsts portretā, ka grūti pat iedomāties, cik maz laika ir pagājis, kopš tas viss sākās. Viņi bija šeit jau pirms ES paplašināšanās kārtas 2004.gadā, bet, salīdzinot ar 2003.gada skaitļiem, 2005.gada laikā Īrijā reģistrēto poļu skaits pieauga 17 reizes, sasniedzot vairāk nekā 64000.
Polijas, Lietuvas un Latvijas diasporās vērojama demogrāfiskā revolūcija, kas ir izjūtama katrā lielā vai mazā pilsētā šajā valstī. Katru nedēļu katoļu baznīcās visā valstī notiek simtiem poļu mises, ir atjaunotas un atdzīvinātas draudzes, kas gadiem ilgi bija pasīvas. Šobrīd valstī ir 10 poļu skolas un vairāk nekā 600 poļu vadīti uzņēmumi. Piecus gadus atpakaļ nebija tiešo lidojumu starp Dublinu un Varšavu, šodien starp šīm divām valstīm to ir 107.
Mums ir tendence aizmirst, ka šis fakts bija negaidīts. 2002.gada dokumentā par iespējamo pēcpaplašināšanās migrāciju uz Īriju, Eiropas lietu ministrs Dick Roche atzina: “Nav nekāda iemesla domāt, ka liels skaits darbinieku vēlēsies šeit ierasties. ” Opozīcijas politiķi, tāpat kā ekonomisti, arodbiedrības un pašas Austrumeiropas valdības domāja ļoti līdzīgi. Līdz laikam, kad tautas skaitīšanā 2006.gadā atklājās, ka poļi ir kļuvuši par otro lielāko imigrantu grupu pēc britiem, lietuvieši – par trešo, latvieši – par piekto. Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem, kopumā apmēram 5% Īrijas iedzīvotāju darbspējīgā vecumā ir no 10 ES jaunākajām dalībvalstīm – daudz lielāka daļa nekā jebkurā citā ES valstī.
Pēdējā tautas skaitīšana parādīja, ka 59% precēto poļu vīriešu šeit nedzīvo ar savu laulāto. Ir dzirdēti daudzi stāsti par Austrumeiropas celtniekiem, kuri ierodas Īrijā uz nedēļas nogales darbu un atgriežas mājās, Viļņā vai Gdaņskā, kad darbs ir paveikts, vai par ārstiem, kuri dzīvo Vroclavā un trīs dienas nedēļā strādā Dublinā. Internets, mobilie tālruņi, un, pats galvenais, lēti gaisa ceļojumi migrantiem nozīmē ne tikai ciešākus kontaktus ar mājām, bet arī vienkāršu pārvietošanos turp un atpakaļ.
Vairākums ir vienisprātis, ka pēcpaplašināšanās migrācija no austrumiem uz rietumiem ir savstarpēji izdevīga apmaiņa. Eiropas Komisijas ziņojumā konstatēts, ka cilvēku plūsma uz rietumiem – tiek lēsts, ka vairāk nekā viens miljons iedzīvotāju pārvietojušies laikā no 2004. līdz 2007.gadam no jaunākajām Es valstīm uz Rietumeiropu – veicināja bloka tautsaimniecību par gandrīz 50 miljardiem eiro gadā, vai par 0,8 % no IKP. Tiek arī lēsts, ka paplašināšanās ietekme uz darba tirgu Rietumeiropā bija ierobežota, radot “nelielu” lejupejošu spiedienu uz algām un augšupejošu spiedienu uz bezdarbu.
Jaunāko dalībvalstu valdībām ir pozitīvs viedoklis par to, kas ir noticis. Rumānijas vēstnieks Īrijā Iulian Buga apgalvo, ka desmitiem tūkstošu viņa valsts emigrantu ir atgriezušies mājās, lai atvērtu uzņēmumus ar līdzekļiem un pieredzi, kas iegūta ārzemēs, bet viņa poļu kolēģis Tadeusz Szumowski norāda uz Īrijas un Polijas ekonomiskajiem un sociālajiem guvumiem no tik daudzu viņa tautiešu ierašanās šeit pēdējos gados. Pagājušajā gadā 1,5 miljardi € tika nosūtīti uz Poliju no Īrijas caur banku sistēmu, un šis skaitlis ir ievērojami lielāks nekā tirdzniecības apjoms starp abām valstīm, kas ir apmēram 1,2 miljardi €. Viņš arī norāda, ka pieaug Īrijas ieguldījumi Polijā, arvien vairāk cilvēku ceļo starp abām valstīm brīvdienās, veidojas dziļāka savstarpēja saprašanās, kas izriet no tūkstošiem poļu un īru draudzības, kas ir sākusies skolā, darba vietā vai citur visā valstī . Neskatoties uz to, iestādes Polijā un citās valstīs dedzīgi aicina atpakaļ mājās galvenokārt jaunos un labi izglītotos emigrantus. Pašvaldības Vroclavā un Varšavā ir uzsākušas kampaņu, lai pārliecinātu poļus Īrijā un Lielbritānijā atgriezties, un vēl – Polijas valdības finansējums 10 poļu skolām Īrijā, kurās bērniem tiek piedāvātas nodarbības dzimtajā valodā, vēsturē un ģeogrāfijā ik nedēļas nogalē, norāda uz vēlmi saglabāt saikni ar mājām.
Šobrīd ir dziļas nenoteiktības laiks. Ekonomikas sarūk, bezdarbs pieaug, un imigranti visvairāk izjūt lejupslīdes ietekmi. Lai gan daļa turpina pārvietoties, rietumeiropas valstīs ir strauji mazinājies reģistrēto jaunpienācēju skaits no austrumiem.

FOTO: baltic-ireland.ie


  1. Pareizaa - IRELAND saka:

    Jaa,zjeel ka par latvieshiem tik maz rakstiits.It kaa latvieshu saits.

  2. Sandra - IRELAND saka:

    Pareizaa, gandrīz katru dienu portāls raksta par latviešiem, ja neesi pamanījusi. Palasi sadaļu “Mēs Īrijā” vai ko biedrības dara. Ja liekas par maz, iesaki aprakstīšanas vērtu latvieti Īrijā! :P Bet vispār, ko lai raksta? Neviens latvietis Īrijas pašvaldību vēlēšanās nebalotējas (atšķirībā no poļiem un leišiem), biedrības pasīvas, pasākumu maz. Tas kas ir, to arī laikam raksta. Un mūsējie “biznesmeņi” parasti ir cigarešu un viltotu dokumentu pārdevēji. :lol:

  3. Skala - IRELAND saka:

    Ramona vai tu nestrada tirgus laukuma ja var visu ta pateikt nu vienkarsi unikums ja un vel ista latviete.

  4. TONNA+ - IRELAND saka:

    Ramonai un Žopirkaķevam

    Ja TONNAM+ būtu teikšana Latvijā,tad pirmais ko TONNA+ “parautu”,būtu sīkā uzņēmējdarbība,jeb ar visām četrām par mikrobiznesa attīstību.Tas nozīmē,ka būtu nepieciešama plaša sadarbība dažādām institūcijām,lai informētu sabiedrību,lai bankas izsniektu ilgtermiņu kredītus ar zemiem procentiem,lai Latvenergo izveidotu īpašu pazeminātu el.en.tarifu individuālajam uzņēmējam,lai nekustamā īp.īpašnieki izīrētu savas telpas par zemāku īres maksu(valstij līdz ar to pienāktos piešķirt nekust.īp.nod.atlaides ),utt,utt.Vienvārdsakot jāstrādā būtu kopā.Jārada interese visiem atlaistajiem uzsākt savu mazo uzņēmējdarbību.Lai valsts atceļ piemajā gadā IIN.Jo ja cilvēkam bizness jāuzsāk,tas tāpat jau prasa izdevumus.Neviens nav un nebūs ieinteresēts neko uzsākt,ja mūžīgais bieds VID vienmēr un visur būs klāt,un piekasīsies par katru santīmu.Tāpat ir ar PVD,kurš brīžiem rada absurdus tur,kur to nav. Lai mājsaimnieces cep,vāra,konservē,un to visu tirgo.Sīkajām bodītēm un kafejnīcām būtu labu jo laba prece.Protams,es nesaku ka nevajag neko kontrolēt.Taču PVD darbība visdrīzāk ir bodes,vai kafūža “aizklapēšana”,nevis rekomendācijas un ieteikumi ko vajag pārmainīt.Monstru laiks ir beidzies.Vajag taču valstvīriem vienreiz atvērt acis,un ļaut mazajiem cilvēciņiem strādāt.Ir jālikvidē visas tās nenormālo regulu,normatīvu,noteikumu,utt.uzspiešanu cilvēkiem.Tas ir bieds,kurš atbaida ikvienu.Īpaši jau mazpilsētu un lauku ciematu iedzīvotājus.Lai nebūtu jāmaļās cauri visai tai nenormālajai birokrātijas mašinērijai,+ vēl kukuļi,lai tu kaut kur kaut ko varētu uzsākt,tad cilvēki neskrietu uz pašvaldību pēc pabalsta,bet būtu ieinteresēti darba vietu sev radīt paši.Valstij ir jārada iedzīvotājos interese darbavietu sagādāt sev katram pašam.Īpaši tas šobrīd attiecas uz daudzajiem atlaisto tūkstošiem. Un kamēr tas netiks izdarīts,cilvēki muks prom no Latvijas,dzīvos kā Norvēģijā kaut vai treilerī bez apkures,lai tikai būtu no kā iztikt.



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie